Ogu lasīšanā trūkst darbaspēka. Kāpēc nav iespējams šo procesu automatizēt? 0
Modernās tehnoloģijas nevar pilnībā aizvietot darbaspēka trūkumu ogu lasīšanā, aģentūrai LETA atzina Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāve un ogu pārstrādātāja “Very Berry” valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina.
Viņa norādīja, ka publiskajā telpā nereti rosinātā darbu automatizācija darbaspēka trūkuma risināšanai nav iespējama visās jomās, piemēram, ogu pārstrādi ir iespējams automatizēt, bet ogu lasīšanu nav iespējams automatizēt, jo ir ogas, piemēram, avenes un zemenes, kuras nevar vākt ar kombainu.
Tāpat ar kombainu vāktās ogas derīgas tikai pārstrādei, nevis tirgošanai svaigā veidā.
Sauškina arī teica, šogad Latvijā izteikti saasinājās darbaspēka trūkums ogu lasīšanā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, kam ir vairāki iemesli, tostarp ogu pieejamība mežā, proti, gados, kad mežos padevusies laba raža, kā tas bija šogad, komercdārzos ogu lasītāju ir mazāk.
Melleņu raža šogad mežos bija maza, līdz ar to cilvēki bija gatavi šīs ogas lasīt komercplatībās, taču dzērveņu raža šogad padevusies ļoti laba ne tikai komercplatībās, bet arī purvos, līdz ar to cilvēki dod priekšroku dzērveņu lasīšanai tajos.
Viņa atzina, ka ar darbaspēka pieejamību ogu lasīšanā ir ļoti grūti, tostarp īpaši šī problēma saasinās rudenī, kad ir jālasa dzērvenes, jo ogu lasīšanā nodarbinātie cilvēki, kas vasarā ir gatavi piepelnīties šādos darbos, rudenī atgriežas skolā vai darbā.
Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāve pastāstīja, ka arī ar bezdarbnieku piesaisti ogu lasīšanas darbiem nesekmējas, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka šie cilvēki nevēlas darīt šo darbu neatkarīgi no samaksas.
“Nodarbības valsts aģentūra norīko mums cilvēkus, bet šie cilvēki piezvana un atsaka darbu, aizbildinoties ar veselības problēmām vai skaidri pasakot, ka neko negrib darīt,” sacīja Sauškina.
Tāpat viņa pastāstīja, ka pēdējā laikā ir diezgan daudz tādu cilvēku, kas Latvijā atgriezušies pēc ārvalstīs pavadīta laika un veido savus mazos uzņēmumus vai attīsta zemnieku saimniecības.
“Jūtam, ka mums visapkārt rodas daudz mazo lauksaimnieku, kas audzē gan smiltsērkšķus, gan cidonijas, gan rabarberus, ko piedāvā mums pārstrādei,” teica Sauškina.
Viņa pauda, ka būtu atbalstāms priekšlikums atvieglot sezonas darbaspēka no trešajām valstīm piesaistes nosacījumus. “Varam spuroties, cik gribam [attiecībā uz darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm], bet tā ir tendence visā pasaulē, bez tā neiztiksim.
Arī cilvēki no Latvijas brauc lasīt ogas gan uz Zviedriju, gan uz Somiju, gan uz Dāniju. Tas ir tāds īslaicīgs darbs uz laiku. Cilvēki brauc, viņiem ir mērķis, viņi kaut ko nopelna un tas notiek visā pasaulē,” sacīja Sauškina.
Latvijas Augļkopju asociācija apvieno lielākos Latvijas augļkopjus. Organizācijas mērķis ir palīdzēt augļkopjiem aktīvi piedalīties viņiem labvēlīgas lauksaimniecības politikas veidošanā, kā arī meklēt iespējas, kur pārdot Latvijā saražotos augļus.
