Ogu laikā – netīru roku kaites! Jāmazgā arī pašu labumi, īpaši jāuzmana bērni 0
Veselībai nevēlami mikroorganismi vislabāk jūtas siltumā, tāpēc vasarā palielinās risks saslimt ar zarnu infekcijām un parazītu izraisītām slimībām. Kā mazināt iespēju sasirgt?
Aplami būtu domāt, ka nepieciešams mazgāt tikai tirgū vai veikalā pirktus produktus, taču pašu dārzā var droši ēst no zāliena paceltu ābolu vai no dobes izrautu, noskalotu burkānu. Arī tirgū nevajadzētu atsaukties pārdevēju piedāvājumam nogaršot ogas vai augļu šķēlītes. Uz tiem var atrasties dažādi ar aci nesaskatāmi infekciju ierosinātāji un parazītu oliņas.
Svarīgi ir neaizmirst, ka siltā laikā pārtikas produkti ātrāk bojājas, tāpēc tie kārtīgi termiski jāapstrādā, it īpaši jēla gaļa, kurā mēdz savairoties visdažādākās baktērijas.
Baktērijas, parazīti, vīrusi
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas epidemioloģe Oksana Martiņuka stāsta, ka no zarnu infekcijām vasarā visbiežāk saslimst ar salmonelozi, taču no citām valstīm visbiežāk atved A hepatītu, pret ko pirms ceļojuma uz eksotiskām zemēm ieteicams vakcinēties. Bērniem iespējama pote pret rotavīrusa saslimšanu. Pret pārējām infekcijām profilaksei atliek tikai rūpīgi ievērot higiēnu.
Vasarā gana izplatītas ir gan bakteriālas izcelsmes akūtas infekcijas, piemēram, šigeloze, kampilobakterioze, gan rotavīrusu, norovīrusu un citu sīkbūtņu izraisītas infekcijas. Nereti saslimšanas iemesls ir inficēta pārtika un ūdens, kā arī parazīti – spalīši, cērmes, lenteņi.
Katrai infekcijas un parazītu izraisītai slimībai raksturīgs atšķirīgs laiks, kurā izpaužas tās pazīmes – visbiežāk augsta ķermeņa temperatūra, slikta dūša, vemšana un caureja. Savukārt nieze anālās atveres apvidū var liecināt par spalīšu invāziju.
Speciālisti uzsver, ka īpaši jāuzmana bērni, kuri ar infekcijas slimībām un parazītiem sasirgst biežāk nekā pieaugušie, jo paviršāk ievēro higiēnu, liek rokas pie mutes, spēlējas smilšu kastēs, kurās reizēm ieklīst kaķi, un aplipina cits citu ciešākā saskarsmē. Ja parazītus atklāj vienam ģimenes loceklim, medikamenti profilaktiski jālieto arī citiem, iepriekš veicot analīzes, lai noskaidrotu, vai fēcēs nav to oliņu.
Speciāliste iesaka nekautrēties pastāstīt par delikāto problēmu ārstam, jo, tikai noskaidrojot slimības izraisītāju, iespējama mērķtiecīga ārstēšana. Mājdzīvnieku īpašniekiem pašu saslimšanas profilaksei tie regulāri jāattārpo.
Mazgā un skalo
Uz pavirši mazgātiem dārzeņiem un augļiem var atrasties dažādi slimību ierosinātāji, kuras pārnēsā kaķi, peles, žurkas vai citi dzīvnieki.
Infekcijas avots mēdz būt arī svaigi spiestas sulas un dzērieni ar ledus gabaliņiem, kuros sasaldēts piesārņots ūdens.
Baktērijas un parazīti apkārtējā vidē ir ļoti izturīgi. Lai vasaru nesabojātu ar to izraisītām slimībām, augļi un dārzeņi jāmazgā zem tekoša ūdensvada vai destilēta ūdens. Šim nolūkam derēs arī sāls šķīdums.
Jāmazgā arī arbūzi un melones, jo infekcijas ierosinātāji no mizas var iekļūt organismā. Ja uz produktiem redzamas smiltis vai citi netīrumi, nenāks par skādi vispirms tos noberzt ar sūkli vai suku un pēc tam kārtīgi noskalot tekošā ūdenī.
Nevajadzētu iegādāties jau sagrieztus augļus, jo tajos veidojas baktēriju attīstībai labvēlīga vide. Turklāt nav zināms, vai tos nav sadalījis inficēts cilvēks ar netīru nazi.
Saspiestus, nedaudz iepelējušus vai citādi bojātus augļus nevajadzētu apēst, nogriežot bojājumu, vismaz bērniem tādus nevajadzētu dot, jo mikroorganismi var izplatīties visā mīkstumā.
Risks inficēties vai iedzīvoties kādā parazitārā slimībā palielinās, ja mazdārziņā lietojat kūtsmēslus, kā arī ja dārzā savas dabiskās vajadzības kārtojuši suņi vai kaķi, skraidelējušas peles un žurkas, kas var izplatīt nopietnu slimību jersinozi. Īsta grauzēju paradīze ir komposta kaudze, tāpēc to vajadzētu veidot mazdārziņa tālākajā stūrī. Slimības mēdz izplatīt arī visdažādākie kukaiņi un mušas.
Oksana Martiņuka atgādina, ka ļoti uzmanīgi, atbilstīgā temperatūras režīmā jāgatavo sēņu konservi, lai nesaslimtu ar botulismu – slimību, kas bojā nervu sistēmu, izpaužas ar redzes dubultošanos un citiem neiroloģiskiem simptomiem.
Vasarā jāsargās arī no peldes piesārņotās, slēgtās ūdenstilpnēs – dīķos vai ezeros –, jo var inficēties ar enterovīrusu meningītu, kas izpaužas ar paaugstinātu temperatūru, galvassāpēm, sliktu dūšu un vemšanu.
