Ogu krūmus var būt nepieciešams mēslot arī rudenī. Kam jāpievērš uzmanību? 4
Vai rudenī vajag mēslot upenes un citus ogulājus? Jautā Marta Rucavā.
“Ja augsne ir barības vielām nabadzīga un nav iespējams lietot organisko mēslojumu, augu dzīvotspējai svarīgie elementi – kālijs un fosfors – rudenī jānodrošina ar minerālmēsliem. Mēslojums jāiestrādā, pirms iestājas vēsais laiks, kad temperatūra nokrītas zem 10 °C un augiem vēl nav beigusies veģetācija, nobirušas lapas. Pretējā gadījumā ogulāji šogad vairs barības elementus neuzņems. Proti, pārāk vēlu rudenī doto mēslojumu augi uzņems tikai pavasarī,” skaidro Dārzkopības institūta vadošā pētniece Valda Laugale.
Iestrādājot minerālmēslus pārāk vēlu, daļa mēslojuma var pa ziemu izskaloties, īpaši, ja tā ir viegla smilts augsne. Parasti vairāk izskalojas kālijs, savukārt fosfors ļoti labi saistās augsnē un saglabājas ilgāk.
Ja ogu krūmiem augsne apdobē ir bagātīgi ielabota ar kompostu, satrūdējušiem kūtsmēsliem vai visu vasaru mulčēta ar pļautu zāli, krūmogulājus vairs nevajag mēslot ar minerālmēsliem.
To var izlemt, vizuāli novērtējot krūmus, – vai tie izskatās labi un tiem bijis labs jauno zaru pieaugums.
Bez slāpekļa un hlora
Kāliju nepieciešams dot, lai augi labāk sagatavotos ziemai un pārziemotu, bet fosfors uzlabo sakņu attīstību. Mazdārzos ērtāk izmantot komplekso mēslojumu, nevis pirkt atsevišķi fosfora un kālija mēslojumu. Rudenī jāizvēlas mēslojums, kas nesatur slāpekli vai arī satur nelielā daudzumā. Vēlams, lai tas būtu bez hlora vai ar ļoti zemu hlora saturu. Īpaši jutīgas pret hloru ir jāņogas, izturīgākas ir ērkšķogas.
Mēslošanai var izmantot, piemēram, YaraMila Cropcare 8-11-23 komplekso minerālmēslojumu ar mikroelementiem vai granulēto dārzeņu mēslojumu NPK 3,5-10-15. Mēslojuma deva atkarīga no tā, cik auglīga ir augsne un vai sezonā ogulāji jau mēsloti. Ja krūmi šajā sezonā jau piebaroti, tad pietiks ar 20–30 g/m2, bet, ja, augsne nabadzīga, var dot līdz 100 g/m2 jeb uz vienu krūmu, izkaisot to 1 m rādiusā. Mēslojumu kaisa pirms lietus vai lietus laikā, pēc tam sekli ierušina augsnē.
Pārbauda augsnes skābumu
Ja ogulājiem katru gadu dod pārmērīgi daudz fosfora mēslojuma, tas augsnē uzkrājas pārāk augstā koncentrācijā, jo piesaistās augsnes daļiņām un neizskalojas. Tas var traucēt augiem uzņemt mikroelementus: cinku, dzelzi, varu, mangānu. Tādējādi augiem var veidoties hloroze, vājš pieaugums, kroplības. Savukārt, ja ir par daudz kālija, tiek traucēta magnija uzņemšana.
Tāpat svarīgs ir augsnes skābums, kam mazdārziņos parasti nepievērš lielu uzmanību. Ja augsne ir skāba, augi fosforu un kāliju neuzņems, lai gan tie augsnē būs pietiekamā daudzumā. Tāpēc skābas augsnes ir jākaļķo, izņemot, ja audzē skābu augsni mīlošus augus, piemēram, krūmmellenes.
Ja augi slikti aug, vislabāk veikt augsnes vai lapu analīzes.
Ir labi, ja jāņogu, upeņu, aveņu, ērkšķogu apdobes var mulčēt ar organisko mēslojumu, piemēram, kūdras–kūtsmēslu kompostu, dodot katru gadu 2–3 kg vai ik pēc 2–4 gadiem 5–6 kg uz krūmu. To var uzbērt ap augiem pirms ziemas, un tas kalpos arī kā sakņu aizsargātājs ziemas aukstumā.
