Ogres plūdu smagās sekas – savulaik pieņemtu lēmumu rezultāts 0
Arvien biežāk gan speciālisti, gan plūdos cietušie uzdod jautājumu – vai tiešām visas nelaimes norakstāmas tikai uz nekontrolējamo dabas norišu rēķina? Atbilde – dabiskie pali postošos plūdos nepārvērstos, ja valsts, Ogres novada pašvaldība un nereti arī paši šodienas cietušie būtu bijuši atbildīgi un tālredzīgi savos lēmumos un darbos.
Vainojamas HES?
Kā galvenais iemesls tam, ka pavasaros Ogres upes ūdens līmenis tik ievērojami ceļas, bieži tiek piesaukts gan lielā Rīgas HES, gan samērā nelielā Ogres hidroelektrostacija. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes docents Kārlis Siļķe piekrīt, ka Rīgas HES ūdenskrātuve ir nozīmīgs faktors: “Īstā Ogres upes ieteka Daugavā šobrīd atrodas zem Rīgas HES ūdenskrātuves līmeņa. Ja tajā neoperatīvas rīcības dēļ tiek pieļauta ledus nogrimšana, veidojas tāds kā korķis Ogres dabiskā plūduma ceļā.”
Savukārt nelielā Ogres HES tagadējā veidolā uz upes parādījās pirms 11 gadiem. Ogres novada domes dažādos gados notikušo komisiju sēžu protokolos lasāmas pašvaldības vadītāju domas, ka kritiskā situācija pavasaros rodas, jo Ogres HES bieži nepilda ekspluatācijas noteikumos ierakstītās prasības. Arī šogad notikušajās domes vadības un operatīvo dienestu pretplūdu sanāksmēs par Ogres HES runāja daudz – HES vēl tikai dažas dienas pirms plūdiem esot bijusi gatava tikai par 50%, jo bijusi izņemta viena daļa aizvaru, pārējie iesaluši un varot rasties problēmas ar to atvēršanu.
Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs pēdējos gados bijis viens no aktīvākajiem HES īpašnieku kritizētājiem. “Mēs, protams, regulāri brīdinām HES īpašniekus, bet, vai viņi reaģē, tas jau jāprasa viņiem,” viņš skaidroja.
Pēc nesenajiem traģiskajiem notikumiem Ogres HES vainošana nedaudz pieklususi, jo šogad hidrobūve faktiski izpildīja noteikumos paredzētās prasības, tomēr norādes uz tās iespējamo atbildību joprojām atskan, piemēram, E. Bartkevičs publiski izteicies, ka cietušajiem būtu jāizvērtē variants vērsties pret Ogres HES tiesiskā ceļā.
Ogres HES īpašnieks sašutis
“Tās ir muļķības un sabiedrībai uzspiests Ogres novada domes viedoklis, ka visā vainojama Ogres HES. Tas tiek darīts, lai noņemtu atbildību par pašu savulaik pieļautām kļūdām,” hidroelektrostacijas īpašnieks Juris Feodorovs neslēpa sašutumu. Pirmkārt, aizsprosts esot celts jau 1958. gadā, kad nelielu elektrostaciju ierīkoja toreizējā kartona ražošanas fabrika, un padomju gados īpašas problēmas neradīja. Otrkārt, HES skrupulozi ievērojot būves ekspluatācijas noteikumus.
“Man ir precīzi aprēķini, kurā brīdī un cik lielā apjomā jāpalielina vai jāsamazina ūdens līmenis ūdenskrātuvē, un tas arī tiek darīts. Variēt ar ūdens līmeni varam tikai pārdesmit centimetru robežās, vairāk tehniski nav iespējams. Tad kā mēs varam mazināt vairāku metru ūdens kāpumu applūstošajos rajonos divus kilometrus augšup pa upi jau tālu aiz ūdenskrātuves robežas?
Tam par iemeslu ir sēru un saliņu sablīvējums tieši pirms plūdu skartās zonas, ko lieliski var redzēt, aplūkojot karti,” skaidroja HES īpašnieks, piebilstot, ka pilsētas dome un īpaši tās priekšsēdētājs savulaik bijuši vieni no aktīvākajiem HES celtniecības atbalstītājiem.
Arī K. Siļķe uzskata, ka jautājums par Ogres HES ietekmi uz plūdu lielumu nav līdz galam izpētīts: “Ir viegli formāli norādīt uz vienu vainīgo, bet situācija tomēr nav tik vienkārša. Piemēram, diskutabls ir jautājums par Ogres HES ūdenskrātuves iztukšošanu pirms plūdiem – var rasties situācija, kad jādara tieši pretējais – līmenis jāpaceļ, lai rastos spēcīgāka caurtece un ledus negrimtu. Pieļauju, ka spēkā esošie noteikumi un rekomendācijas būtu jāpārskata, balstoties uz pamatīgiem pētījumiem.”
Apbūvi nedrīkstēja pieļaut
Tā dēvētajos “Dārziņos”, kuri plūdos cieš vissmagāk, vēl pagājušā gadsimta vidū pletās palieņu pļavas, un tikai septiņdesmitajos gados šeit sāka piešķirt zemi mazdārziņu ierīkošanai. Teritorija oficiāli tika iekļauta applūstošo vietu sarakstā, un te atļāva celt tikai vieglas konstrukcijas dārza mājiņas. Situācija mainījās pirms 10 – 15 gadiem.
Toreizējā Ogres pilsētas dome, ko jau tolaik vadīja E. Bartkevičs, aktīvi sāka šī zemes nogabala privatizāciju. Jau pēc neilga laika domes pakļautībā esošā būvvalde sāka izsniegt atļaujas stacionāru dzīvojamo ēku celtniecībai, pēdējās izdotas vien pirms pāris gadiem.
Var vainot cilvēkus par pašu muļķību, izvēloties celt mājokļus riska zonā, tomēr iespējams, ka tam par iemeslu bija nepietiekama informācija. Šobrīd zināms, ka, sākoties aktīvai būvniecībai, teritorija negaidot tika izņemta no applūstošo vietu saraksta, it kā pamatojot to ar novērojumiem, ka pēdējos gados applūšana neesot notikusi. (Likums gan nosaka, ka teritorija sarakstā iekļaujama, ja tā applūst vismaz reizi 10 gados.)
Atkal applūstošo vietu sarakstā teritorija parādījās vien tad, kad vairākus gadus pēc kārtas ledus krāvumi upes augštecē izveidojās ārkārtīgi lieli un, sākoties paliem, sasniedza arī upes lejteci, izraisot sastrēgumus un tiem sekojošos plūdus.
Faktiskā “Dārziņu” apbūve ar stacionārām dzīvojamām mājām tad jau bija notikusi. K. Siļķe uzskata, ka tieši neapdomīgi dotās atļaujas kapitālu ēku celtniecībai lielā mērā ir iemesls šodienas plūdu smagajām sekām: “Tas noteikti nebija līdz galam izsvērts pašvaldības lēmums.”
J. Feodorovs ir vēl skarbāks: “Kad tika dota atļauja celt mājas tā sauktajā “Dārziņu” rajonā, nevienam nebija noslēpums, ka šī teritorija agri vai vēlu applūdīs, bet no cilvēkiem tas tika slēpts. Šodien Bartkevičs par grēkāzi grib pataisīt mani, lai gan būvatļaujas tika dotas ar viņa vadītās domes institūciju akceptu.”
Jāatbild gan HES, gan pašvaldībai
Daudzi applūstošo “Dārziņu” iedzīvotāji uzskata, ka HES darbības dēļ paaugstinātais ūdens līmenis ir cēlonis visām nelaimēm. Ludmila Čerņatina, kas jau 45 gadus dzīvo plūdu skartajā teritorijā, stāstīja, ka pirms HES uzbūvēšanas plūdi gan ik pa laikam esot bijuši, tomēr tie nav nodarījuši vērā ņemamu postu.
“Ja plūdu draudi būtu bijuši pirms HES celtniecības, mēs taču nebūtu šeit neko cēluši,” viņa stāsta. Iedzīvotāju vidū runājot, ka pēdējos gados HES jauda esot palielināta, tāpēc arī bijis nepieciešams paaugstināt līmeni.
Arī Valdis Sakārnis, kurš “Dārziņos” saimnieko jau kopš 1994. gada, domā līdzīgi: “Mēs nekad neesam saņēmuši brīdinājumus par iespējamiem apdraudējumiem, un, domāju, tie arī varēja nebūt, jo līdz šim viss bija samērā mierīgi.” Tikai ar HES parādīšanos sākušās problēmas. Valērijs Kurjanovičs, kura īpašums arī atrodas “Dārziņos”, pārliecināts, ka jautājumā par HES dominē šauri materiālas intereses, nevis iedzīvotāju labklājība. “Turklāt mūs vēl pataisa par vainīgajiem. Pagājušā gada sapulcē, kas tika sasaukta plūdu sakarā, gan HES vadība, gan domes priekšsēdētājs centās visu novelt uz dabas stihiju, turklāt apvainojošā, pazemojošā veidā – E. Bartkevičs pat atļāvās uz iedzīvotāju pamatotiem jautājumiem atbildēt ar frāzi krievu valodā: “Īpaši stulbajiem atkārtoju vēlreiz…” Šogad no pašvaldības puses vairāk izskan iespējamā HES loma nelaimēs, bet, ūdenim sākot atkāpties, gan jau atkal viss būs skaisti,” viņš stāstīja.
Ogres nekustamo īpašumu attīstītājs uzņēmējs Sandris Boiko, kurš cēlis ēkas applūstošajās teritorijās, ļoti kritiski izteicās par pašvaldības darbu: “Līdz šim Ogres novada dome izcēlusies tikai ar runām. Skaidri zinu: nopietna izpēte un iespējamo seku analīze pirms celtniecības sākšanas nav notikusi.
Zemes applūšanas riska teritorijās tiek te ieliktas, te izņemtas bez pamatojuma, varu to apgalvot pēc personiskās pieredzes. Par plūdu sekām, esmu pārliecināts, iedzīvotājiem atbildība, tajā skaitā materiālā, jāprasa tieši no domes, jo bez vietējās varas aktīva atbalsta HES vispār nebūtu.”
Bartkevičs atbildību neuzņemas
Pašvaldības vadītājs noliedz, ka viņa vadītās domes lēmumi būtu cēlonis ikgadējo plūdu smagajām sekām: “Applūstošās teritorijas apbūve ir mantojums no padomju laikiem, kad cilvēki piešķirtajos dārziņos sabūvēja vasaras mājiņas, vēlāk lūdza atļauju tās privatizēt, tad paši nosiltināja un pārvērta par pastāvīgām dzīvesvietām. Tāpēc neredzu iemeslu man personīgi uzņemties atbildību.” Domes vadītājs tomēr ir neprecīzs – tikai par nosiltinātām dārza mājiņām pašreizējo apbūvi, kam tieši viņa laikā dota zaļā gaisma, nosaukt grūti.
Piemēram, 2006. gada 10. martā izsniegta būvatļauja zemes gabalā nr. 295 (esošais “Dārziņu” rajons) ēkas rekonstrukcijai, pārvēršot to par septiņu istabu dzīvojamo ēku, šāda pati būvatļauja izsniegta vēl divu nogabalu īpašniekiem 2008. un 2012. gadā, savukārt trīsistabu dzīvojamo ēku celtniecība pēdējos desmit gados atļauta vismaz 40 gadījumos.
Pašreizējā domes vadītāja laikā notika arī pagaidām ne līdz galam izskaidrojamās manipulācijas ar teritorijas pazušanu un atkal tās parādīšanos applūstošo vietu sarakstā. Arī šobrīd par vislielāko problēmas cēloni, vismaz iedzīvotāju vidū, uzskatītā Ogres HES celtniecība sākta un pabeigta laikā, kad E. Bartkevičs jau stabili ieņēma Ogres mēra krēslu.
Risinājumus meklē, reālas darbības nav
Plūdu izraisīto postījumu seku mazināšanai E. Bartkevičs saredz vairākus ceļus – iespējams, būtu jāapsver dambja celtniecība, kas gan esot nereāli dārgs projekts, jo maksātu apmēram divus miljonus latu. Ogres novada dome gan prot piesaistīt līdzekļus projektiem – piemēram, nesen izremontētā domes ēka prasījusi apmēram 1,5 miljonus latu pašvaldības naudas.
Otrs variants – esot jādomā par iedzīvotāju īpašumu atpirkšanu un viņu pārvietošanu uz plūdu neskartiem rajoniem. Iecere jau saskārusies ar sabiedrības pretestību, jo, neraugoties uz plūdu draudiem, iedzīvotāji, visticamāk, nesteigsies pamest gadiem koptos īpašumus. Turklāt masveida īpašuma atpirkšana un iedzīvotāju pārvietošana arī prasītu vairākus miljonus.
E. Bartkeviča publiski paustā informācija, ka jāatpērk būtu vien pieci īpašumi, šķiet pārlieku optimistiska – pēdējos plūdos reāli apdraudēto īpašumu un tur mītošo cilvēku skaits pārsniedz septiņu desmitu robežu.
Šobrīd novada dome sākusi konsultācijas par iespējamajiem risinājumiem, tomēr E. Bartkevičs uzskata, ka ķeršanos pie reāla darba plūdu cēloņu maksimālai likvidēšanai kavējot gan līdzekļus trūkums, gan nepilnības likumdošanā, gan neatliekamo operatīvo pasākumu prioritāte.
Savu artavu problēmas risināšanā mēģinājuši ieguldīt zinātnieki un tehniskie speciālisti. 2012. gadā “Meliorprojekta” speciālisti pēc domes pasūtītās izpētes nāca pie slēdziena, ka situāciju uzlabot varētu upes gultnes tīrīšana iepriekš minēto sēru un salu rajonā (sk. karti). Pagaidām iecere domes pretplūdu komisiju sēdēs netiek pat izskatīta. Reāli apspriesti pagaidām nav arī citi varianti, piemēram, jau minētā varbūtējā dambja celtniecība. K. Siļķe gan uzsver – atrast optimālo variantu ir sarežģīti: “Ledus iešana ir grūti prognozējams un ļoti komplicēts process. Būtu jāveic situācijas modelēšana, kā to savulaik izdarīja pie Jēkabpils, tāpat upes gultnes struktūras padziļināta izpēte un citi kā apjomīgi, tā dārgi pasākumi.” Viņš atzina, ka šobrīd notiekošie darbi faktiski ir tikai seku likvidēšanas pasākumi, kas nelikvidē problēmas cēloņus.
