Ogres pašvaldība pret muzeju. Vai tiešām dibinātājs vienmēr pasūta “mūziku”? 14
Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Februārī Ogres vārds Latvijā izskanējis skaļi – gan saistībā ar tās mēra Egila Helmaņa (Nacionālā apvienība) ieceri rīkot sankcijām pakļautā Krievijas miljonāra Pjotra Avena porcelāna kolekcijas izstādi, gan vēsti par to, ka notiek pašvaldības iejaukšanās Ogres vēstures un mākslas muzeja kompetencēs; ka tiek apšaubīta tā darbinieku profesionalitāte, izstāžu programma netiek apstiprināta, nenotiek algu paaugstināšana utt. Tā vietā paredzēta Ogres novada muzeju reorganizācija, Ogres vēstures un mākslas muzejā – finanšu un funkciju audits.
Ogre vienmēr ir bijusi aktīva kultūras jomā – pilsētā ir savs pa daļai profesionāls teātris, ko vada Jānis Kaijaks, tā plāno dot mājas operetei, tajā skaisti svin svētkus. Ar saukli “#Spark the change” (“Pārmaiņu dzirksts”) Ogre pretendēja uz “Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027” titulu. Tāpēc vēl jo lielāku neizpratni raisa pašvaldības pēdējā laika aktivitātes muzeju jomā, kas tiek argumentētas ar nepieciešamību tajā ieviest kārtību.
Ogres muzeja darbinieku sūdzības par mobingu un bosingu, arī ierosinātā Ogres novada muzeju reorganizācija un E. Helmaņa nonākšana pašvaldības kultūras komisijas priekšsēdētāja amatā rosina uzdot vairākus jautājumus – piemēram, par pašvaldību muzeju un vietējās varas attiecībām – vai tiešām, izvēloties muzeju piedāvājumu, dibinātājs un naudas devējs vienmēr “pasūta mūziku”?
Kur ir robeža, līdz kurai muzejs drīkst nodarboties vienīgi ar, kā tiek uzsvērts Ogrē, “tiešajām funkcijām” – novadpētniecību, lieki netērējot resursus tēmām, kas iziet ārpus, gan par mēra izpratni par muzeja misiju un savu pilnvaru robežām? Cik tālu var notikt iejaukšanās muzeja darbības satura plānošanā? Kā tad ar izslavēto muzeju autonomiju?
SIA “Kurzemes filharmonija” valdes priekšsēdētāja Sigita Migoļa lūdz atsaukt pēdējo “nepatieso informāciju, jo bijušais mākslinieciskais vadītājs no kultūras iestādes netika atlaists, kā minēts rakstā, bet gan darba attiecības tika pārtrauktas abām pusēm vienojoties. Pasākumu zemais apmeklējums bija iemesls mudināt Miku Magoni izvērtēt savu līdzšinējo darbību un piedāvāt risinājumus situācijas uzlabošanai. Kompromiss netika atrasts, līdz ar to tika pieņemts lēmums pārtraukt darba attiecības, abpusēji vienojoties.” Atsaucam nepatiesi sniegto informāciju.
Slikts plāns un “izkritis laiks”
“Ogres novada budžets tika pieņemts 16. februārī, bet muzeja plāns netika apstiprināts, jo bija nekorekts. Bija prasīta nauda par izstādēm vai pasākumiem, kas nav notikuši. Mēs nekoriģējam viņu (muzeja darbinieku) vēlmes, mēs palīdzam sakārtot dokumentus. Tas attiecas arī uz atceltajām izstādēm. Tāpēc tiek veikts finanšu audits, kura rezultāti tiks publiskoti,” preses konferencē Ogrē teica E. Helmanis.
Tomēr viņš nespēja argumentēt, kāds bijis likumiskais pamats prasībai atvērt Avena kolekcijas izstādi, kas nozīmēja tiešu iejaukšanos muzeja izstāžu plānā. “Es muzejam piedāvāju, un muzejs piekrita. No muzeja puses nebija nekādu iebildumu. Muzejam jau janvārī bija jābūt gatavai vēstulei, ka viņi ir pret šo izstādi,” teica Ogres mērs, piebilstot, ka viņš arī agrāk esot palīdzējis rīkot izstādes – piemēram, par valsts apbalvojumiem.
Ogres vēstures un mākslas muzeja 2023. gada izstāžu plānā iecerēta, piemēram, ar pilsētu saistīto mākslinieku darbu skate, izstāde, kas veltīta atmodas laikam, izstāde par dizainu, modi, arhitektūru 20. gs. 60. gados, izstāde, kas veltīta Lāčplēša ordeņa kavalieriem, Ogres mākslinieču Sarmītes Mundes un Māras Generes izstādes, Ziemassvētku rotājumu un apsveikumu izstāde u. c. Plānots arī izdot grāmatu par mākslas attīstību Ogres novadā no senākajiem laikiem u. c.
Muzeja direktore Evija Smiltniece apstiprina, ka nākamā gada izstāžu plānu veidojis pats muzejs, tomēr trīs izstādes tajā nav apstiprinātas – tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres kroņu izstāde, fotogrāfa Arņa Balčus darbu skate un trimdā izdoto vinila plašu kolekcijas izstāde –, motivējot ar to, ka muzeja primārais uzdevums ir Ogres novada vēstures un mākslas izpēte. Kā teic Ogres novada izpilddirektore Dana Bārbale, minētās trīs izstādes tiek pārceltas uz vēlāku laiku saistībā ar pašvaldības finanšu iespējām. “Arī šeit es redzu iejaukšanos muzeja darbībā,” uzsver E. Smiltniece.
“Jā, mums ir vēlme, lai muzejs katru gadu veido pētījumu par vienu pagastu, jo to, ko viena paaudze pazaudē, nākamajai vairs neatgūt,” saka E. Helmanis. Dana Bārbale norāda, ka trim pārceltajām izstādēm prasīts lielākais finansējums – ap 2000 eiro – pretēji tām, kas saistītas ar Ogres novada vēsturi. Lielākais muzeja novadpētniecības pētījums līdz šim noticis Meņģeles pagastā, kas atspoguļots vairākās izstādēs. Muzeja direktore lepojas par to, jo tas bijis izsmeļošs un kvalitatīvs ilga laika darbs, ko novērtējusi arī muzeja akreditācijas komisija. Savukārt pašvaldība norāda, ka tāds bijis tikai viens desmit gados, paužot vēlmi, lai šāds pētījums taptu katru gadu.
Ogres dome muzejam pārmet neatbilstības izstāžu plānā, kas nav laikus saskaņotas ar pašvaldību. Savukārt muzeja direktore Evija Smiltniece saredz lielu problēmu muzeja plānu saskaņošanas regulējumā ar pašvaldību. Tā kā nākamā gada izstāžu plānam jābūt gatavam jau iepriekšējā gada augustā, tad izveidojas “pārtraukums laikā līdz budžeta apstiprināšanai (tā Ogrē notika šogad 16. februārī), kad tiek strādāts pēc muzeja budžetā iekļautā, bet neapstiprinātā plāna”. Līdz šim “izkritušais laiks” gan nav sagādājis problēmas.
Reorganizācijas priekšvakarā
“Tā nav atriebība. Es pieņemu arī pretēju viedokli. Bet esmu vīlies, kad to dara man aiz muguras,” pauž E. Helmanis, uzsverot, ka lēmums par Ogres novada muzeju reorganizāciju pieņemts jau pagājušā gada 22. decembrī (viņa saruna ar muzeja direktori par Avena kolekcijas izstādi notikusi 28. decembrī).
“Ogres vēstures un mākslas muzejs ir akreditēts, uzdevums ir panākt, lai arī visi pārējie Ogres novada pašvaldības muzeji tiktu akreditēti,” norāda D. Bārbale. Ogres novadam esot lietderīgi sākt pašvaldības muzeju un pašvaldības iestāžu, kas īsteno muzeja funkcijas, reorganizāciju, lai jaunajā novadā izveidotu vienotu muzeja funkciju administrēšanas, akreditēšanas un pārvaldīšanas sistēmu un nodrošinātu resursu efektīvu izmantošanu. Mērķis esot sekmēt novadā esošo muzeju darbības pilnveidi un koordinēt to attīstību neatkarīgi no to statusa, sekmēt muzeju krājumu saglabāšanu un paplašināšanu, veicināt muzeju personāla izglītošanu, apkopot un popularizēt muzejos uzkrātā kultūrvēsturiskā mantojuma apriti sabiedrībā.
Kā preses konferencē atzina E. Helmanis, muzeja direktorei alga jau ir paaugstināta (no 2. janvāra – līdz 1560 eiro pirms nodokļu nomaksas), bet darbiniekiem “atbilstošs atalgojums” tiks noteikts tikai pēc reorganizācijas.
Ziņojums par Ogres muzeju reorganizāciju ir jāsagatavo līdz šā gada 1. jūnijam, bet priekšlikumi par reorganizāciju jāiesniedz Ogres novada domei izskatīšanai 2023. gada jūnija sēdē.
Pašvaldības brīvība nevar būt absolūta
“Ogres gadījums tomēr, manuprāt, ir šī brīža problēma kultūrā Nr. 1. Tieša iejaukšanās saturā (kas būs nākamais – krājuma komplektēšanas norādes muzejos?) nedrīkst notikt. Ko no šiem gadījumiem var secināt?
Pirmkārt, ne juridiski, ne faktiski pašvaldību muzejiem nav aizsardzības mehānisma pret satura ietekmēšanu; otrkārt, muzeju autonomijai nav pietiekamas juridiskas aizsardzības (Satversmē noteiktais cenzūras aizliegums, mākslinieciskā un jaunrades brīvība konkrētajos gadījumos nav palīdzējusi – tam vajadzētu būt pašsaprotami, bet tā tomēr nav); treškārt, muzeju direktori ir neaizsargāti kā pašvaldību ieceltas amatpersonas,” savā “Facebook” kontā raksta Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis un bijušais Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretārs Sandis Voldiņš.
Viņš uzskata, ka, līdzīgi kā Bibliotēku likumā, arī Muzeju likumā vajadzētu noteikt muzeju neatkarības tiesības attiecībā uz krājuma politiku un aizliegumu tos ierobežot ar politiskiem, ideoloģiskiem vai reliģiskiem motīviem. “Tas nav nekas jauns, šāda neatkarība jau sen ir garantēta ar likumu bibliotēkām un, iespējams, ir tās pasargājusi no “pareizo” grāmatu saraksta.”
Jau esošā konsultatīvās institūcijas Muzeju padomes kompetence būtu jāpapildina, paredzot iespējas abām pusēm (arī muzeju direktoriem) strīdu situācijās lūgt Muzeju padomes atzinumu/viedokli par situāciju atbilstoši nozares profesionāļu viedoklim un nozares vispārpieņemtajiem standartiem (arī “International Council of Museums” – ICOM – vadlīnijām). Paredzēt, ka gadījumos, ja muzeja direktora atbrīvošana nenotiek, abpusēji vienojoties vai pēc muzeja vadītāja brīvas gribas, attiecīgā pašvaldība konsultējas ar Muzeju padomi.
“Pašvaldības kā vēlētas institūcijas rīcības brīvība ir un tai arī jābūt augstai attiecībā uz savām institūcijām (arī muzejiem), bet tā nevar būt absolūta,” uzskata S. Voldiņš.
Sistēmiskas izmaiņas gaidot
“Gadījums ar Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojumu dažās pašvaldībās, kultūras centru darbība, gadījums Marka Rotko centrā un Ogres muzejā norāda, ka uzstādījumā “pašvaldību autonomija un kultūrpolitika” ir nepieciešamas sistēmiskas izmaiņas. Kultūras centru likumu pēc divdesmit gadiem pieņēmām, Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojums ir jautājums, ko šobrīd cenšamies risināt. Diemžēl Bulduru un Asaru bibliotēkas neizdevās nosargāt – par spīti visām pūlēm. Šobrīd Marka Rotko mākslas centra un Ogres vēstures un mākslas muzeja situācijas ir izvirzījušās fokusā,” atzīst kultūras ministrs Nauris Puntulis. Kultūras ministrija esot gatava strādāt pie uzlabojumiem Muzeju likumā, lai neviens kultūras darbinieks nevienā pašvaldībā – vienalga, vai tas būtu muzejs, bibliotēka vai kultūras centrs – nejustos neaizsargāts.
Muzeju padomes priekšsēdētājs, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts par situāciju Ogrē teic: “Mēs nevaram būt arbitri, tad mums pierādījumi ir jāsavāc no abām pusēm. Pašvaldībai teicām, ka aicinām atjaunot muzeja pamatfunkciju – komunikācijas, krājuma darba un pētniecības – veikšanu, ņemot vērā ICOM ētiskajā kodeksā ieskicēto muzeju autonomiju, kas arī pašlaik, varbūt – nepilnīgi noformulēts, ieskanas likumā. Tas ir jāveic dialoga formā un akceptējot, ka pamatfunkciju veikšana primāri ir muzeja atbildība un ka atbalsta funkcijas ir tas, par ko atbild pašvaldība. Muzejs sarunās akcentēja vārda brīvības jautājumus, novads – muzeju reorganizācijas jautājumu. Tam, protams, ir pamats, jo ir notikusi administratīvi teritoriālā reforma un Muzeju likums nosaka, ka, mainot struktūru un stratēģiskos mērķus, jāveic atkārtota akreditācija, kas tad attiektos arī uz Ogres vēstures un mākslas muzeju.” Nolemts aicināt pašvaldību iesaistīt Ogres muzeju reorganizācijas procesā ar savu redzējumu, kā arī, ņemot vērā šā brīža sakaitēto komunikāciju, pēc iespējas ātrāk par šiem jautājumiem konsultēties ar Muzeju padomi. Padome arī nolēmusi izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Muzeju likumā, lai vēl skaidrāk stiprinātu muzeju autonomiju to pamatdarbības nodrošināšanā.
“Tas, ka muzejs ir atkarīgs no pašvaldības, nedrīkst ietekmēt tā profesionālo darbu,” uzsver arī Zane Grīnvalde, Latvijas Muzeju biedrības priekšsēdētāja.
Jābūt dialogam no abām pusēm
Veikt vai neveikt reorganizāciju pēc administratīvi teritoriālās reformas – tas ir katras pašvaldības individuāls lēmums, saka T. Ķikuts. Uzsvars uz novadpētniecību, kā šobrīd Ogrē, ir daļa no kopējā darba pie muzeja stratēģijas. “Arī tur jābūt dialogam no abām pusēm, kā savu misiju redz muzejs un kā novada kultūrpolitikā to saskata pašvaldība, kurai, protams, arī ir tiesības līdzdarboties šīs stratēģijas izstrādē. Tomēr nekur jau nav uzrakstīts, kādā formā šim dialogam jānotiek,” teic T. Ķikuts, piebilstot, ka pēc reformēšanas ir bijušas arī neveiksmīgas muzeju akreditācijas.
“Muzeji ir nobažījušies, ka tādās situācijās (kā pašlaik Ogrē) tie ir praktiski neaizsargāti pret savu dibinātāju. No vienas puses, ir loģiski, ka dibinātājam un vienlaikus arī finansētajam ir jābūt lomai tajā, kā muzejs darbojas, pārzinot muzeja stratēģisko virzību un piešķirot tam finansējumu. No otras puses, protams, ne šajā, ne citās līdzīgās situācijās nav laba prakse, ka iestādes dibinātājs ķeras pie mikromenedžmenta un pārāk jaucas satura lietās. Pēc diskusijām Muzeju padomē tiešām ir grūti situāciju izvērtēt, jo gan pašvaldība, gan muzejs stāsta šo stāstu ļoti dažādās versijās, un mēs jau neesam tiesa, lai nolemtu, kam taisnība. Muzeja direktores aizstāvība pēc darba tiesiskā regulējuma nebūs mūsu funkcija, tomēr, piemēram, Bibliotēku likuma 2. punktā ir ierakstīts, ka tās ir neatkarīgas sava krājuma veidošanā. Mums gan, paldies Dievam, vēl nekad nav nācies izmantot šo nosacījumu, bet domāju, ka arī Muzeju likumu varētu stiprināt ar līdzīgu pantu atbilstoši ICOM muzeju definīcijai un ētikas kodeksam – ka muzejs ir neatkarīgs tajā, ko dara, protams, sadarbojoties gan ar sabiedrību, gan dibinātāju, un ka gan tas, kā tiek veidots muzeja krājums, gan publiskā darbība primāri ir muzeja atbildība,” teic KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš. Jautāts, vai šo regulējumu varētu attiecināt arī uz tādām mākslas cenzūras situācijām kā šoruden Marka Rotko centrā, viņš atbild: “Pēc būtības Rotko centrs pašlaik nav muzejs, tomēr atrodas akreditācijas procesā un, iegūstot šo statusu, arī varētu izmantot šo pantu. Bet lielā mērā mēs redzam, ka situācija Ogrē nav tik daudz muzeju nozares profesionāls, bet vairāk labas pārvaldības jautājums.”
“Ja vēlamies rosināt lielāku muzeja patstāvību, tad būtībā tas arī ietver lielākas pilnvaras tā vadītājam veidot savu darbu neatkarīgi no tā, kas ir muzeja dibinātājs. Bet mēs nevaram pateikt, kā attīstīsies šī situācija Ogrē,” saka Z. Grīnfelde. Vēl varētu diskutēt par to, vai pašvaldībai būtu jākonsultējas ar Muzeju padomi, arī atlaižot muzeja vadītāju, tomēr, pēc T. Ķikuta domām, tas nav viennozīmīgi vērtējams jautājums.
“Diemžēl nenonācām ne pie kāda risinājuma. Vienīgais, ka jāmēģina vienoties un runāties. Šoreiz neradām risinājumu, lai gan iezīmējās virzība uz priekšu. Likuma grozījumi varētu būt risinājums, lai nākotnē nerastos šādas situācijas,” pēc Muzeju padomes sēdes teica Ogres vēstures un mākslas muzeja direktore Evija Smiltniece. Uz raksta nodošanas brīdi bija zināms, ka 28. februārī Ogres konflikts paredzēts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darba kārtībā.
Uzziņa
Ogres novada pārraudzībā atrodas Ogres vēstures un mākslas muzejs, A. Pumpura Lielvārdes muzejs un pašvaldības iestādes, kas īsteno muzeja funkcijas – Birzgales muzejs “Rūķi”, Ķeguma novada muzejs un kultūras mantojuma centrs “Tīnūžu muiža”.
Viedokļi
VALENTĪNA SLAVKOVSKA, Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja vadītājas vietniece zinātniskajā darbā: “Jūtamies pietiekami autonomi, vietējā vara finansē mūsu pasākumus, bet izstāžu un pasākumu izvēle ir mūsu ziņā. Visi mūsu plāni tiek apstiprināti, un mums nav nekādu konfliktu šajā ziņā. Esam gan novadpētniecisks, gan arī mākslas muzejs – pie mums gadā notiek vairāk nekā divdesmit mākslas izstādes. Esam pilnīgi brīvi izvēlēties vietējos māksliniekus vai arī aicināt no Latvijas vai no ārzemēm. Mums ir tradīcija reizi gadā izstādīt jaunos māksliniekus. Par Ogres konfliktu man šķiet, ka vienmēr jābūt dialogam.”
EDUARDS DAMBERGS, Kuldīgas novada muzeja vadītājs: “Kas attiecas uz mūsu situāciju administratīvi teritoriālās reformas iespaidā – Kuldīgai tika pievienota Alsunga un Skrunda, un mūsu muzejs jau agrāk saturu komplektēja arī par šīm vietām. Skrundā sava muzeja, kurš būtu akreditēts, nav, arī Alsungā sava muzeja nav, bet ir vēstures ekspozīcija. Līdz ar to Kuldīgas muzejs šobrīd ir vienīgais akreditētais muzejs novadā. Par Ogres situāciju runājot, protams, pašvaldība ir muzeja dibinātāja, tomēr nedrīkst būt situācijas, kad notiek izrēķināšanās ar muzeja darbiniekiem politisku iemeslu dēļ. Kādai aizsardzībai tomēr ir jābūt, šis ir diezgan skaļš precedents.”
