Ogres mērs: valdība nodevusi pašvaldībām funkcijas, kuru izpildei nav naudas 0
Valdība ar pašvaldībām absolūti nerēķinās un ir nodevusi tām funkcijas, kuru izpildei nav naudas, intervijā aģentūrai LETA apgalvoja Ogres novada domes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža vietnieks Edvīns Bartkevičs (attēlā).
Arī Saeima, pēc Bartkeviča domām, nodarbojas ar pilnīgi mazsvarīgu problēmu – ar deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās un neko nedara, lai pašvaldībām reāli palīdzētu veicināt uzņēmējdarbību savā teritorijā.
Runājot par jaunākajām pašvaldību darba reformu iecerēm, politiķis atzīmēja, ka jaunizveidotie novadi pēc administratīvi teritoriālās reformas ir nostrādājuši tikai vienu sasaukumu, tādēļ vispirms būtu jāizvērtē to darbības rezultāti un tikai tad jālemj par tālākām pašvaldību reformām, tai skaitā par deputātu skaitu. Veicot administratīvi teritoriālo reformu, ievēlamo deputātu skaits tika palielināts, lai nodrošinātu visu pagastu pārstāvniecību jaunā novada domē.
Ogres mērs uzskata, ka nav normāli, ka Saeima steidz grozīt likumu “Par pašvaldībām”, kad līdz nākamajām vēlēšanām atlikuši tikai četri mēneši un tiek jau gatavoti deputātu kandidātu saraksti. Loģiskāk būtu, ja likuma grozījumi par pašvaldībās ievēlamo deputātu skaita samazināšanu un amatu savienošanas ierobežojumu noteikšanu attiektos uz 2017.gada pašvaldību vēlēšanām.
Vērtējot pašvaldību deputātiem plānotos amatu savienošanas ierobežojumus, Bartkevičs pauda viedokli, ka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” jau esot ļoti precīzi noteicis iespējamos interešu konfliktus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinātie pašvaldību deputātu amata apvienošanas ierobežojumi esot tik nenozīmīgi, ka rodoties jautājums – “vai tiešām laikā, kad ir tik daudz problēmu ar ekonomiku, ceļu uzturēšanu, kad liela daļa iedzīvotāju nespēj tikt galā ar komunālajiem maksājumiem, deputātu skaita samazināšana mazajās pašvaldībās ir vissvarīgākais jautājums, kas steidzami jārisina Saeimā”. Pēc Bartkeviča domām, parlamentā steidzami būtu jāmeklē risinājums daudz svarīgākām problēmām, kas skar pašvaldību darbu un katra iedzīvotāja ikdienu.
Politiķis atzīmēja, ka LPS ir pieņēmusi rezolūcijas ar prasību samazināt normatīvo aktu slogu pašvaldībām, taču joprojām ir apmēram 3000 Ministru kabineta noteikumu, kuri pašvaldībām ir jāpilda, bet pieticīgais finansējuma apjoms, kas pašvaldībām ir pieejams, nedodot iespēju tos visus ievērot. “Var teikt, ka valdība izliekas, ka maksā, bet pašvaldības izliekas, ka strādā,” sacīja Ogres mērs, atzīmējot, ka tā rezultātā ne viens, ne otrs īsti labi savu darbu nedara.
“Lielas daļas pašvaldību finanšu līdzekļi ir nepietiekami, lai kaut cik pilnā apjomā veiktu savas funkcijas,” sacīja Bartkevičs, “tiesībsargs pareizi norāda, ka minimālā alga ir nepietiekama, lai nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi, bet nepasaka, kur lai ņem līdzekļus minimālās algas palielināšanai. Tāpat tiesībsargs varētu teikt, ka Latvijas ceļu stāvoklis neatbilst pat minimālajām prasībām par drošu pārvietošanos, bet pašvaldībām nav līdzekļu ceļu remontam, tik tikko spējam ziemā notīrīt sniegu.”
Ogres mērs izteicās, ka nesaprot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) ideju par to, ka deputāti būs pilna laika darbinieki domē. “Pašvaldības vadībai un administrācijai ir svarīgi, lai deputāts nezaudētu saikni ar iedzīvotājiem, ar savu reālo darba vietu. Kur mēs visvairāk sastopam cilvēkus? Ne jau mājās, bet darbā, dažādos pasākumos, kuros piedalāmies. Man jau liekas, ka tas priekšlikums, ka pašvaldības deputātam jābūt pilnai darba algai, velk uz to, ka pašvaldības deputāts pēc ievēlēšanas kļūst tāds pat kā Saeimas deputāts, kurš dzīvo citā dimensijā un aizmirst par tiem, kas staigā pa zemi. Bieži vien sarunās ar Saeimas deputātiem rodas sajūta, ka mēs dzīvojam dažādās dimensijās. Vieni tur “augšā” izdod likumus, bet pašvaldībām nav līdzekļu, lai tos izpildītu,” izteicās Ogres mērs.
