Ogres jaunā bibliotēka top no koka un to ne tikai Latvijas, bet arī pasaules mērogā var saukt par viedo ēku 2
Rovena Ločmele, žurnāls “Baltijas Koks”
Rūdis Rubenis arhitektūru apguvis Rīgas Tehniskajā universitātē, kur maģistra grādu ieguvis 2018. gadā, un šobrīd par arhitektu strādā arhitektu birojā PBR. Interese par koku viņam radusies jau bērnībā, jo ikdienā viņš palīdzēja ar lielākiem un mazākiem darbiem tēvam, kurš nodarbojās ar galdniecību.
Vēlāk, sasniedzot pusaudža vecumu, Rūdis Rubenis vasarās piepelnījies, būvējot lapenes. Tā kā koks kā materiāls viņam jau bija pazīstams, tad arī arhitektūras studiju sākumā kompozīcijas studiju kursā, kur bija jāapgūst darbs un materiāli, Rūdis Rubenis izvēlējies eksperimentēt ar koku, kā rezultātā izdevies koku iepazīt arī no citas puses.
Viņš atzīst, ka saikne ar koku no bērnības ir radījusi arī emocionālu pieķeršanos kokam kā materiālam, jo tas rada siltuma sajūtu, kā arī pats par sevi ir ļoti izteiksmīgs. Tieši tāpēc ir vairāk izdevies piedalīties tieši projektos, kas saistīti ar koku.
Studiju gados Rūdim Rubenim bija vēlme vairāk iepazīties ar koku, tāpēc, lai tiktu darboties universitātē esošajā koka darbnīcā, viņš kopā ar kursabiedru izgājuši dažādus kursus un apmācības, bet galu galā tāpat nav tikuši strādāt darbnīcā.
Vēlāk ārpus universitātes viņam bija iespēja piedalīties Garage 48 hakatonā, kas ir pasākums, kurš ilgst vairākas dienas un kura laikā tiek strādāts pie jaunu ideju radīšanas. Šajā pasākumā Rūdis Rubenis piedalījies kopā ar kursabiedru, un 48 stundu laikā vajadzējis izdomāt jaunu radošu risinājumu saistībā ar koku.
Šeit, eksperimentējot ar dažādām brīvu formu koka konstrukcijām, bija jāatrisina problēma, kā veidot savienojumus, lai radītu dažādas šķautnainas mēbeles un ēkas. Pasākuma noslēgumā jaunieši ieguvuši specbalvu Engineering innovation.
Pēc tam Rūdis Rubenis pieteicies AS Latvijas valsts meži stipendijai, kuru arī veiksmīgi ieguvis. Stipendijas ietvaros tika organizētas ekskursijas pa dažādiem nozares uzņēmumiem, kā rezultātā viņš nosūtīts uz Meža un koksnes produktu zinātniskās pētniecības centru Jelgavā, kur arī iepazinies ar Andreju Domkinu, ar kuru kopā nosprieduši, ka vajadzīgs kāds projekts, ar kuru popularizēt koku kā materiālu.
Tā Rūdis Rubenis kopā ar kursabiedru Ritvaru sākuši strādāt pie ekspozīcijas Viedais koks, kas šobrīd jau ir apskatāma Tērvetē.
Paralēli studijām tīrās sakritības pēc, iesaistoties studentu pašpārvaldes aktivitātēs, Rūdis Rubenis nonāca Ogrē, kur noskaidroja, ka Ogres pašvaldībai ir vēlme veidot jaunu bibliotēku. Pašvaldība sākotnēji vēlējusies, lai kāds students rada skices un vīzijas, ko un kā veidot. Taču dažādu sakritību dēļ sanācis, ka Rūdis Rubenis turpinājis iesaistīties šī projekta tapšanā, un nu jau norisinās bibliotēkas būvniecība.
Sākotnēji viņam kā studentam bija iespēja uztaisīt skices šim projektam, kas noticis bakalaura studiju laikā. Skices vairāk tika veidotas kopā ar bibliotēkas personālu, balstoties uz viņu profesionālo redzējumu. Pēc tam bija laiks maģistra studijās kā diplomdarbu izstrādāt bibliotēkas plānojumu, balstoties uz mūsdienu tendencēm, kā tiek lietotas bibliotēkas mūsdienās. Līdz ar to bija gana daudz laika tieši ar arhitektūras daļu tikt galā jau studiju laikā.
Tā kā bibliotēkai apkārt ir gan padomju laika stila būves, gan modernāka stila būves, kā arī jaunā bibliotēka atrodas gājēju ielas noslēgumā, kas ir veidota klasiskas kūrortpilsētas apbūves stilā, tad radusies ideja jauno ēku vairāk saistīt ar vēsturisko kūrortpilsētas stilu.
Ņemot vērā, ka Ogre kā kūrortpilsēta asociējas ar koka vasarnīcām, jaunajā ēkā bija vēlme ienest vairāk koka vasarnīcas sajūtu. Svarīgi bijis arī tas, ka zemesgabals, uz kura līdz šim atradās bibliotēka un kur tika plānota jaunās bibliotēkas celtniecība, ir salīdzinoši mazs un nav īsti vietas, kur izplesties, tāpēc jaunā ēka bija jāplāno pēc iespējas vecās ēkas kontūrā, tikai mazliet izplešoties iekšpagalmā.
Bija arī svarīgi, ka koka konstrukcijas iespējams atvest jau krietni gatavākas, ir jau izstrādāti savienojumi, kā arī montāžas un pielabošanas process ir daudz klusāks, kas ir svarīgi, jo blakus atrodas bērnudārzs. Tieši tāpēc koka konstrukcijas ir atbilstošākas gan tāpēc, ka nerodas daudz atkritumu un nav skaļu trokšņu montāžas procesā, gan arī tāpēc, ka būvniecība norisinās ātrāk.
Ogres jaunās bibliotēkas būvniecībā tiek izmantoti vairāki līmētās koksnes veidi. Ārsienas, kā arī pāris ēkas iekšējo šķērssienu tiek veidotas no CLT jeb krusteniski līmētās koksnes konstrukcijām.
Savukārt pa vidu ēkai ir GLT jeb vienā virzienā līmētu koka kolonnu tīkls, uz kura balstās arī GLT sijas, taču pārsegumu veido GLT paneļi. Ēkas būvniecībai izmantotie CLT sienu paneļi ir no vietējā uzņēmuma Cross Timber Systems, bet GLT produkti ir ražoti Vācijā.
Ogres jaunās bibliotēkas ēku nu jau ne tikai Latvijas, bet arī pasaules mērogā var saukt par viedo ēku. Projekts top ar Eiropas Savienības Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansējumu, kas veido 5 miljonus eiro no kopējām projekta plānotajām 8 890 339,94 eiro izmaksām. Atlikušo finansējumu projekta īstenošanai sedz Ogres pašvaldība.
Lai saņemtu šo Eiropas Savienības līdzfinansējumu, bija jāizpilda daudzi un dažādi kritēriji, kas nozīmēja, ka ēkas būvniecībai būs nepieciešami dažādi inovatīvi risinājumi. Piemēram, lietus ūdens savākšanas sistēma, kas nodrošina ūdens izmantošanu ēkā un tās teritorijā.
Viens no kritērijiem bijis, ka ēkai ir jāspēj saražot gana daudz elektroenerģijas pašai, lai darbinātu visas inženiersistēmas, tādēļ ir paredzēts saules paneļu lauks virs auto nojumes. Plānošanas procesā bija sarežģīti atrast vietu saules paneļu laukam, jo apkārt ēkai aug priedes, kas rada noēnojumu.
Viens no kritērijiem bijis arī tāds, ka ir nepieciešamas elektroauto uzlādes stacijas, kuras nodrošina ātro uzlādi, kas automašīnu uzlādē vien pusstundas laikā. Projektēšanas laikā viens no izaicinošākajiem punktiem bijis arī tas, ka ēka jāveido kā pasīvā ēka, kas nozīmē, ka ēka var patērēt mazāk nekā 15 kWh uz vienu kvadrātmetru, kā arī jāievieš dažādi risinājumi, lai ēka nepārkarstu un būtu gana blīva.
Sarežģītāku visu procesu padarījis arī tas, ka jāņem vērā gan tas, ka tā ir sabiedriska ēka, gan arī tas, ka ēkas arhitektūra ir ar slīpiem jumtiem, kas nozīmē, ka ēkai ir lielāks būvtilpums un augstākas telpas, kas attiecīgi nozīmē, ka ir nepieciešams vairāk piesildīt katru kvadrātmetru ar augstākiem griestiem.
Vēl viena prasība bijusi, ka ēkai ir jābūt apgādātai ar autonomi saražotu siltumapgādi. Bija atrasti daudzi un dažādi konceptuāli risinājumi, piemēram, saules kolektori, dažādu veidu siltumsūkņi, kā arī ideja izmantot Ogres centralizēto siltumapgādi, jo Ogrē energoapgāde tiek saražota šķeldas katlumājās, bet tā tomēr neatbilda visām prasībām.
Galu galā tika izdomāts diezgan unikāls risinājums, kas ir Rīgas Tehniskās universitātes un vietējo uzņēmumu kopdarbs un kam iepriekš bijuši tikai prototipi, bet tādā mērogā iekārta vēl nekur nebija uzbūvēta, – kanalizācijas siltummainis.
Netālu no bibliotēkas atrodas pilsētas centralizētā kanalizācija, kas ir aptuveni 600 mm liels notekūdeņu vads un kam blakus tiek uzbūvēta maza ēka, kurā iekšā ir siltummaiņas spirāle, kas, izbūvējot atzaru no kanalizācijas vada, noņem siltumu pilsētas notekūdeņiem un tādā veidā var iegūt salīdzinoši augstu temperatūru, aptuveni 12–16 ℃.
Šo siltumnesēju izmanto ēkas siltumsūkņu darbināšanai. Ja izmantotu zemē ieraktu siltummaini vai siltummaini ieliktu kādā ūdenstilpē, ūdens temperatūra būtu zemāka. Bet šajā gadījumā, iegūstot lielāku ūdens temperatūru, iegūst lielāku energoefektivitāti. Arī ēkas dzesēšanas sistēma balstīsies uz šī paša kanalizācijas siltumbloka risinājumu.
Projekta izstrādē finansējuma iegūšanai bija arī prasības par ēkas apgaismojumu. Apgaismojums ēkā ir jāvada, pielāgojoties apmeklētāju skaitam un dienas gaismas spilgtumam.
Prasība gan apgaismojumam, gan pārējām inženiersistēmām bijusi, ka tām ir jābūt BMS jeb Ēku vadības sistēmām. Tā liek dažādām ēkas sistēmām darboties sinhronizēti, piemēram, ja tiek atvērts logs, tad tiek samazināta telpas sildīšanas jauda, vai arī ja saule vakarā spīd pārāk spoži rietumu pusē, tad automātiski tiek nolaistas žalūzijas un palielināta ventilācijas jauda.
Lai lieki netiktu ventilēta kāda telpa ēkā, ventilācijas vadība ir pielāgota CO2 sensoriem, kas mēra CO2daudzumu telpās. Ja CO2 daudzums palielinās, tad attiecīgajā telpā sāk aktīvāk darboties ventilācija, kas nodrošina labāku gaisa kvalitāti.
Ēkā daudz domāts arī par vides pieejamību, lai ēkā brīvi varētu pārvietoties un izmantot visas telpas cilvēki ar kustību traucējumiem. Pielāgotas ir ne tikai publiskās telpas, bet arī darbinieku telpas, lai bibliotēkā varētu strādāt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.
Ap ēku ir plānotas daudzas velosipēdu novietnes, kuras ir gan zem jumta, gan atsegtas. Ēkai tiks veikts arī visaptverošs ēkas novērtējums pēc visiem kritērijiem.
Šobrīd gan Ogres bibliotēkas ēkai, gan palīgēkām ir izveidoti pamati un ir samontēta jau lielākā daļa koka konstrukciju, kas jau ļauj redzēt jaunās ēkas apjomus. Bibliotēkas būvniecību plānots pabeigt 2021. gada maijā.
Šādas ēkas plānošana noteikti nav viena cilvēka darbs, tāpēc Rūdis Rubenis jau savlaicīgi sācis plānošanu, sadarbojoties ar arhitektu biroju PBR, kurā pats strādā. Arī biroja vadītājs Valdis Onkelis ir sekojis līdzi un līdzdarbojies visā projekta izstrādē, kā ar uzmanījis projekta norisi.
Projekta izstrādei laicīgi tika izveidota arī inženieru komanda, kuri spēja ieteikt dažādus risinājumus inženiersistēmām. Svarīgi, ka jau projekta sākotnējā posmā tika ņemtas vērā prasības, kas jāizpilda projekta laikā, tāpēc jau sākumā tika pārskatītas inženiersistēmas.
Pēc ēkas būvniecības visas sistēmas tiks monitorētas piecus gadus, lai pārbaudītu, ka tiek izpildītas visas prasības, piemēram, vai ēka saražo pietiekami daudz elektroenerģijas, vai netiek patērēta pārāk liela jauda dažādām inženiersistēmām. Tas nozīmē, ka inovatīvie risinājumi ir ne tikai jāuzbūvē, bet tiem ir arī jāpilda sava funkcija daudzu gadu garumā.
Katras sistēmas izvēle bijis laikietilpīgs process, kura laikā projektētājiem bija jāizprot, kā sistēmas darbosies un vai būs iespējams nodrošināt labāko rezultātu.
Dabiskās vērtības Rūdis Rubenis uzskata par lielāko skaistumu, un, strādājot par arhitektam, ir iespēja saprast, ka tu vari radīt daudz ko skaistu, bet, lai radītu tik perfektu sistēmu, kur viss notiek tādā līdzsvarā, kāds pastāv dabā, cilvēkam vēl daudz ir jāmācās.
Tā kā dabas vērtības un klimata tēmas Rūdim Rubenim ir aktuālas, tad viņš arī turpmāk labprāt būvē ēkas no koka, kas vislabāk atbilst klimata mērķiem un dabisko vērtību saglabāšanai, kā arī tas vislabāk ļauj attīstīties gan vietējām ražotnēm, gan vietējiem speciālistiem.
Arī šī projekta ietvaros bijusi iespēja redzēt, kā būvinženieris sākotnēji uz koku skatās skeptiski, bet pavisam ātri jau aizraujas ar koku kā materiālu, jo saprot, ka ir tik daudz izaugsmes iespēju, kā arī tā ir iespēja apgūt ko jaunu un inovatīvu.
Lai gan paralēli Ogres bibliotēkas projektam citu projektu nav, ideju un skiču Rūdim Rubenim netrūkst. Viņš uzskata, ka tas, ka mēs spējam radīt gan paši no saviem izejmateriāliem, gan izmantot savu jauno speciālistu idejas, lai radītu izteiksmīgas un inovatīvas lietas, sniedz lepnuma sajūtu visai nozarei.
