Ogres dome algos juristu, lai nepieļautu “Rimi” būvniecību 0
14.februārī plkst.15.55 pievienots “Rimi Latvija” viedoklis pēdējās trijās rindkopās.
Ogres pašvaldība plāno ārpakalpojumā algot juristu, lai nepieļautu lielveikala “Rimi” būvniecību un “saglabātu komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietu”, liecina informācija pašvaldības mājaslapā.
Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (VL-TB/LNNK) ceturtdien Ogres novada pašvaldības domes komiteju sēdes informatīvajā daļā ziņoja par nepieciešamību izmantot juristu papildu pakalpojumus.
“Ir daudzas sarežģītas lietas, kurās ir nepieciešamas specifiskas juridiskās zināšanas un pieredze, kas var nebūt pašvaldības Juridiskās nodaļas juristiem, veicot ikdienas pienākumus. Tieši pateicoties juristu darbībai, kas ir speciālisti attiecīgajos jautājumos, šajā vietā nav uzsākta lielveikala būvniecība, kā to bija plānojusi iepriekšējās novada pašvaldības domes vadība,” skaidroja pašvaldības vadītājs.
Helmanis uzsvēra, ka “cienot politiski represēto iedzīvotāju vēlmes, pašvaldība cenšas nepieļaut lielveikala būvniecību, kas cieši piekļautos piemiņas vietai”.
Helmanis atgādināja, ka 2012.gadā iebildumus pret lielveikala būvniecību, vēršoties pašvaldībā, izteica Latvijas Politiski represēto apvienība, Ogres Politiski represēto klubs, Latvijas Nacionālo partizānu apvienība, Ogres iedzīvotāji, kuri savu neapmierinātību ar domes lēmumu pauda piketā pie Ogres novada pašvaldības domes.
Lieta aizsākusies jau 2006.gadā, kad fiziskām personām piederošajā zemesgabalā – pļavā starp Parka ielas neizbūvēto posmu un politiski represēto piemiņas vietu – tika plānots uzbūvēt “Rimi” veikalu. Pašvaldības dome, ko 2006.gadā vadīja Edvīns Bartkevičs (“Ogres novadam”), apstiprināja saistošos noteikumus par detālplānojumu šajos zemes gabalos. 2007.gada 3.maija domes sēdē esot pieņemts pašvaldībai neizdevīgs lēmums – neapgrūtinātos īpašumus Upes prospektā 12, Parka ielā 1d, Parka ielā 1c apmainīt pret apgrūtinātu zemes gabalu Meža prospektā 2b.
2015.gadā zemes īpašnieki iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā pret pašvaldību par administratīvā līguma noslēgšanu par detālplānojuma īstenošanu, pret ko iestājas esošā domes vadība, jo cenšoties saglabāt represēto piemiņas vietu.
Pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale piebilda, ka pašlaik noslēgts spēkā esošs līgums par detālplānojuma realizāciju, kas atbilst pašvaldības interesēm.
Helmanis informēja, ka represēto piemiņas vietas sakārtošanā ieguldīti gan valsts, gan pašvaldības finanšu līdzekļi. 2015.gadā veikta piemiņas vietas renovācija, kurā pusi projekta izmaksu sedza Ogres novada pašvaldība, otru pusi – valsts budžeta programma “Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem”, kurā ar apvienības “Visu Latvijai!”- “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK atbalstu 2015.gada budžetā esot iekļauts finansējums politiski represēto piemiņas vietas labiekārtošanai Ogrē.
Savukārt 2016.gadā, turpinot Ogres novada pašvaldības realizēto represēto piemiņas vietas labiekārtošanas projektu, tika uzstādītas vairākas plāksnes ar iegravētiem cilvēku vārdiem, dzimšanas un miršanas datumiem, kā arī dzimto vietu.
“Turklāt iepriekšējās domes rīcība uz 15 gadiem ir apturējusi šīs vietas attīstību arī pašvaldībai piederošajā zemes gabalā, kas atrodas tieši blakus privātajam īpašumam. Kamēr detālplānojums nav realizēts, arī pašvaldības teritorijā nevaram īstenot savas ieceres, piemēram, izbūvēt skeitparku un bērnu laukumu aiz kultūras centra, ko tik ļoti vēlas Ogres iedzīvotāji, īpaši jaunieši,” paziņoja Helmanis.
“Rimi Latvia” nav plānu šajā teritorijā
Savukārt “Rimi Latvia” mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norāda: “Rimi Latvia savulaik Ogrē bija plāni attīstīt jaunu veikalu minētajā teritorijā, taču, attīstot savu veikalu tīklu, uzņēmums mainīja plānus jau vairāk nekā pirms 4 gadiem.
Ogrē tika uzbūvēts viens no mūsu jaunākajiem hipermārketiem, piedāvājot Ogres iedzīvotājiem plašu un kvalitatīvu sortimentu, līdz ar to būvniecības iecere šajā, otrajā teritorijā vairs nebija aktuāla.
Konkrētais zemes gabals nav “Rimi Latvia” īpašums, mums nav ar to saistītu būvniecības ieceru, līdz ar to nav izprotama šī publiskā pašvaldības diskusija.”
