Ogrēnieši darbojas aktīvi un radoši 0
“Mēs esam vajadzīgi cilvēkiem, dome un vietējie uzņēmumi mūs atbalsta, un tāpēc ir prieks darboties,” saka Ogres pensionāru biedrības vadītājs Jānis Staudžs. Biedrība apvieno 293 Ogres pensionārus, kas ir aktīvi, radoši un izdomas bagāti cilvēki.
To apliecina krellīšu vakarā no burkāniem, zīlēm un citām dabas veltēm pagatavotās rotas, kā arī cepuru ballē ar ziediem rotātās un no tiem gatavotās galvassegas. Pensionāri skaisti dejo pasākumos, dzied korī “Atvasara” un dejo senioru deju kolektīvā. Pensionāru biedrība organizē dažādas izglītojošas lekcijas ar speciālistu piedalīšanos, piemēram, ārsti stāsta par to, kā nostiprināt veselību pirms ziemas iestāšanās vai izvairīties no ērcēm vasarā. Biedrības valde informē par citu organizētiem pasākumiem, koncertiem, izrādēm, aicinot pensionārus piedalīties. Un parasti tos arī aktīvi apmeklē.
Skatīt nēģu tačus
Jau otro gadu divas reizes nedēļā Ogres pansionāta telpās notiek vingrošana fizioterapeites vadībā. Ziemā nāk vairāk cilvēku un tad izveidojas pat divas grupas, lai visiem būtu iespējams apmeklēt nodarbības. Ogrē pensionāriem notikusi arī apmācība nūjošanā, lai viņi zinātu, kā pareizi sagatavoties šādai aktivitātei un kā atslābināt muskuļus pēc tam. Tagad daļa turpina nūjot draugu, paziņu pulciņā vai arī pa vienam. Liela cilvēku interese bijusi par Latvijā īstenotā sociālā projekta “Pieslēdzies, Latvija!” piedāvāto datorapmācību. Šogad sešas grupas izgājušas šo apmācību.
Katru vasaru Ogres pensionāri dodas aptuveni piecās ekskursijās galvenokārt pa Latviju, bet dažkārt arī ārpus tās. “Šogad bijām Cēsīs, Sēlijā, divas dienas skatījāmies Daugavas lokus un drīzumā brauksim uz Salacgrīvu uz nēģu tačiem. Interese ir liela, un cilvēki ir apmierināti, autobuss parasti ir pilns,” stāsta ekskursiju organizatore Irēna Kaugare.
Tā vai visa Latvija jau būšot apceļota. Vienas dienas ekskursijas izmaksas no cilvēka esot 10 – 11 lati kopā ar ieejas biļetēm. Ja iecerēts doties garākos braucienos, pensionārus atbalsta dome.
Domā, kā uzlabot pensionāru dzīvi
Būtiskākās problēmas pensionāri saskata veselības aprūpes jomā, proti, ka ir garas rindas pie ārstiem un uz operācijām. Jānis Staudžs min konkrētu piemēru – viņam pateikts, ka uz valsts apmaksātu operāciju būs jāgaida rindā septiņi gadi, bet, ja piekristu maksāt pats, to veiktu jau šajā mēnesī. Tāpat ir ārsti, kuri pieņemot pacientus tikai par pilnu samaksu, bez ģimenes ārsta nosūtījuma un, lai pie tiem tiktu, ir dārgi jāmaksā. “Bet viņi taču pieņem pacientus tajā pašā valsts uzturētajā slimnīcā un veic operācijas tajās pašās telpās,” pensionāri ir neizpratnē par šādu rīcību.
Vēl viņi par netaisnīgu atzīst nodokļu atvilkšanu strādājošajiem pensionāriem no pirmā lata, kā arī saskata nepieciešamību paaugstināt iztikas minimumu.
Biedrības valde uzskata, ka pensionāru dzīvi Ogrē varētu uzlabot dienas centrs, kurā būtu telpas vingrošanai, pasākumiem, veļas mazgājamā mašīna tiem, kuriem tādas nav mājas, un būtu pieejams sociālais darbinieks, psihologs. Šis ierosinājums tika iesniegts domē, bet saņemts atteikums ar pamatojumu par finanšu līdzekļu nepietiekamību.
Galvenais, ko ogrēniešiem dod šāda pensionāru biedrība, ir iespēja pabūt kopā, uzskata tās vadītājs. Viņš pat to pasaka dzejā: “Laime nav zvaniņš, kas zvana, laime nav dimants, kas spīd, bet laime ir pabūt kopā.”
