Ogrē pārceļ narkomānu servisu 0
Līdz šim narkotiku lietotāju profilakses punkts Ogrē atradās sociālā centra telpās, bet nu to iecerēts pārcelt uz dzīvojamo masīvu Mālkalnes ielā. Turklāt slimnīca pati piedāvājusi telpas, taču… tās direktors nav pareizajā partijā. Mani uztrauc manu bērnu un citu apkārtējo drošība. Aivars Priede (vārds mainīts) Ogrē
Vēl patlaban Ogrē sociālo darbu ar atkarīgajām personām veic sociālajā centrā, un aptuveni pirms gada te mainīja arī šļirces. Šobrīd līdz jaunā profilakses centra atvēršanai tikai ielu darbinieks šo pakalpojumu nodrošina vietās, kur pulcējas narkotiku lietotāji, viņš arī mudina doties uz sociālo centru pēc palīdzības vai ārstēties.
Garantēs anonimitāti
Namā, kur plānots punktu ierīkot, patlaban atrodas patversme, tiek izmitinātas maznodrošinātās personas un no ieslodzījuma iznākušie, darbojas Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) punkts, kā arī draudze, kas nodrošina mazturīgos ar apģērbu. Iepretim slejas vēl divas sociālās mājas. Tuvumā ir arī vairākas citas dzīvojamās mājas un skola.
Ogrēnietei Eleonorai ir vienalga, kur šāds punkts tiek izveidots. “Galvenais, lai adatas nemētājas apkārt,” viņa saka. Mairita savukārt uzskata – nekas daudz nemainīsies, jo arī sociālajam centram tuvumā ir daudz dzīvojamo māju un pat bērnudārzs, bet šļirču apmaiņas punktam būtu jābūt nomaļākā vietā.
“Kaut kur taču viņiem tas jādara. Palaist visu šo procesu pašplūsmā – tas būtu neprāts. Te ir sociālās ēkas, lai viņi te arī darbojas,” pārliecināts vietējais iedzīvotājs Ēriks. “Tādu punktu noteikti vajag, bet, vai tieši šeit, nezinu. Tiesa, neesmu arī pret, jo punktam jāatrodas cilvēku vislielākajā apgrozības vietā. Neviens narkomāns nebrauks nodot šļirci ārpus pilsētas. Šī ir sociālā ēka, te uzturas daļa narkotiku lietotāju, turklāt šeit darbojas apsargs,” pauž Ogres iedzīvotāja Elita.
LSK Ogres komitejas izpilddirektore Mudīte Tēraudkalna pastāsta, ka apkārtnē regulāri sastopami narkomāni, tādēļ kāpņu telpās, pagalmā, krūmos un zālē mētājas izlietotas šļirces. Iespējams, tagad situācija uzlabošoties, jo, lai nomainītu šļirces, nebūs jāiet tālu.
Ogres sociālā dienesta vadītāja vietniece Ilona Reinholde skaidro, ka jaunais punkts Mālkalnes prospektā 30, kas ir pašvaldības sociālais daudzdzīvokļu nams, tiks izveidots, lai pilnveidotu HIV profilakses pakalpojumu iespējas Ogrē.
Patlaban sociālā centra telpās jāiztiek ar vienu mazu kabinetu, bet turpmāk būšot pieejamas telpas vesela dzīvokļa platībā. Tāpēc nākotnē bez sociālā darbinieka, kas darbojas šobrīd, punktā strādāšot arī mediķis, kas narkotiku lietotājiem veiks HIV, sifilisa, C hepatīta eksprestestus, kā arī sociālais rehabilitētājs.
Vēl plašajās telpās veidošot atbalsta grupas, rīkošot lekcijas. Tāpat, ejot uz sociālo centru, narkotiku lietotājiem neesot iespējas palikt anonīmiem, jo tur apgrozās daudz cilvēku, kā arī ikreiz jāuzrāda personu apliecinoši dokumenti. Jaunajā HIV profilakses punktā anonimitāti garantēs tas, ka tajā varēs ieiet nevis caur kāpņu telpu, bet pa atsevišķu ieeju. “Darām to visu tikai pašvaldības iedzīvotāju drošības labad un kaitējuma mazināšanai,” saka I. Reinholde.
Ogres sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Ozoliņa atzīst, ka savulaik bijusi doma sociālajam dienestam pārcelties uz bijušās poliklīnikas telpām, taču ideja atmesta, jo ēka pieder četrām pašvaldībām, turklāt telpām nepieciešams nopietns remonts. Izvietot tur HIV profilakses punktu vien arī nebūtu rentabli, jo pāris apdzīvotu telpu dēļ nāktos apkurināt visu ēku. Noklusēts paliek fakts, ka SIA “Ogres rajona slimnīca” valdes priekšsēdētājs un arī Ogres pašvaldības deputāts no Nacionālās apvienības Dainis Širovs savulaik rosinājis izvietot šļirču apmaiņas punktu Ogres slimnīcā. Viņš uzskata: “Tas būtu izmaksājis pat divreiz lētāk nekā pašreizējā vietā, turklāt tur pakalpojums tiktu nodrošināts cauru diennakti.” Taču viņa priekšlikums domē tobrīd nav ņemts vērā un pēc tam aizmirsts.
Citur pārcelšanās netraucē
Talsu novadā atkarību konsultāciju punkts atrodas Laidzes pagasta “Zvirgzdu pansijā”. Iestādē strādājošā sociālā darbiniece Dace Sudmale skaidro, ka tur notiek gan šļirču apmaiņa, gan tiek veikti eksprestesti. Uz vietu, kur robežojas Talsu pilsēta un Laidzes pagasts, punkts reiz tika pārcelts no pilsētas centra, jo iepriekšējās telpas nepiederēja pašvaldībai. Iedzīvotāji sākotnēji bijuši ļoti neapmierināti, taču pretestība pierimusi, jo neērtības neesot radušās. “Zvirgzdu pansijā” vienuviet ir patversme, sociālie dzīvokļi, sociālās rehabilitācijas programma atkarīgajiem, bezpajumtniekiem un no ieslodzījuma vietām atbrīvotajiem.
“Ziemā šļirču maiņa mazāk aktīva, bet vasarā iemainu aptuveni 6000 šļirču,” saka Dace. “Patlaban nav problēmu ne ar iedzīvotājiem, ne narkomāniem, ne apkārtnē izmētātām izlietotām šļircēm – situācija normalizējusies.”
Liepājas Narkoatkarības pārvarēšanas palīdzības punkta (LNPPP) vadītāja Madara Lapsa teic, ka šādos gadījumos vienmēr vērojama cilvēku pretestība. “Tiesa, dzīvojamais rajons nav labākais variants, taču labi, ka šis punkts izveidots ārpus sociālā dienesta telpām – narkotiku lietotāji uz to vienkārši neiet, jo viņiem svarīga droša un anonīma vide,” viņa skaidro. Arī Liepājā punkts atrodas vienās telpās ar nakts patversmi, netālu no sociālās dzīvojamās mājas, tiesa gan – pilsētas nomalē. LNPPP ir viens no diviem šādiem punktiem Latvijā, kur līdztekus šļirču apmaiņai, eksprestestiem un konsultācijām notiek arī metadona programma. “Šobrīd mums atsācis strādāt arī ielu darbinieks, kas nāk par labu. Viņa darbības laikā apmainīto šļirču skaits Liepājā mērāms tūkstošos.”
Rīgā darbojas trīs šļirču apmaiņas punkti: biedrības “DIA+LOGS” telpās Dzirnavu ielā 135, LSK Veselības istabā Gaiziņa ielā 7 un Slimību profilakses un kontroles centra HIV/ AIDS konsultāciju kabinetā Klijānu iela 7.
Fakti * Latvijā darbojas kopumā 18 HIV profilakses punkti – Rīgā (3), Jūrmalā, Ķekavā, Bauskā, Cēsīs, Saldū, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Kuldīgā, Liepājā, Ogrē, Olainē, Mērsragā, Talsos un Tukumā. * Tajos kopumā gada laikā tiek samainīti aptuveni 310 000 šļirču. |
