Ogre: ar vērienu 1
“Kultūrzīmes” šoreiz viesojās Ogrē – pilsētā, kas aizvien varējusi pamatoti lepoties ar piesātinātu kultūrprocesu, kas kļuvis iespējams, protams, vispirms jau pateicoties tajā iesaistīto cilvēku ieinteresētībai un profesionalitātei. Un, lūk, – kopš 27. janvāra Latvija kļuvusi par vienu nevalstisku teātri bagātāka – Ogrē nodibināta biedrība “Ogres muzikālais teātris”.
No “Ogres Zilo kalnu milža”
Viss sākās ar mūziklu “Ogres Zilo kalnu milzis” – mūsdienīgu latvisku stāstu par draugiem un radiem, kas jau desmit gadus sabrauc laukos siena talkās, un nelaimīgas mīlestības radītu, dīvainu, izmisīgu līgumu varenajam garam. Divu gadu garumā tapušo uzvedumu var saukt par simtprocentīgu Ogres pasākumu – mūzikls ir Ogrē komponēts, Ogrē ierakstīts un Ogrē iestudēts. Kā arī, protams, Ogrē izrādīts. Mūzikas un libreta autors ir Ogres mūzikas skolas direktors Artūrs Mangulis, režisore, horeogrāfe un tērpu dizaina autore Linda Mangule. Bet patiesībā viss sācies daudz agrāk, jo Linda un Artūrs Manguļi kopā izaudzinājuši veselu mūziķu paaudzi, bijuši vadītāji Lielvārdes Violetajam korim un Preiļu Rozā ziedu korim, gatavojuši skatuves priekšnesumus TV šoviem un konkursiem. Līdz šim rakstītas tikai solodziesmas un izrāde bērniem “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”. “Es zināju, ka kādreiz tas piepildīsies – Ogrē būs savs mūzikls, savs muzikālais teātris un pašiem savi Ogres mūziķi, kurus pazīs ikviens Latvijas iedzīvotājs,” pārliecināts Artūrs Mangulis. Viss notiek īstajā brīdī, jo Ogrē ir pašiem savs spēcīgs instrumentālais sastāvs, kurš pirmās muzikālās iemaņas guvis Ogres mūzikas skolā un Ogres vokāli instrumentālajā ansamblī. Šogad tam pievienojusies arī mūzikas skolas jaunā kokles skolotāja Dace Bleikša.
Līdz ar Artūru Manguli teātra virsvadību uzņēmies arī instrumentālo performanču meistars, viens no vadošajiem Latvijas trombonistiem, solists, komponists, Latvijas Nacionālās operas simfoniskā orķestra mākslinieks Vairis Nartišs, kurš arī mācījies Ogres vidusskolā un Ogres mūzikas skolā. Mūziķu aprindās zināms arī kā savas mūzikas instrumentu līnijas – “Nartiss” – izveidotājs. Balstoties uz savu “Draudzīgāko mūzikas veikalu” Nartiss.lv, mūziķis atklājis atbalsta programmu Latvijas jauniešiem, kuras gaitā organizē konkursus un labākie mākslinieki balvā saņem kādu mūzikas instrumentu. “Mana atbalsta programma izveidojusies tādēļ, ka pats ļoti labi atceros to laiku, kad, mācoties Mūzikas koledžā, man iesākumā nebija trombona, uz kā spēlēt,” tagad stāsta Vairis Nartišs.
Teātra atklāšanas koncertā iesaistītā Operas soliste Ilona Bagele teic, ka ar Artūru Manguli esot draugos kopš studiju laikiem Mūzikas akadēmijā un viņu aizraujot viss Ogres mūzikas dzīvē notiekošais. Teātra atklāšanas koncerts aizrāva arī publiku. Kā austriešiem ir dziedošā fon Trapu ģimene (filmā “Mūzikas skaņas”), tā ogrēniešiem Manguļi, kur ģimenes galva spēlē akordeonu, ģitāru, klavieres, sintezatoru, uz glāzēm un stikla pudelēm. Savukārt Vairis Nartišs komiskā skaņdarbā “Publika” izmantoja izdevību atklāt Operas orķestra bedrē piedzīvoto publikas uzvedību. Lai to atainotu, viņš aicināja skaņdarbā piedalīties arī zālē sēdošos ogrēniešus, mudinot iekrākties, iesvilpties un nevietā aplaudēt. Savu artistiskumu mākslinieks apliecināja mūzikā piecām vāverēm ar akordeona līdzstaipījumu. Patiesi neatkārtojams šķita austriešu jodelēšanai līdzīgais Ogres īpašais dziedāšanas paņēmiens A. Manguļa izpildījumā un, protams, litrofona šovs mi bemolā na molotke.
Patlaban Ogres muzikālajā teātrī apvienojušies tādi mūziķi kā Antra Stafecka, Fox Lima, Atis Ieviņš, Emīls Mangulis, Ilze Skarbule un citi. Artūrs Mangulis iecerējis katru gadu iestudēt vismaz vienu mūziklu. Teātra juridiskā adrese un mēģinājuma telpas būs Ogres mūzikas skolā, bet izrādēm piemērotas skatuves ir tepat Ogres kultūras centrā. Ar “Ogres Zilo kalnu milzi” plašāku skatītāju pulku ogrēnieši iecerējuši priecēt tūrē visā Latvijā šā gada vasarā.
Glāzšķūnī, Rudiņos…
Kas vieno šīs apdzīvotās vietas? Visnotaļ ekskluzīvs pakalpojums – reizi mēnesī tur piestāj bibliobuss, kas ar savām 3000 grāmatām salīdzināms ar maza pagasta bibliotēku. Kopš 1996. gada Ogres bibliotēka lepojas ar šo norvēģu kolēģu dāvināto mobilo bibliotēku. Sākumā no ārskata lielais satiksmes autobuss ar grāmatām plauktos devās tikai pa apkaimi, bet pēdējā laikā tas piestāj arī pašā Ogres pilsētā. Kā stāsta bibliotēkas vadītāja Maruta Jēkabsone, daudziem cilvēkiem nav tik vienkārši iziet no mājokļa. “Kad toreizējais kultūras ministrs Jānis Dripe vizītes laikā saņēma piedāvājumu kādai no Latvijas bibliotēkām dāvināt šādu bibliobusu, rīkoja konkursu, kam to piešķirt. Un Ogres projektu atzina par labāko. Vislielākais paldies toreizējam Ogres rajona padomes priekšsēdētājam Andrejam Bogdanovam par izšķiršanos atbalstīt šo jauno un nezināmo lietu.” Maruta Jēkabsone pamatoti lepojas, ka bibliobuss izdzīvojis cauri visām krīzēm un joprojām vienreiz mēnesī ceļo pa katru no vairākiem maršrutiem, iebraucot arī Ķeguma un Lielvārdes novados. Te izmanto arī starpbibliotēku abonementu. Pirmajos gados bibliobusa lietotāju skaits bija apmēram četri simti, tagad gan sarucis līdz 268, jo arī ļaužu novadā kļuvis mazāk.
Padomju laikos kā bērnudārzs celtā un 2000. gadā Ogres bibliotēkas vajadzībām piemērotā ēka nupat cer uz patīkamām pārmaiņām. Ir veikts energoaudits un top projekts bibliotēkas siltināšanai, kā arī tās vides pieejamībai. Ja viss veiksies, kā iecerēts, jau šā gada beigās no pirmā stāva uz otro vedīs moderns lifts, ļaujot lasītavu piedāvājumu izmantot arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un māmiņām bērnu ratiņi vairs nebūs jāatstāj pirmajā stāvā.
Domājot par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, iegādātas grāmatas diskos un kasetēs. Īpaša apmācību programma domāta gados vecākiem cilvēkiem, kuri pat datorpeli rokās iepriekš nebija turējuši. Nevaru nepajautāt, vai šeit pasūta arī “Latvijas Avīzi”. Protams! – teic Agnese Jēkabsone. Ne jau visi strādās ar datoru. Ir, kas grib paņemt rokās avīzi, pārlapot. Turklāt daudziem pensijas ir mazas un paši pasūtīt laikrakstu nevarot. No “Lata romānu” autoriem iecienītākie esot Ingūna Bauere, Vladimirs Kaijaks, Egīls Lukjanskis, Monika Zīle. Īpašs cilvēks bibliotēkā ir Ligita Dundure, grāmatu sējēja, kura izdevumiem mīkstos vākos un līmētiem prasmīgi pagarina to mūžu.
No studijas izaugot līdz mākslas skolai
Tas ir kā rituāls – līdzko iesmaržojas tēja, studisti liek malā zīmuļus, lai ļautos sarunai par mākslu un dzīvi. Tā ir tēlotājmākslas studijas vadītāja un Ogres mākslas skolas direktora Pētera Aulmaņa iedibināta tradīcija, kas atraisa fantāziju un personību. Starp apmēram simt mākslas skolām Latvijā Ogrē ir viena no vecākajām. Tā izceļas ar nedaudz lielāku akadēmiskumu, jo arī Pēteris Aulmanis septiņpadsmit gadus strādājis Rīgas Dizaina mākslas vidusskolā par pasniedzēju.
Mākslas skola piedalījusies starptautiskās izstādēs Japānā, Taivānā, Somijā, Ungārijā, pārvedot mājās visāda kaluma medaļas. Esam pasaules līmenī ar citām lielvalstīm un bieži izgriežam pogas gan frančiem, gan angļiem, palepojas direktors. Vairāk nekā desmit sadarbības projektu ietvaros arī paši audzēkņi bijuši Igaunijā, Somijā, Holandē, Itālijā. Absolventu vidū jauno mākslinieku aprindās labi zināma tēlniece Gundega Evelone, arī gleznotāja Ilze Aulmane, tekstilmāksliniece Līva Kaprāle.
Studija un skola ir Pētera Aulmaņa sirdslieta un lolojums. Mākslas skola radās no studijas, kura iesākumos pirms trīsdesmit gadiem telpu meklējumos lūkojās pat pirts virzienā. Pēc pieciem gadiem kāds pačukstēja – Pēteri, skrien uz domi, ir ēka, kas meklē saimnieku. Sākumā mākslas skolai tika piešķirts tikai otrais un trešais stāvs, pirmajā atradās veikals. Tagad ēka, arhitektūras piemineklis pilsētas centrā, ir sakopta un lepojas arī ar dažādām ekstrām – sākot ar viegli slīdošu liftu un beidzot ar Eiropas standartiem aprīkotām invalīdu tualetēm. Pirmajā stāvā izstāžu zāle, cepļi, kokapstrāde, skolas muzejs, otrajā – ar vieglu pirksta pieskārienu ekskluzīvi bīdāmā siena trīs klases pārvērš lielā telpā, te ir vieta arī diplomdarbu izstādēm. Trešajā stāvā atrodas skolas administrācija, bet ceturtajā, bēniņos, darbojas studija un mākslas skolas klases. Še ieejot, sajūta kā īstā mākslinieku darbnīcā – keramika, krāsas, otas, ģipšu modeļi. Arī rekvizītu noliktavas, direktora un audzēkņu sakārtotas, pārvērtušās interjera un dekorāciju stāstā.
Ogres mākslas skola tagad vairs nav tikai mācību iestāde, bet visa novada kultūras centrs, jo izstāžu zālei ir būtiska loma ne vien skolas, bet visas pilsētas kultūras dzīvē. Te izstādījušies mākslinieki – gleznotāja Silvija Linarte, dizaina un porcelāna meistars Āris Segliņš, nupat viesojās Jurģa Skulmes izstāde. Bet direktors Pēteris Aulmanis visvairāk priecājas, ka Rīgā nav gandrīz nevienas profesionālas ievirzes mākslas skolas, kurā nestudētu ogrēnieši. Viņi iekļuvuši Rīgas Dizaina mākslas vidusskolā, rozentāļos, Mākslas akadēmijā un Tehniskajā universitātē arhitektos. Apmēram divi desmiti studējuši pedagoģiju Latvijas Universitātē un atgriezušies Ogrē kā zīmēšanas un mākslas vēstures skolotāji.
“Ogre” un muzikālās vasaras
“Ja jaunieši vēlas dibināt savu kori, mēs nevaram viņus neņemt pretī, jo jaunieši ir mūsu Dziesmu svētku nākotne,” Ogres novada pašvaldības aģentūras “Ogres novada kultūras centrs” direktore Ligita Zadvinska teic par 2012. gadā izveidojušos un pērn Dziesmu svētkos veiksmīgi piedalījušos Gunitas Bičules un Dainas Čudares vadīto Ogres jauniešu kori. Tas tagad kļuvis par 24. pašvaldības atbalstīto kolektīvu. Pavisam Ogres novada kultūras centrā darbojas seši kori, pieci deju kolektīvi, bērnu drāmas kolektīvs un Ogres Tautas teātris, ko ilgus gadus vada Nacionālā teātra aktieris Jānis Kaijaks (juniors).
Ogre amatierus pievelk. Visiem tautas mākslas un Dziesmu svētku procesā iesaistīto kolektīvu vadītājiem algu maksā pašvaldība. Ogres kultūras centrs katram kolektīvam piešķir 500 latu gadā transportam nokļuvei uz skatēm un konkursiem, ik pa laikam atjauno tērpus un dod telpas mēģinājumiem. Tas viss Dziesmu svētku ilgtspējai ir ļoti no svara. Ieskaitot telpu nomniekus – radošo industriju pārstāvjus, Ogres kultūras centrs var lepoties ar 33 amatierkolekīviem, kuros darbojas 1121 dalībnieks.
Ogres muzikālais simbols ir koris “Ogre”, kas šogad, tāpat kā jauniešu koris, pārstāvēs Ogri Pasaules koru olimpiādē. Bet jau 1. martā notiks “Ogres” mākslinieciskā vadītāja Jāņa Zirņa 70 gadu jubilejas koncerts, kurā tradicionāli piedalīsies arī pārējie Zirņa kori – viens no Latvijas sieviešu koru līderiem “Ausma” un 3. vietas ieguvējs dziesmu karos Dobeles “Sidrabe”. Kā jau allaž Jāņa Zirņa veidotās koncertprogrammas top kontrastainas, talanta šķautnes izpaužot gan klasikā, gan mūsdienu komponistu piedāvājumā, gan džezā, reizēm arī pašam maestro ņemot rokās savu jaunības mīlestību saksofonu.
Ogres kultūras centrā gadā notiek apmēram trīssimt sarīkojumu. Krāšņākie novada attīstības plānā ierakstītie ir Ogres mūzikas svētki jūlija pirmās nedēļas nogalē. Tad valda īpaša noskaņa: naksnīgajās debesīs atspīd lāpu ugunis, pilsēta smaržo vasaras ziedos, ogrēnietes saposušās gaisīgos vasaras tērpos. Atšķirībā no Siguldas opermūzikas svētkiem, kur uzved operu un daļēji piedalās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, uz Ogri brauc Operas orķestris pilnā sastāvā, piedalās labākie solisti, jaunie mākslinieki un amatierkori, kas ir visnotaļ unikāls salikums. Šogad gan ogrēnieši no galvenā koncerta nolēmuši atteikties par labu Rīgai, jo dienu vēlāk pie Operas nama iecerēts sastāva ziņā gandrīz vai identisks koncerts Eiropas kultūras galvaspilsētas ietvaros. Bet uz Ogri brauc arī Rīgas publika, ar šo faktu jārēķinās.
Tāpēc šovasar paredzēti Ogres muzikālās vasaras vakari, kuros nodomāts akcentēt spilgtākās pilsētas vietas – mūzika skanēs pie Kūrmājas ar brīnišķīgo terasi, pilsētas skvērā notiks džeza mūzikas programma, Ogres Evaņģēliski luteriskajā baznīcā muzicēs Sergejs Jēgers. Iecerēts, ka šie svētki kļūs starptautiski un jau šovasar gaidīti Austrijas profesionālie mūziķi. Liela problēma ir pārtrūkusī sadarbība ar Ogres estrādi, kurā pēc privatizēšanas valda klusums. Jau 2012. gadā lielais opermūzikas koncerts diemžēl noticis Kultūras centra zālē. Taču tas uzskatāms par lielu mīnusu, jo sarīkojumiem vasarā jānotiek brīvdabā, kas ir demokrātiskāk un pieejamāk daudz lielākam ļaužu skaitam. Savulaik Ogres estrādē uzstājušies pat astoņsimt koristu. Šovasar muzikālās vasaras laikā otro reizi Ogrē notiks Latvijas kordiriģentu radošā nometne ar kordiriģentu koncertu iesākumā. Bet pirmoreiz sarīkojumā piedalīsies diriģenti no latviešu diasporas pasaulē.
Viedokļi
Kā vērtējat kultūras dzīvi Ogrē?
Astrīda Triboldo: “Lieliski! Visvairāk izmantoju bibliotēku, te ir zinīgi, atsaucīgi bibliotekāri, kuri visu paskaidros un burtiski ieliks rokās. Turklāt šī vide ir arī ļoti dzīva. Notiek dažādi sarīkojumi, cilvēki dalās savos ceļojumu iespaidos.”
Laila Ļebedeva: “Kultūras centrā notiek koncerti, viesojas profesionālie teātri no Valmieras un Liepājas ar saviem labākajiem iestudējumiem. No svara demokrātiskās cenas. Pērn dažu labu koncertu varēja noklausīties, samaksājot vien pusotru latu. Un gadumijas koncerti allaž ir bezmaksas. Tāpat pilsētas muzejs aicina uz sarunām ar sabiedrībā pazīstamiem māksliniekiem, rakstniekiem. Vienīgi žēl, ka nu jau pāris gadu klusums Ogres estrādē.”
Vladimirs Puzikovs ar dēlu Jāni: “Man ļoti pie sirds teātris. Tāpēc priecājos, ka nu nodibināts Ogres muzikālais teātris, kurā dzied arī mūsu ģimenes vecākais dēls Nikolajs. Mūzikas skolas direktoram Artūram Mangulim liels paldies par jauno ogrēniešu muzikālo skološanu. Tas viņam patiesi izdodas. Vienīgā nelaime, ka pietrūkst Ogres estrādes.”
