Vai aizsargājamās teritorijās vai mikrolieguma teritorijās drīkst sēņot un ogot? 11
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Vai aizsargājamās teritorijās vai mikrolieguma teritorijās drīkst sēņot un ogot?”- jautā Velta Straupē.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Maija Rēna informē, ka lielākajā daļā Latvijas mežu un purvu nav ogošanas un sēņošanas ierobežojumu, tik vien, ja teritorija ir rezervāta vai kāda stingrā režīma zona, kur cilvēkiem bez īpašām atļaujām atrasties aizliegts. “Latvijā ir četri šādi rezervāti: Grīņu, Moricsalas, Krustkalnu un Teiču rezervāts. Rezervātu zonas ir arī nacionālajos parkos vai dabas liegumos. Piemēram, Gaujas nacionālajā parkā ir Nurmižu gravu rezervāts vai Roču meža rezervāts. Arī Ķemeru nacionālā parka atsevišķas teritorijas ir stingrā režīma zonā – dabas rezervātā,” skaidro DAP pārstāve.
Pirms dodas mežā, labāk pārbaudīt
Lai, dodoties mežā un purvā, nerastos nepatīkamas situācijas, pirms tam ieteicams noskaidrot, vai nolūkotā ogošanas vai sēņošanas vieta neietilpst kādā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kur spēkā ir kādas normas. Ja ir šaubas par kādu no vietām, var sazināties ar DAP attiecīgā reģiona administrāciju (Kurzemē – 63286000, Vidzemē – 65904433, Latgalē – 64605860, Pierīgā – 67730078). Lielākajā daļā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju uz ceļiem, takām un stāvlaukumiem ir informatīvās zīmes, kur norādīts, kas tā par teritoriju. Attiecīgi, ja aizliegts tur atrasties, tas norādīts piktogrammā.
To, vai nolūkotā ogošanas vieta atrodas rezervātā, iespējams noskaidrot dabas datu sistēmā Ozols, apmeklējot saiti: http://ozols.daba.gov.lv/pub/.
Noteiktās vietās – tikai ar atļaujām
Taču ir rezervātu teritorijas, kur noteiktos datumos ar speciālu atļauju ogot tomēr drīkst. Viens no šādiem izņēmumiem, kur ir stingri ogošanas noteikumi, ir Teiču dabas rezervātā ietilpstošais Teiču purvs. DAP atļaujas ogošanai tajā noteiktos datumos ar pašvaldības starpniecību var saņemt tikai vietējie iedzīvotāji. “Pārvalde sadarbojas ar pagastu pārvaldēm, lai nodrošinātu dzērveņu lasīšanas atļauju izsniegšanu. Piemēram, pagājušajā gadā tika sagatavotas 1150 atļaujas, ko vietējās pašvaldības iedzīvotāji varēja saņemt ogu lasīšanai noteiktos datumos. Taču jāpatur prātā, ka ogot atļauts vien norādītajā vietā un laikā. Atļauju drīkst izmantot tikai dokumentā norādītais cilvēks, turklāt līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam. Ogotājam, kurš ierodas ogu lasīšanas vietā ar autotransportu, atļaujas labās puses sadaļa jānovieto transportlīdzekļa logā,” skaidro Maija Rēna.
Noteikumu ievērošanu kontrolē inspektori
Teiču dabas rezervāta stingrā režīma zonā atrasties aizliegts. Jāņem vērā, ka lielākajā daļā rezervāta teritorijas aizliegts ogu ievākšanai lietot speciālās ierīces – tā sauktos kombainus. Nedrīkst vākt citas savvaļas ogas un sēnes, atstāt sadzīves atkritumus, to skaitā vietas atzīmējušos marķējumus: maisiņus, lentes un citus orientierus. Purvs nebūs īstā vieta, kur atstāt ēdiena iepakojumu vai tukšos traukus, dzērienu iepakojumu un polietilēna maisiņus. Saudzīgi jāizturas arī pret zemsedzi, jo purvi ir ļoti jutīgi pret nobradāšanu, to atjaunošanās notiek ļoti lēni. Purvā arīdzan aizliegts nomest izsmēķus un veikt citas darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku.
To, vai tiek ievērotas normatīvajos aktos un atļaujās noteiktās prasības, pastiprināti kontrolē DAP inspektori. DAP aicina ievērot normatīvo aktu prasības un valsts vides inspektoru norādījumus.
