Ogojot dienā pelna līdz 20 latiem 0
Cītīgākie ogotāji ir bez darba palikušie cilvēki vai ļaudis ar nelieliem naudas ienākumiem.
Iespējams, pateicoties pagājušā gada augstajai meža velšu cenai, šogad kā sēnes pēc lietus saauguši to uzpirkšanas punkti. Vakar Inčukalnā uzmeklējām divus ogu un sēņu uzpircējus, bet, kā stāstīja vietējie iedzīvotāji, kopā novada centrā to esot jau vismaz deviņi. Viņus atrast kādā garāžā un privātmājā palīdzēja arī uz stabiem un sienām ielu malās izlīmēti sludinājumi ar uzpircēju vārdiem un tālruņa numuriem vai adresēm. Pirmais uz sarunu ar mums savā garāžā ielaidās Ansis, kurš gan atteicās atklāt savu uzvārdu un lika manīt, ka nofotografēties laikrakstam būtu ar mieru tikai par samaksu. Šķiet, to, kam iepirktās ogas viņš pārdod, jaunais vīrietis nemaz nezināja teikt: “Izlasīju sludinājumu, ka meklē ogu un sēņu uzpircēju, un pieteicos. Tagad pie manis brauc busiņš, pārsver iepirktās ogas, samaksā un savāc. Kur tās nonāk pēc tam, es nezinu,” viņš atzīst.
Kad viņš ielaiž mūs ēnainajā garāžas telpā, tās vidū ieraugām svarus, bet gar sienām kastes ar sēnēm un aptuveni astoņdesmit kilogramiem ogu. Tā esot pusotras dienas raža. Lai pārdotu Ansim, ogas un sēnes lasa desmit cilvēki, bet ne visi to dara katru dienu. Lielākā daļa no viņiem esot cilvēki ar pastāvīgām un pat labi atalgotām darba vietām, kas ar ogošanu piepelnās brīvdienās un vakaros, kad nav pārlieku piekusuši. Līdz tumsai pilnu spaini pielasot retais un lielākā daļa dienā atnesot pa septiņiem astoņiem litriem melleņu. Cena par tām pie Anša ir 1,45 lati kilogramā, bet par kilogramu sēņu viņš maksā 1,40 latus. Paša uzpircēja peļņa no šā rūpala ir desmit santīmi par katru iepirkto un tālāk pārdoto kilogramu. Ansis atzīst, ka dienā šādi nopelna labi ja piecus latus un ir vīlies, jo, ņemot vērā pagājušās sezonas labās cenas, cerējis uz krietni lielāku peļņu.
Turpretī Aija Pusķeire, kura meža velšu uzpirkšanai savā dārzā ierīkojusi telti, noslēgusi darba līgumu ar z/s “Mālnieki” un par ogu un sēņu uzpirkšanu saņem algu. Cik tā liela, viņa gan atsacījās teikt, bet atzina, ka vismaz minimālā alga sanākot. Tomēr šī darba sezona viņai ir pavisam īsa – tikai pusotrs līdz divi mēneši. Pamatā viņa strādā bērnudārzā par trauku mazgātāju, atvaļinājuma laikā vasarā un vakaros pēc darba pērn ogoja pati, bet šogad iepērk meža labumus no citiem. Ogu uzpircēja atklāj – lai arī konkurentu Inčukalnā viņai ir daudz, lasītāju tomēr ir mazāk nekā pagājušovasar, jo meži šajā pusē ir pustukši, tādi paši ir arī ogotāju spaiņi, bet cena par ogām – samērā zema.
Arī viņa stāsta, ka cītīgākie ogotāji ir vai nu ilgstoši bezdarbnieki, kuriem šis ir lielākais gada ienākums, pensionāri vai cilvēki, kas piepelnās pēc darba. Ar atkarībām sirgstoši ļaudis ogojot reti un nododot maz ogu, jo naudu viņiem vajag kaut niecīgu, bet jo agrāk, jo labāk. Cītīgākie lasītāji turpretī nopelnot pat divdesmit latus dienā.
Kamēr sarunājamies, ar velosipēdu A. Pusķeires pagalmā iebrauc pensionāre Ilga Bērziņa ar gaileņu grozu uz bagāžnieka. Ogojot un sēņojot viņa naudu pelna jau kopš mazotnes, kad mežā gāja palīdzēt vecākiem. Tagad ogu un sēņu lasīšanu viņa dēvē par savu hobiju un saka, ka to darot vairāk veselības, ne naudas pēc. Tomēr no vismaz Līgo svētkiem līdz novembrim, lasot sēnes un ogas no sešiem rītā līdz pusdienas laikam, viņa piepelna pensijai pat 15 latus dienā. Uzkrājumus I. Bērziņa neveido, bet ar nopelnīto palīdz bērniem un mazbērniem. Vakardienas peļņa gan neiznāca tik liela kā citkārt – par četriem ar pusi kilogramiem sēņu viņa saņēma četrus ar pusi latus. “Gribējās ilgāk pagulēt un ogu vietā četras stundiņas palasīju sēnes. Nekāda lielā peļņa jau nav, bet nekas – kādam kārumam sanāks,” viņa nosaka. A. Pusķeire pieraksta viņas personas datus un par sēnēm liek parakstīt nodošanas aktu, turklāt vēl piesaka – ja savāks 2000 latus, būs jāmaksā IIN. Īstu cerību uz to gan šogad nevienam ogotājam neesot.
