Foto: Dainis Bušmanis

Likums nosaka izmešu “griestus”, bet neierobežo vienreizējo piesārņojumu
 5

Rīgas brīvostā palielinājies ogļu pārkraušanas apjoms un līdz ar to arī ogļu putekļu daudzums gaisā. Lai arī brīvosta norāda, ka gaisa mērījumi nepārsniedz normu, iedzīvotājus arvien vairāk sāk uztraukt esošais putekļu daudzums.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
VIDEO. “Spļāviens latviešu dvēselēs!” Cilvēkus pamatīgi satracina “Spēlmaņu nakts” priekšnesums
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
Lasīt citas ziņas

Arhitekte Anita jau desmit gadus dzīvo Pētersalā, Lugažu ielā. Taču nupat viņas sirds ir pilna: “Biju tik neuzmanīga, ka, dodoties prom no mājām uz vasarnīcu, dzīvokļa plastikāta logus aizspiedu ciet, taču līdz galam neaizgriezu. Pēc divām dienām palodzes bija melnas,” stāsta Anita. Ogļu putekļi ir viņas ikdiena, un tā nav pirmā reize, kad, tīrot māju, pilnīgi jaunas lupatas ir jāizmet jau pēc palodžu slaucīšanas vien. Arī uz grīdām paliek melnas pēdas, un čības ir visbiežāk mainītie apavi Anitas mājās.

Pēdējo gadu laikā situācija ir ievērojami pasliktinājusies, jo putekļu apjoms palielinās. Tas piesārņo gaisu, un Anitai ir bažas par savas ģimenes veselību, jo klepot sanāk diezgan bieži. “Via UNA” poliklīnika atrodas Pētersalā, un tās darbiniece Iveta atzīst, ka arī poliklīnikā novēro problēmas ar ogļu putekļiem ne tikai uz palodzēm, bet arī garajās rindās pie ārsta pulmonologa, kura specialitāte ir plaušu slimības. Cilvēki sūdzas par klepu, alerģijām un astmas pazīmēm. “Protams, jāņem vērā, ka pašreiz ir pavasaris un ziedēšanas laiks, kas liek saasināties plaušu slimībām, taču ostas ogļu putekļi arī ir viens no iemesliem,” norāda Iveta.

Pieaudzis ogļu 
pārkraušanas apjoms 


CITI ŠOBRĪD LASA

Rīgas Brīvostas pārvaldes (RBP) dati liecina, ka pēdējo četru mēnešu laikā ogļu pārkraušanas apjomi pieauguši par 13% salīdzinājumā ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā, sasniedzot 4,7 miljonus tonnu.

Šogad par nepilniem 22 tūkstošiem eiro tika iegādāti mērinstrumenti gaisa piesārņojuma kontrolei, kas nosaka benzola tvaiku un ogļu mikrodaļiņu klātbūtni gaisā un ūdenī. Rīgas Brīvostas pārvaldes Vides un attīstības departamenta vides dienesta vadītājs Vilis Avotiņš informēja, ka šobrīd putekļu mērījumus osta veic divos punktos – Gāles ielā un Voleros. Lai arī atsevišķās dienās fiksēti putekļu piesārņojuma līmeņa pārsniegumi, gada griezumā šā pārsnieguma apjoms nav lielāks par normatīvajos aktos noteikto.

Pētersalas iedzīvotāja Anita atzīst, ka pacietība ir liela un visi ir aizņemti savos darbos, tāpēc sūdzības raksta reti. Par to liecina arī Valsts vides dienesta informācija, jo sūdzību skaits nav palielinājies un pašai brīvostai adresētas trīs vēstules. Putekļu piesārņojuma problēmas visbiežāk rodas ilgos sala periodos, kad zemo temperatūru dēļ nav iespējams izmantot ogļu mitrināšanas tehnoloģijas. Taču iedzīvotāji sūdzas, ka putekļu daudzums palielinās vasarās, kad ilgi nav lijis.

Reaģējot uz sūdzībām par sliktu gaisa kvalitāti, šā gada sākumā RBP izsūtīja brīdinājumus trīs ogļu pārkraušanas kompānijām ar aicinājumu nekavējoties atrisināt gaisa piesārņojuma problēmu. Kā atbildi uz brīdinājumu brīvosta saņēma ogļu pārkraušanas uzņēmumu SIA “STREK” un SIA “Rīgas centrālais termināls” vēstules, kurās uzskaitīti veiktie un plānotie pasākumi ogļu putekļu samazināšanai uzglabāšanas un pārkraušanas laikā. Tā kā Ministru kabineta (MK) noteikumos nav noteikti vienreizēji pieļaujamie gaisa piesārņojuma limiti vielām vai vielu maisījumiem, brīvosta var tikai brīdināt viņu teritorijā strādājošos uzņēmumus. Šā iemesla dēļ RBP pašreiz izstrādā priekšlikumus, kurus virzīt iekļaušanai MK noteikumos, lai pārbaužu laikā iegūtos mērījumus varētu izmantot kā objektīvu pamatojumu pārkāpēju sodīšanai vai konkrētā termināļa darbības apturēšanai, informē RBP Sabiedrisko attiecību departamenta analītiķis Mārtiņš Škapars.

Reklāma
Reklāma

Risinājumi nākotnei


Šī gada septembrī paredzēts pabeigt Eiropas Savienības 2012. gadā finansēto ostas attīstības projektu. Tas paredz infrastruktūras attīstīšanu Krievu salā, kuras ietvaros tiks pārceltas ostas aktivitātes prom no Rīgas centra, tostarp Pētersalas. Paredzēts, ka no ostas saimnieciskās darbības pilsētas centrā atbrīvos 123 hektārus plašu teritoriju, kā arī teritorijā strādājošiem nomniekiem būs jāpārceļas no Daugavas labā krasta uz jaunajiem termināļiem. Arī jaunajos termināļos osta uzstādīs divas putekļu monitoringa stacijas un turpinās aktīvi veikt gaisa kvalitātes mērījumus. M. Škapars uzsver, ka “šos projektus var uzskatīt par pašu svarīgāko preventīvo darbību gaisa kvalitātes uzlabošanai Rīgas centrā”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.