Rūjienas pašvaldība palīdz 12 saimniekiem izveidot kooperatīvu 0
Lauksaimniecisko pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā “Rūjienas oga” apvienojušies 12 nelielu saimniecību īpašnieki ar mērķi attīstīties un ar laiku gan pārdot, gan pārstrādāt lielākus apjomus.
“Rūjienas oga” ir vairāku gadu pārdomu un pieredzes braucienu rezultāts. Kooperatīva valdes priekšsēdētāja vietniece Inguna Zukure, kura jau vairākus gadus sekmīgi audzē un realizē zemenes, bet šobrīd lolo arī persiku dārzu, atceras ieceres rašanās laiku: “Zinot, cik sekmīgi nelielu saimniecību īpašnieki sadarbojas Eiropas valstīs, mēs sapratām, ka vienam cīnīties nav loģiski. Zemnieks nevar būt speciālists visās jomās, viņš var izaudzēt, bet bieži vien apstājas realizācijas problēmu priekšā. Tātad nozīme jau ir pat tam, lai kooperatīvā būtu viens cilvēks, kurš nodarbojas, piemēram, ar pārdošanas jautājumiem.”
Lai sekmīgi izveidotu kooperatīvu, līdztekus biedriem jābūt vēl arī kādam citam stipram bal-stam dažādu lietu risināšanā. “Rūjienas ogai” tā bijusi un joprojām ir novada pašvaldība, sākot ar kooperatīva reģistrēšanu līdz bezmaksas kursu organizēšanai, apmācībām un pieredzes braucieniem ogu audzētājiem, bet šobrīd arī zīmola “Rūjienas oga” turētāja un reizē novada atpazīstamības veicinātāja. Tieši pašvaldība ir organizējusi un nākamgad atkal turpinās izglītojošo semināru ciklu, pieaicinot nozares speciālistus. Un ne tikai ogu audzētājiem. Semināri notiek par dažādām tēmām, lai aptvertu pēc iespējas plašāku interesentu loku.
Zemniekiem, kooperatīva biedriem, vislielākā interese ir par smilts-ērkšķu, zemeņu, aveņu un upeņu audzēšanu. Šīs kultūras sastādītas diezgan lielās platībās. Reizē visi saprot arī to, ka viņu saimniekošanas nozarē peļņa nebūs ātri iegūstama, jo oga nav kartupelis: pavasarī iestādi, rudenī pārdod. “Tie paši smilts-ērkšķi augs ilgi, taču, kad sāks ražot, mums ir jābūt gataviem to realizācijai. Šajā nozīmē kooperatīvs tad arī ir tas stabilais balsts ilgtermiņā, jo būsim jau apzinājuši tirgus iespējas, kad saražotās produkcijas apjomi palielināsies,” saka Inguna. “Pagaidām ar kooperatīva starpniecību neko nepārdodam. Visi, kas kaut ko jau audzē, nelielus apjomus katrs pārdod individuāli. Iestājoties kooperatīvā, platības tika palielinātas, bet, kā jau teicu, līdz ražai jāgaida vairāki gadi. Nopietnāka realizācija gaidāma pēc gadiem trim. Stādot jaunos ogulājus, gan šovasar jau bija iespējams no kooperatīva puses sniegt dažus pakalpojumus, jo esam iegādājušies atbilstošu tehniku.”
Kad kooperatīvs vēl tikai veidojās, tika runāts par sadarbību ar “Rūjienas saldējuma” ražotni. Izklausījās jauki, ka garšīgajam kārumam pievienotu turpat Rūjienas apkārtnē audzēto produkciju, taču iecere nerealizējās. Visticamāk, ar laiku tiks izmantotas šā uzņēmuma, kā arī Igaunijā netālu esošās Polli Dārzkopības pētījumu centra ražotnes saldētavas kooperatīva biedru izaudzēto ogu uzglabāšanai un tirgošanai pēc sezonas.
“Rūjienas ogā” šobrīd jau ir apvienojušies zemnieki ne tikai no vietējā novada, bet arī tālākiem, un nav izslēgts, ka tas ar laiku būs visas Vidzemes kooperatīvs. Individuālajiem ogu audzētājiem ir jāsaprot, ka kooperatīvā paveras lielākas iespējas kā realizācijai, tā saimniecības attīstībai.
Kooperatīva valdes priekšsēdētājs ir SIA “Valmiera Organize” vadītājs Artis Lielbārdis, kurš sev jau nodrošinājis stabilu vietu tirgū ar bioloģiski audzētu ķirbju pārstrādi. Artis ir pārliecināts, ka audzēt māk daudzi, taču baidās no šķēršļiem realizācijā, un te tad sākas kooperatīva darba lauks. Tāpat ogu audzēšana nav tikai laukos dzīvojošo prioritāte – to var darīt pat pilsētnieki, ja viņiem ir zeme. Savukārt kooperatīvs ir realizācijas un pārstrādes balsts.
