Ofšoros notiek sabiedrības apzagšana. Saruna ar Krišjāni Kariņu 20
Dokumentu noplūde no Panamas ofšoriem liek paraudzīties uz šo problēmu risinājumiem Eiropā. Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš pērn panāca direktīvas pret naudas atmazgāšanu pieņemšanu. Jautāju, kādas viņš paredz Panamas skandāla atbalsis Eiropā.
– Pavisam negaidīti 1,5 miljonu nodokļu dokumentu noplūde no Panamas juridisko pakalpojumu firmas “Mossack Fonseca” datu bāzes ir panākusi to, par ko jūs kā Eiropas Parlamenta deputāts esat pēdējā laikā cīnījies, – lielāku atklātību un caurspīdīgumu ārzonu firmās…
Krišjānis Kariņš: – Ofšoru noslēpumu plīvurs pakāpeniski paceļas. Eiropā mēs pērn pieņēmām direktīvu pret naudas atmazgāšanu, piespiežot ieviest patiesā labuma guvēju reģistru visā Eiropā līdz 2017. gada beigām. Žņaugs pret tiem, kas rupji skalo netīro naudu vai izvairās no nodokļu maksāšanas, kļūst arvien stingrāks visā pasaulē.
– Vai tas ir nelikumīgi – reģistrēt uzņēmumu samazinātu nodokļu zonās? Piemēram, Beļģijā, kur jūs pašlaik atrodaties, pēc šiem noplūdušajiem dokumentiem konstatēts, ka 732 beļģu pilsoņi ir iesaistīti. Vai tas ir nelikumīgi?
– Lai atbildētu uz šo jautājumu, jāpārliecinās, vai līdzekļi iegūti legālā ceļā un vai no augļiem ir maksāti nepieciešamie nodokļi. Ofšorus acīmredzot izveido, lai atvieglotu komercdarbību, bet, ja tos izmanto, lai atmazgātu nelegāli iegūtu naudu vai lai nodokļu pārvaldei neziņotu par iegūtajiem līdzekļiem, tad tas kļūst par likumpārkāpumu. Eiropas direktīva faktiski ņem bankas talkā kā palīgus, lai varētu izsekot un atklāt, kurš stāv aiz kurām naudas plūsmām. Pēc šīs direktīvas ieviešanas 2017. gada beigās nedrīkstēs būt neviens bankas konts, par kuru nebūs pārliecības, ka uzrādītais ir patiesā labuma guvējs. Pretējā gadījumā banka var zaudēt licenci, kā tas notika ar “Trasta komercbanku” Latvijā.
– Jūs uzsverat to, ka jāzina īstais īpašnieks jeb patiesais labuma guvējs. Piekrītu, ka patiesā labuma guvējam jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Bet, ja uzņēmumam reģistrācijas valstī jāmaksā zemāka uzņēmuma nodokļa likme, tas taču nav nelikumīgi?
– Fakts, ka citas valsts jurisdikcijā atrodas uzņēmums vai tā bankas konts, nekādā gadījumā nav un nevar būt noziegums. Jautājums ir par darbības likumību, ko Valsts ieņēmumu dienests varēs pārbaudīt, uzzinot Latvijas iedzīvotāju vārdus no noplūdušajiem materiāliem.
– Kā vērtējat, ka šajā skandālā ir iesaistīta par godīgu un caurspīdīgu uzskatītā skandināvu “Nordea” banka, kas darbojas arī Latvijā? Krīt aizdomas, ka banka, kuras uzdevums ir nepieļaut un ziņot par aizdomīgiem darījumiem, ir tos organizējusi.
– Tas ir smags apvainojums, bet nespēju komentēt, vai tas ir patiess vai ne. Kopš finanšu krīzes sākuma bankas piedzīvojušas lielas pārmaiņas. Tagad likumdošana daudz skaidrāk definē banku atbildību zināt savu klientu. Ja banka ļaunprātīgi un sistemātiski pārkāpusi prasības, tad var sekot sankcijas pret indivīdiem, bankas vadību vai banku kopuma līdz pat licences anulēšanai. Tas jākonstatē banku uzraugam.
– Direktīvas pieņemšanas laikā tās oponenti pauda bažas, ka pēc tās īstenošanas Eiropas uzņēmumi pārcelsies no Kipras, Gērnsijas, Britu Virdžīnu salām uz ofšoriem citviet pasaulē. Tās piepildās?
– Esmu lasījis presē, ka interese par kontu atvēršanu Panamā vai tālākās ārzonās, ir palielinājusies, bet informācijas par skaitu man nav. Noplūdinātās informācijas skandāls parāda, ka tie, kuri domā, ka varēs paslēpties no likuma trešo valstu jurisdikcijās, smagi maldās. Vēl līdz pagājušajai piektdienai Islandes premjers bija pārliecināts, ka ļoti gudri rīkojies…
Tāpēc šīm kompānijām ārzonās, kas nodarbojas ar uzņēmumu dibināšanas pakalpojumiem, jāsaprot, ka arī tām savas procedūras pamazām jāpielīdzina ES prasībām. Par ko ir runa? Slēpšanās ofšoros no nodokļus nomaksas ir sabiedrības apzagšana. Eiropas Komisija aprēķinājusi, ka Eiropā gadā nodokļos neieņem vienu triljonu eiro! Neiekasēti tūkstoš miljardu!
– Tas ir septiņu gadu Eiropas Savienības budžeta apmērs…
– Un par to pārējiem godīgajiem nodokļu maksātājiem ir jāmaksā mākslīgi paaugstinātas likmes. Tāpēc tā ir mūsu visu apzagšana. Mans mērķis, strādājot pie likumdošanas, ir apgrūtināt šādas darbības. Nevar pieņemt likumu būt godīgam. Var pieņemt likumu, kas padara arvien grūtākas vai neiespējamas ļaunprātības pret sabiedrību.
– Pēc Panamas skandāla Bermudu ofšori sāka stāstīt, cik tur ir labi un ka tos atzīst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Ir tādi labie un sliktie ofšori? Francija vakar paziņoja, ka atkal iekļāvusi Panamu to valstu sarakstā, kas “nav kooperatīvas”.
– Neviens jau necīnās pret ārzemju uzņēmumiem. Runa ir par noslēpumainības paradīzēm, kur neviens neprasa, no kurienes nauda, un kur neviens neprasa nodokļu nomaksu. Veids, kā cīnīties, ir boikots. ASV, lai ietekmētu bankas, ļauj vai liedz veikt dolāru operācijas. Tāpēc ASV banku uzraugam ir tik liela ietekme pār pārējām pasaules bankām.
– Vai ES var ietekmēt lietu kārtību pasaulē? Varbūt OECD vai ES jātaisa ofšoru “melnais saraksts”?
– Līdzīgi, ja Eiropas Savienība kā pasaules lielākā ekonomika, nevis Francija viena pati, gribētu vērst sankcijas pret Panamu un nepieļaut pārskaitījumus uz turieni, tas ir pēcpusdienas jautājums. Mērķis šajā gadījumā nebūtu izslēgt Panamu no finanšu aprites vai iekļaut “melnajā sarakstā”, bet panākt, lai iekšējās prasības Panamā caurskatāmības ziņā būtu analogas Eiropas prasībām. Lai caur Panamu nevarētu anonīmi skalot naudu.
