Oficiāli: Polijas parlamenta vēlēšanās vairākums ticis opozīcijai; vēlētāju aktivitāte – 75% 40
Svētdien notikušajās Polijas parlamenta vēlēšanās opozīcija izcīnījusi vairākumu, liecina otrdien izplatītie oficiālie rezultāti.
Trīs opozīcijas saraksti – bijušā premjerministra Donalda Tuska vadītā “Pilsoniskā koalīcija” (KO), apvienība “Trešais ceļš” (TD) un kreisi centriskā partija “Jaunie kreisie” – kopā ieguvuši 53,7% balsu, kas opozīcijai dod vairākumu – 248 vietas – 460 vietu Seimā un iespēju veidot valdību.
KO izcīnījusi 30,7% balsu, TD -14,4%, bet “Jaunie kreisie” ieguvuši 8,6% balsu jeb attiecīgi 157, 65 un 26 vietas parlamenta apakšpalātā.
Vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi valdošā nacionālkonservatīvā partija “Likums un taisnīgums” (PiS), par kuru nobalsojuši 35,38% vēlētāju, un partijai Seimā būs 194 vietas.
Kā pēdējā parlamentā iekļuva galēji labējā partija “Konfederācija”, saņemot 7,16% balsu un iegūstot 18 vietas. “Konfederācija” tikusi minēta kā iespējamais PiS koalīcijas partneris, lai gan priekšvēlēšanu kampaņas laikā “Konfederācija” atkārtoti paziņoja, ka nevēlas sadarboties ar PiS.
Trīs opozīcijas saraksti arī ieguvuši 66 no 100 vietām parlamenta augšpalātā Senātā, kur pēc iepriekšējām vēlēšanām opozīcijai bija minimāls pārsvars. PiS zaudējusi vairāk nekā 10 vietu un tagad partijai Senātā būs 34 vietas.
Senātam ir daudz mazāka ietekme nekā apakšpalātai Seimam, taču tam joprojām ir ierobežota ietekme uz likumdošanas procesu.
Šoreiz bijusi rekordliela vēlētāju aktivitāte, kas sasniegusi 74,38%, tā bijusi augstākā kopš 1989.gada.
Nepieredzēta aktivitāte bijusi galvaspilsētā Varšavā, kur Seima vēlēšanās piedalījušies 84,92% vēlētāju.
Vienlaikus ar vēlēšanām notika referendums par nelegālo imigrāciju, kuru opozīcija boikotēja. Referendumā nobalsoja tikai teju 41% vēlētāju un tas atzīts par nenotikušu.
Saskaņā ar Polijas konstitūciju prezidentam jāsasauc jaunā sasaukuma parlamenta pirmā sēde 30 dienu laikā pēc vēlēšanām. Tad valsts galvam dotas 14 dienas premjerministra nominēšanai. Savukārt izvirzītajam kandidātam uz valdības vadītāja amatu ir 14 dienas, lai nodrošinātu sev nepieciešamo atbalstu parlamenta uzticības balsojumā. Ja prezidenta izvirzītais kandidāts uzticības balsojumu neiztur, nākamo premjeru nosauc parlaments.
Politologs: Absolūtos skaitļos partija “Likums un taisnīgums” vēlēšanās Polijā ieguvusi balsu pārsvaru, taču valdošajai partijai tas ir liels zaudējums
Absolūtos skaitļos Jaroslava Kačiņska partija “Likums un taisnīgums” (PiS) vēlēšanās Polijā ieguvusi balsu pārsvaru, taču valdošajai partijai tas ir liels zaudējums, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda vēsturnieks un politologs Kārlis Daukšts.
Ņemot vērā PiS rezultātus, Eiropā uz brīdi ir iestājies atelpas brīdis. Savukārt partijas “Pilsoniskā platforma” (PO) līderis, kādreizējais premjerministrs un bijušais Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, neskatoties uz iebildumiem un ne sevišķi veiksmīgiem izteicieniem priekšvēlēšanu kampaņā, ieguvis tautas atbalstu.
Politologa ieskatā,
oktobra sākumā notikušais 900 000 cilvēku gājiens Varšavā parādīja, ka poļi tomēr izvēlas iet Eiropas ceļu, nevis to ceļu, kuru viņiem piedāvāja galēji labējā partija “Konfederācija”.
Ja Kačiņska partija mēģinātu veidot kaut kādu koalīciju, politiskajam spēkam tāpat nebūs balsu vairākuma un valdību veidos Tuska partija.
Taujāts, kāda varētu būt jaunā valdošā koalīcija un kā varētu mainīties Polijas politika, Dukšts norādīja, ka jauna koalīcija nemainīs Polijas politiku, jo jāņem vērā valsts konstitucionālā iekārta. Polijas prezidents Andžejs Duda saglabā savas veto tiesības – viņš var apturēt Sejma vai valdības lēmumu.
“Priekšā gaidāma diezgan liela cīņa, jo būs jāatrod kompromiss starp prezidenta ietekmi un Sejma ietekmi. Manuprāt, jānotiek arī sarunām ar mazajām partijām,
ar kurām kopā jāizveido parlamentārais vairākums. Polija nemainīs savu attieksmi pret Ukrainu,”, sacīja politologs.
Viņaprāt, saceltā ažiotāža par Polijas un Ukrainas attiecību sašķobīšanos vairāk saistīta ar priekšvēlēšanu “PR” akciju. Daukšts uzsvēra, ka Polija arī turpmāk atbalstīs Ukrainu, arī tad, ja kaut kādā veidā saglabātos Kačiņska vai Mateuša Moravecka valdība.
“Polijas ārpolitikā lielu izmaiņu nebūs. Domāju, ka Polijā nostiprināsies eiropeiskais vektors un Tuska pārvaldības laikā tā kļūs par stabilāku Eiropas vērtību atbalstītāju. Tas ir ļoti labs rādītājs,” sacīja Daukšts.
Politologs norādīja, ka patlaban Polija vēlas kļūt par “Austrumu NATO centru”. Daukšta ieskatā,
Polija grib izveidot joslu, kas sākas no Ziemeļjūras, iet cauri Zviedrijai, Somijai, Igaunijai, Latvijai, Ukrainai un līdz pat Melnajai jūrai.
Šī josla atdalītu agresīvo Krieviju no Eiropas.
“Polija pretendēs uz “Austrumu NATO centra” vadīšanu. ASV vēlēšanas notiks 2024.gadā. Mēs nezinām, kādi būs rezultāti. Te gribu atzīmēt, ka savas prezidentūras laikā Donalds Tramps divas reizes apmeklēja Varšavu un uzsvēra Polijas organizējošo lomu NATO Austrumu flangā. Tas varētu būt zīmīgs rādītājs,” sacīja politologs.
Viņa ieskatā, iespējamā Tuska vadība uzlabos attiecības ar Vāciju un atteiksies no Kačiņska valdības prasības samaksāt 1,3 triljonus eiro par zaudējumiem, ko nacistiskā Vācija nodarīja Polijai Otrā pasaules kara laikā. Pēc politologa paustā, tas uzreiz uzlabos attiecības starp Poliju un Vāciju. Turklāt tam būtu pozitīva nozīme Eiropas solidaritātes nostiprināšanā un arī palīdzības organizēšanā Ukrainai.
Taujāts, ko Eiropa iegūs no šādas joslas, kas aptver valstis no Ziemeļjūras līdz Melnajai jūrai, politologs atzīmēja, ka
šīs valstis ir ar citādāku vēsturi, tās atrodas tuvu Krievijai, cietušas pēc Otrā pasaules kara, šīs valstis pēc būtības bija okupētas.
Šo valstu vēsturiskā pieredze atšķiras no tās, kāda ir tālākām Eiropas valstīm, piemēram, Francijai, Portugālei, Spānijai.
“Šim “ģeogrāfiskajam starpslānim”, kā es to saucu, ir liela ģeostratēģiska nozīme. Šīs valstis pazīst Krieviju, tās neuzticas Krievijai atšķirībā no dažām elites grupām Rietumeiropā,” sacīja politologs.
LETA jau rakstīja, ka Polijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi valdošā nacionālkonservatīvā partija PiS, taču tā nav spējusi izcīnīt absolūto vairākumu, kas paver ceļu opozīcijai pārņemt varu, liecina pirmdien publicētie nobalsojušo vēlētāju aptauju jaunākie rezultāti.
Tusks jau paziņojis, ka PiS “valdīšana ir beigusies”, un opozīcijas rezultātu nodēvēja par “gaišu dienu”.
“Šis drūmais periods ir beidzies, “Likuma un taisnīguma” valdīšana ir beigusies,” uzrunājot savus atbalstītājus paziņoja, Tusks, piebilstot, ka vēlēšanās “uzvarējusi Polija, uzvarējusi demokrātija”.
“Mēs kopā esam paveikuši lielu lietu. Mēs esam izcīnījuši brīvību, mēs esam izcīnījuši demokrātiju, mēs esam izcīnījuši mūsu mīļoto Poliju,” paziņoja Tusks.
Tikmēr “Likums un taisnīgums” līderis Jaroslavs Kačiņskis paziņoja, ka viņa partija ir uzvarējusi “ceturtajās parlamenta vēlēšanās” un “trešajās pēc kārtas” pēc uzvarām 2015. un 2019.gadā.
Kačiņskis, kurš ieņem vicepremjera amatu, sacīja, ka šis rezultāts ir “liels panākums mūsu partijai un mūsu Polijas vīzijai”, piebilstot, ka vēl jāgaida, “vai to varēs pārvērst vēl vienā pilnvaru termiņā”.
“Trešā ceļa” līdzpriekšsēdētājs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs paziņoja, ka “šobrīd Polijā notiek lielas pārmaiņas. Tas nebūtu noticis, ja nebūtu izveidots “Trešais ceļš””.
Cits “Trešā ceļa” līdzpriekšsēdētājs Simons Holovņa pavēstīja, ka “”Trešais ceļš” tiecas kļūt par demokrātijas enkuru Polijā. Šķiet, ka šis mērķis tiks sasniegts”.
Viens no “Jaunie kreisie” līderiem Vladimirs Cažastijs paziņoja, ka “kreisie pēc 18 gadiem atgriežas valdībā. Mūsu solījumi tiks izpildīti”.
Pēc viņa teiktā, rezultāti nozīmē, ka “bez kreisās partijas nevar būt valdības”. Viņš piebilda, ka “politiskā partija pastāv, lai iegūtu varu un, izmantojot varu, pārvērstu savus sapņus realitātē”.
Šoreiz bijusi rekordliela vēlētāju aktivitāte, kas sasniegusi 72,9%, tā bijusi augstākā kopš 1989.gada.
