OECD: Lielākajai daļai Latvijas aizsargājamo teritoriju nav apsaimniekošanas plāna 0
Latvijā lielākajai daļai aizsargājamo teritoriju nav apsaimniekošanas plāna, un tām pastāvīgi trūkst cilvēkresursu un finanšu resursu, tāpēc dabiskās vides stāvoklis Latvijā ir slikts un turpina pasliktināties, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Vides raksturlielumu pārskatā par Latviju.
Pārskatā norādīts, ka Latvijā ir liela bioloģiskā daudzveidība – tās daudzveidīgajās ekosistēmās ietilpst meži, kas klāj aptuveni pusi teritorijas, zālāji, piekrastes apgabali un kūdrāji. Latvija ir pārsniegusi 2020.gada Aiči mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā attiecībā uz aizsargājamām teritorijām, jo uz vairāk nekā 16% tās jūras ūdeņu un vairāk nekā 18% tās sauszemes platības tiek attiecināts kāds no aizsardzības veidiem.
Tomēr lielākajai daļai aizsargājamo teritoriju nav apsaimniekošanas plāna, un tām pastāvīgi trūkst cilvēkresursu un finanšu resursu, secina OECD eksperti, piebilstot, ka vairums biotopu un sugu ir nelabvēlīgos apstākļos zemes izmantošanas maiņas, nepietiekamas savienojamības, lauksaimniecības paplašināšanās, intensīvas resursu izmantošanas un piesārņojuma dēļ.
OECD pārskatā teikts, ka Latvija ir viena no nedaudzām OECD valstīm, kurai nav bioloģiskās daudzveidības valsts stratēģijas. Salīdzinoši liela daļa zemes un jūras teritoriju ir aizsargājama, bet lauksaimniecībā un mežkopībā nav pilnībā integrēti ar bioloģisko daudzveidību saistītie jautājumi.
Pārskatā vērsta uzmanība uz to, ka dabiskās vides stāvoklis Latvijā ir slikts un turpina pasliktināties. Tikai 10% biotopu ir labvēlīgas aizsardzības statuss. Visvairāk apdraudēti ir mežu, pļavu un kūdrāju biotopi. Lielāko apdraudējumu rada zemes lietošanas veida maiņa, sadrumstalotība, intensīva resursu izmantošana, piesārņojums un lauksaimnieciskās darbības paplašināšanās.
OECD pārskatā secināts, ka Latvijā tikušas paplašinātas sauszemes un jūras aizsargājamās teritorijas. Kad 2004.gadā tiks izveidots “Natura 2000” tīkls, “Natura 2000” teritoriju sarakstā tika iekļauta lielākā daļa Latvijas aizsargājamo teritoriju, un pašlaik tās aizņem aptuveni 12% sauszemes teritorijas (Eiropas Savienībā (ES) tie vidēji ir 18%).
Tā kā pārvaldības plāns ir mazāk nekā 40% aizsargājamo teritoriju un lielākajai daļai pastāvīgi trūkst gan cilvēkresursu, gan finanšu līdzekļu, ir jādara daudz vairāk, lai uzlabotu to efektivitāti, uzsver OECD. Lai gan valsts finansējums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumiem 2014.-2017.gadā ir būtiski palielināts, ir iespējams paveikt vairāk, piesaistot finansējumu no privātā sektora, rekomendē OECD.
Tāpat OECD eksperti konstatējuši, ka Latvijā nav visaptverošas valstiskas pieejas ekosistēmu un to pakalpojumu kartēšanai un novērtēšanai. Pašlaik īstenojamais sauszemes ekosistēmu pakalpojumu kartēšanas projekts, kā arī citi atsevišķi speciāli projekti palīdzēs novērst datu trūkumu un papildināt zināšanas par bioloģisko daudzveidību.
OECD pārskatā norādīts, ka Latvijai ir jāpabeidz ekosistēmu kartēšana un jāizstrādā valsts bioloģiskās daudzveidības stratēģija, lai noteiktu saskaņotu politikas satvaru, vairotu informētību un mobilizētu resursus savu bioloģiskās daudzveidības politikas mērķu sasniegšanai.
Pārskatā teikts, ka aptuveni pusi valsts teritorijas sedz meži, veidojot vienu no lielākajiem mežu īpatsvariem OECD valstīs. Mežiem ir arī nozīmīga ekonomiskā vērtība, tostarp biomasas ieguvei enerģijas ražošanai. Tostarp 17,5% Latvijas mežu ir aizsargājami, un uz aptuveni 14% mežu attiecas ekonomiska rakstura ierobežojumi, tomēr meža biotopi ir apdraudēti.
Bioloģiskās daudzveidības apsvērumu integrēšanai ir jābūt prioritārai, jo īpaši mežsaimniecībā un lauksaimniecībā, norāda OECD. Pārskatā secināts, ka mežsaimniecības un lauksaimniecības nozarēm ir izšķiroša nozīme Latvijas tautsaimniecībā, un tās arvien vairāk apdraud bioloģisko daudzveidību. Aptuveni pusei mežu ir ilgtspējīgas apsaimniekošanas sertifikāts, un šis rādītājs ir tuvs OECD vidējam rādītājam, bet būtiski zemāks par citu ar mežiem bagāto valstu rādītājiem.
OECD rekomendē, ka nākamajā mežsaimniecības stratēģijā ir pilnīgi jāintegrē ar bioloģisko daudzveidību saistītie mērķi un jāparedz pietiekami resursi.
Bioloģiskajai lauksaimniecībai 2017.gadā tika izmantoti 13,5% no kopējās lauksaimniecības zemes, kas nav tālu no valsts mērķa 2030.gadam – 15%. Tomēr atbalsts lauksaimniekiem daļēji ir balstīts uz ražošanas apmēru; tas var veicināt pārprodukciju ar potenciāli nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, skaidro OECD, piebilstot, ka ekonomisko un brīvprātīgo līdzekļu plašāka izmantošana palīdzētu uzlabot mežu resursu un lauksaimniecības zemes ilgtspējīgu izmantošanu ārpus aizsargājamām teritorijām.
OECD atzīst, ka tiesiskais regulējums Latvijā ir būtiski uzlabojies atbilstīgi ES vides prasībām. Sabiedrībai ir nodrošināta ērta piekļuve vidi ietekmējošu lēmumu pieņemšanai un plaša piekļuve vides informācijai. Latvija ievēro labu starptautisko praksi, piemērojot standarta vides prasības (vispārējus saistošus noteikumus), lai licencētu darbības ar zemu ietekmi uz vidi.
Tomēr OECD iesaka uzlabot pārbaužu plānošanu, administratīvo izpildi un atbildības režīmu. Kopš 2009.gada galvenokārt resursu trūkuma dēļ ir samazinājies vides pārbaužu skaits. Lai arī tika ieviesta ar risku pamatota pieeja pārbaužu plānošanai, tomēr neatbilstības konstatēšana nav uzlabojusies. OECD arī vērš uzmanību uz to, ka nav skaidru kritēriju samērīgu atbildes pasākumu noteikšanai attiecībā uz neatbilstības gadījumiem, un parasti tiek piemēroti mazi administratīvie naudas sodi.
Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai OECD iesaka izstrādāt bioloģiskās daudzveidības valsts stratēģiju un tās īstenošanas plānu ar pārbaudāmiem mērķiem, skaidriem rādītājiem un pietiekamiem cilvēkresursiem un finanšu līdzekļiem.
Tāpat OECD rosina izstrādāt aizsargājamo teritoriju pārvaldības papildu plānus, lai sasniegtu valsts mērķi, un piešķirt pietiekamus cilvēkresursus un finanšu līdzekļus to īstenošanai, kā arī novērtēt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu ekonomisko vērtību un ar to zudumu saistītās izmaksas.
OECD arī iesaka nodrošināt, lai nākamā mežsaimniecības politikas stratēģija ietver ilgtermiņa redzējumu par ilgtspējīgu pārvaldību, un izmantot papildu ekonomiskos un brīvprātīgos pasākumus.
Tāpat OECD iesaka stiprināt saikni starp atbalstu lauksaimniecībai un ekoloģiskiem raksturlielumiem, piemēram, maksājumus lauksaimniekiem nošķirot no ražošanas prasībām, kā arī efektīvi lietot lauksaimniecībā izmantojamās vielas un veicināt bioloģisko lauksaimniecību, lai sasniegtu valsts 2030.gada mērķi.
