OECD: Darba devēji Latvijā varētu veikt iemaksas pieaugušo izglītošanas fondā 0
Latvijai nepieciešams uzlabot sniegumu ilgtspējīga finansēšanas mehānisma nodrošināšanā pieaugušo izglītībai, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izstrādātais ziņojums “OECD Latvijas Prasmju stratēģija: Novērtējums un rekomendācijas”.
Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti un izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) tikās ar OECD ekspertiem un apsprieda ziņojumu par Latvijas izglītības un prasmju stratēģijas attīstību, kura prezentācija notiks ceturtdien.
OECD eksperts Endrjū Bels stāstīja, ka kopumā projekta rezultātā konstatēti četri svarīgākie virzieni Latvijas snieguma uzlabojumam un viens no tiem ir ilgtspējīga finansēšanas mehānisma nodrošināšana pieaugušo izglītībai.
Ziņojumā norādīts, ka galvenokārt ar Eiropas struktūrfondu atbalstu Latvijā pilotprojektos ir īstenoti daudzi ar pieaugušo izglītību saistīti projekti.
Dažādu programmu ietvaros tas ļāvis Latvijai paplašināt karjeras attīstības atbalstu pieaugušajiem, atbalstīt uzņēmumus, piedāvājot mācības, un uzlabot profesionālās izglītības kompetenču centru infrastruktūru.
Tomēr, lai šīs iniciatīvas būtu noturīgas arī ilgtermiņā, OECD ekspertu ieskatā ir nepieciešams paplašināt finansēšanas avotus.
Ziņojuma izstrādātāji piedāvā, ka pilotprojekta veidā Latvija varētu izvērtēt vairākās nozarēs kopīga izglītošanas fonda veidošanu, kurā darba devēji veiktu iemaksas un līdzekļus izmantotu mūžizglītības veicināšanai.
Tāpat tiek uzsvērts, ka spēcīga pieaugušo izglītības kultūra ir obligāta, ja Latvija vēlas nodrošināt, ka visi indivīdi ir gatavi atjaunot esošās prasmes vai iegūt jaunas prasmes, lai pielāgotos jauniem izaicinājumiem un iespējām.
Ziņojumā norādīts, ka pieaugušo izglītības veicināšana ir Latvijas prioritāte, cenšoties līdz 2020.gadam sasniegt Eiropas Savienības 15% līdzdalības līmeņatzīmi.
Lai veicinātu mūžizglītības kultūru OECD eksperti iesaka palielināt informētību par pieaugušo izglītību, samazināt šķēršļus pieaugušo izglītībai, paplašināt izglītības piedāvājumu un paaugstināt mūžizglītības kvalitāti.
Tāpat organizācijas eksperti vērsa uzmanību tam, ka Latvijai jāveicina motivācijas radīšana prasmīga darba spēka noturēšanai un piesaistīšanai. Ziņojumā norādīts, ka iedzīvotāju novecošanās kopā ar lielu prasmīga darbaspēka emigrāciju veido nopietnus izaicinājumus Latvijas spējai reaģēt uz mainīgo prasmju pieprasījumu.
Eksperti norāda, ka prasmju trūkums pēdējos gados ir palielinājies un ir acīmredzams noteiktās profesijās, kurās nepieciešamas augstas prasmes, piemēram, inženieri, dažādu jomu profesionāļi un augstākie vadītāji.
Tāpēc tiek uzsvērts, ka Latvijai ir nepieciešams uzlabot darba apstākļus un sekmēt algu palielināšanu augsti pieprasītajās profesijās, vienlaikus, aktīvāk rīkojoties ārvalstu talantu piesaistē. Ekspertu ieskatā ir svarīgi noturēt “talantus” Latvijā, veicinot ilgtspējīgu algu kāpumu un darba apstākļu uzlabošanu.
OECD eksperti arī norāda, ka Latvijai vajadzētu palielināt kapacitāti mācībspēku saimes stiprināšanai. Ziņojumā skaidrots, ka Latvija ir sākusi “ambiciozu izglītības satura pārveidošanu”, kas ietver pāreju uz kompetencēs balstītu mācību saturu, lai skolēniem iemācītu 21.gadsimtam nepieciešamās prasmes.
Eksperti uzsver, ka, lai šī iniciatīva būtu sekmīga, ir jāatjauno mācībspēku novecojusī kvalifikācija, jāpārskata kandidātu atlase skolotāja profesijai un jaunā profesionālās attīstības dzīves cikla pieeja cieši jāsasaista ar skolotāju novērtēšanu.
Saeimas komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) vaicāja ekspertiem, ar kuru no OECD iezīmētajiem četriem virzieniem būtu ieteicams sākt strādāt un Bels norādīja, ka viņš rekomendētu sākt ar izglītojamo prasmju stiprināšanu un kapacitātes palielināšanu mācībspēku saimes stiprināšanai. Ašeradens uzsvēra to, cik svarīga informācija ietverta ziņojumā un prasīja ministrei, ko Izglītības un zinātnes ministrija iesāks ar šo OECD ziņojumu.
Šuplinska skaidroja, ka ziņojumā dzirdētas diezgan konkrētas lietas uz ko nepieciešams vērst uzmanību un to, ka nākamā gada garumā tiks izstrādāts pamata projekts Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnēm 2021.- 2027.gadam, kas būs iesāktā darba turpinājums kopā ar OECD ekspertiem.
OECD ziņojuma publiskā prezentācija notiks rīt no plkst.10 līdz 13.30 viesnīcā “Grand Hotel Kempinski Riga”.
