Egils Līcītis: Komandēts darīt godu tēvijai 1
Viens no prezidenta, valsts darbinieku, diplomātu uzdevumiem ir nest Latvijas vārdu pasaulē starpsavienojumā ar citu zemju līderiem, partnerattiecībās mieram un ārlietu politikas ekspansijā. Nedrīkstam ieslīgt nacionālā aprobežotībā, nelīst ārā no Sūnuciema un tikai reizi gadā izrādīties Eiropā ar dziesmu “Cepu, cepu kūku”.
Bet ne katram dots ieslavēt Latviju uz Ņujorkas Metropolitēna operas skatuves dēļiem ar krāšņu, aizgrābjošu balsi un laižoties lejup pa kamaniņu trases reni. Citiem vēstnešiem lon piedalīties ārzemju simpozijos un asamblejās, politiskās studijās un kultūrsakaros. Jums taču iesiltu sirds, Briseles stiklotos vestibilos ieskrienot krūtīs no samita nākošam ministram Dombrovskim, kurš pie sevis dungo “Pūt, vējiņus”. Priecīgs pārsteigums būtu pie “Čurājošā puisēna” sastapta eirodeputāte Kalniete, vērīgi pētām skulptūru. Starptautiskās konferencēs mūsu pārstāvji gaiteņos sasaucas ar “kas man beja nadzeivot” un delegācijas vadītājs uzrunā vēršas pie miljoniem klausītāju angļu valodā – “mumsim atnākuš, lai takš iededzenājam draudziskas attiecības”.
Diemžēl ir tuvredzīgi skauģi, kuri uzskata, ka ārzemju braucieni ir politiskais tūrisms, ministriem vajadzētu cirkulēt maršrutējumā no Zvārtas ieža līdz Ķūķu klintīm un nēsāt ap kāju probācijas dienesta tērauda sprādzi, lai nodokļmaksātāji kontrolētu, ka naudu neizšķērdē komandējumos ārpus valsts. Nesen ministre Druviete, knapi paguvusi aklimatizēties Brazīlijā un pacelt glāzīti “kaipirinjas”, kā saņēma kritikas indes šļācienu – kas aizjūrā, Amazones mūžamežos izglītības ministrei meklējams. Tie esot dārgi tēriņi, bet iznākums – izēstas olas čaumalas vērts. Paldies Dievam, ka cienījamā stingrā pedagoģe pēc vārda kabatā nemeklēja un spļāvējodzēm atcirta, ka ierašanās Sanpaulu bijusi obligatoriska, neviens reāls un kruzeiro nav no lieka tērēts, un uz Latviju atvests noderīgs putnapiens. Patiešām – vai kritiķi iedomājās, ka tālos migrācijas ceļos Druvietes k-dze laistos kā dzērve vai jātu ar Zelta zirgu? Jāpērk biļete, jālido ar ātrgaitas “džetu”. Vai kādam liekas, ka ministre uz Rio devās, lai ķermeniski izpildītos sambas karnevālā vai noknipsētu selfiju, kā nodarbojas ar bikini fitnesu Kopakabanas pludmalē? Nē, par sportu atbildīgā Druviete tikās ar ievērojamāko no brazīļiem Peli un nokārtoja, ka mūsu izlase piedalās pasaules futbola čempionātā! Arī kafijas piegāde notiks intensīvāk.
Jau paredzu, ka prezidentam Bērziņam, kurš viesojies pie Vidusāzijas troņiem, gribēs iekost, skrāpēt, kad viņš dosies vizītē uz Mongoliju vai Uzbekistānu, itin kā valstij nevajadzētu kokvilnu, itin kā nevajadzētu uzlabot kontaktu ar Čingishanu. Tā pārmet valsts galvam, tā ietapoja Jaunzemei-Grendei par aizbraukšanu zemeslodes otrā galā Austrālijā, drīz Āboltiņai aizliegs Gruzijā paviesoties. Piedodiet, ja visur ceļi Latvijas ārpolitikas nesējiem ir mīnēti, kur uz ziemeļiem vai dienvidiem ir brīv braukt? Drīkst līdz “čurājošam puisēnam”, līdz Briselei izskrieties?
