Odisejs Kostanda par 1991.gada barikādēm: Vissvarīgākie “atslēgas cilvēki” bija sievietes un meitenes 205
“Es nesauktu uzvārdus, jo tie “atslēgas cilvēki” bija katrs, kas tur atradās. Tāpēc nosaucot desmit uzvārdus, paliks tūkstoši nenosauktu, kas bija tieši tikpat svarīgi. Es pat teiktu, ka vissvarīgākie “atslēgas cilvēki” bija sievietes un meitenes,” tā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” sacīja vēsturnieks un 1991.gada barikāžu organizētājs Odisejs Kostanda, diskutējot un atceroties Trešās Atmodas sākuma posmu – 1991.gada barikādes, kas Latvijā notika no 1991. gada no 13. janvāra līdz 26.janvārim.
Kostanda lūdza, lai “vīri, kas bija barikādēs, neapvainojas” par to, ka viņš sievietes un meitenes uzskata par “atslēgas cilvēkiem”. Savu skaidrojumu gan viņš iesāka ar vārdiem, ka “atslēgas cilvēki” barikādēs bija arī žurnālisti, deputāti, kuri “nekur nemuka un bija kopā ar tautu no pirmās dienas līdz pēdējai, un nakšnoja turpat zem galdiem un bija gatavi uzbrukumiem”, kā arī pieņemt lēmumus, par ko tika nobalsots 1990.gada 4.maijā. Tāpat “atslēgas cilvēki” toreiz bijuši ugunsdzēsēji, mediķi, metinātāji, kas metināja “ežus”, zvejnieki un zemnieki no laukiem, skolotāji un mūziķi, tā TV24 raidījumā turpināja uzskaitīt vēsturnieks Kostanda.
“Tāpat arī kori, visi, visi… Tagad – kāpēc sievietes? Bieži runā, ka vīri sastājās, vīri saslēdzās elkoņos, bija gatavi ķēdēs aizstāvēties un tā tālāk kritiskajos brīžos, kas mums divas reizes bija barikādēs…Pirmkārt, ļoti daudz sievietes bija barikādēs kā tiešās barikāžu dalībnieces, kas ar vīriem bija posteņos no pirmās dienas līdz pēdējai, kas nebija toreiz viegli aukstumā! Otrs – bija daudzas sievietes, kas uzņēmās un komandēja noteiktus aizsardzības iecirkņus. Treškārt, arī aizsardzības operatīvajos štābos strādāja fantastiskas sievietes, kuru daudzu vairs nav. Tagad ir kādas divas, trīs palikušas no latviešu sieviešu apvienības, kas pirms tam aizstāvēja puišus, kurus PSRS armija mēģināja mobilizēt. Mēs teicām – tas ir mūsu sieviešu korpuss! Un tur bija arī skaistā, trauslā aktrise Dina Kuple, kas arī tagad ir aizsaulē, bet no mākoņa maliņas skatās, kas tagad notiek Latvijā, vai mēs tagad esam tādi paši kā toreiz vai nē?” tā vēstures notikumus atgādināja Kostanda, skaidrojot, kāpēc barikādēs “atslēgas cilvēki” bija tieši sievietes un meitenes.
Savukārt tās sievietes, kuras 1991.gadā palika mājās, vai tās skaitām kā barikāžu dalībnieces? “Skaitām! Kad viņas sūtīja savus dēlus, vīrus vai mātes, tur vajadzēja iekšējo spēku…Viņām teica: nē, jūs nedrīkstat braukt, jo kādam būs jāaudzina bērni, ja mēs neatgriezīsiemies no barikādēm. Kādus pārdzīvojumus izjuta šīs latviešu sievietes? Varones!” tā noslēgumā pauda vēsturnieks Kostanda, atminoties barikāžu laiku Latvijā.
Kā jau ziņots, šajās janvāra dienās Rīgā notiek barikāžu piemiņas pasākumi. 20.janvārī no plkst.10 līdz 21 Doma laukumā notiks pasākums “Barikādēm 1991 – Dziesmotā revolūcija”, kura laikā plkst.10 tiks iedegts piemiņas ugunskurs, bet no plkst.10.30 līdz 18 notiks koru sadziedāšanās pie ugunskura.
Arī kultūras centrs “Iļģuciems” 20.janvārī no plkst.16 līdz 19 par godu 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienai aicina skatītājus uz piemiņas vakaru.
Piemiņas vakara ievaddaļā tikšanās ar Zemessardzes Studentu Bataljona pārstāvjiem, kuri dalīsies atmiņās par barikāžu laiku un aicinās vienoties karavīru dziesmās un citās aktivitātēs Kultūras centra “Iļģuciems” pagalmā. Savukārt turpinājumā būs iespēja noskatīties barikādēm veltītas dokumentālās filmas: režisora Zigurda Vidiņa filmu “Tēvu barikādes” (2012) un režisores Dzintras Gekas-Vaskas filmu “Gvido Zvaigzne” (2011).
20.janvārī, plkst.18 Rīgas domā notiks 1991.gada barikāžu atcerei veltīts koncerts “Iet un nākt”.
