OCTA sistēma ir pārlieku caurskatāma. Kādus riskus saredz Konkurences padome? 0
Obligātās apdrošināšanas OCTA tirgus ir neviendabīgs un pilnībā caurredzams, kas apdrošināšanas sabiedrībām ļauj viegli sekot līdzi konkurentu darbībai, tai pielāgoties un veikt ekonomiski nepamatotas atkāpes no individuālās cenu politikas.
Šādus secinājumus izvirza Konkurences padome (KP), kas papildus šim, OCTA tirgū novērojusi interešu konfliktu un nepamatotu prēmiju pieaugumu pirms diviem gadiem.
Polišu cenas pieaug lavīnveidīgi
“Domājams, ka ikvienu transportlīdzekļa īpašnieku pirms diviem gadiem izbrīnīja straujais obligātās apdrošināšanas polišu cenu kāpums. Tai skaitā arī mūs. Lai noskaidrotu tā iemeslu, nolēmām veikt OCTA tirgus uzraudzību,” skaidro KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, kura nenoliedz – samērā ar citām valstīm, pie mums obligātās apdrošināšanas cenas bija samērā lētas un to kāpums bija gaidāms.
Taču valsts iestādi izbrīna veids, kā tas notika.
“2017. gada prēmiju pieaugumu var salīdzināt ar lavīnu. Tas notika tik strauji un visiem reizē, kādēļ radās aizdomas, vai gadījumā starp tirgus dalībniekiem nav notikušas aizliegtas saskaņotas darbības.”
KP veiktā izpēte liecina, OCTA prēmijas vidējā pieauguma amplitūda un apmērs katrai apdrošināšanas kompānijai ir atšķirīgs, tomēr ne visām sabiedrībām tas bijis pamatots ar ekonomisko situāciju un individuālajiem OCTA finanšu rādītājiem.
Lai pasargātu patērētājus no iespējama pārmērīga cenu kāpuma arī tuprmāk, S. Ābrama aicina noteikt OCTA prēmijas maksimālo apmēru un piebilst, ka ne KP ir tiesīga lemt, cik liela šī summa varētu būt. Tas esot Finanšu ministrijas kompetencē.
Valsts iestāde vērš uzmanību arī uz to, ka OCTA sistēma ir padarīta pārlieku caurskatāma, kas apdrošināšanas sabiedrībām ļauj novērot tirgu un pielāgoties konkurentu rīcībai.
“OCTA tirgus ir kā uz delnas un komercnoslēpumi tajā nepastāv. Publiskotā informācija ir pārlieku detalizēta un viegli pieejama, kas sniedz ieguvumus un skaidrojumus par OCTA tirgus tendencēm nevis patērētājiem, bet gan pašām apdrošināšanas sabiedrībām. Tāpat pastāv bažas par OCTA cenu kalkulatoriem, kas patērētājiem ļauj iepazīties ar apdrošināšanas sabiedrību piedāvājumiem un atvieglo izvēli, pie kura apdrošinātāja iegādāties polisi. Pastāv risks, ka apdrošināšanas sabiedrības un brokeri cenu algoritmus var izmantot nekontrolētā veidā un iegūt liela apjoma datus par konkurentu piedāvājumiem.”
Veiks pārbaudes nebrīdinot
Latvijā OCTA apdrošināšanas sistēmas darbību nodrošina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs (LTAB), kura mērķis ir nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību.
Kopš 2016. gada LTAB valdes priekšsēdētāja amatā atrodas Jānis Abāšins. Interesanti, ka līdztekus uzdevumiem šajā birojā, viņš pilda arī Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidenta pienākumus.
Tas nozīmē, ka viena persona vienlaikus pārstāv gan biznesa, gan patērētāju intereses.
“Šeit ir vērojams interešu konflikts un neitralitātes trūkums. Iepriekšminētajām institūcijām ir pretēji mērķi un uzdevumi, kas var novest pie darbību saskaņošanas riska. Šoreiz vēršam Finanšu ministrijas uzmanību, kurai iesakām skaidri definēt LTAB pilnvaras un nodrošināt efektīvu biroja darbības pārraudzību,” akcentē S. Ābrama.
Gan LTAB, gan tirgus dalībniekus KP aicina neizteikt publiskus komentārus par gaidāmām cenu izmaiņām, kā tas esot bijis pirms diviem gadiem.
“Birojam esam izteikuši aizrādījumu, jo šāda rīcība var tikt uztverta kā signāls citiem tirgus dalībniekiem paaugstināt OCTA prēmijas. Pastāv iespēja, ja konstatēsim šādus gadījumus arī turpmāk, bez brīdinājuma uzsāksim konkurences pārkāpuma izmeklēšanu.”
Savukārt, lai novērstu tirgus caurskatāmības un fizisko personu datu drošības pārkāpumu riskus, padome birojam iesaka izvērtēt, kādai informācijai piekļūst katra apdrošināšanas sabiedrība.
Bet patērētājiem, kuri izmanto OCTA cenu kalkulatorus, ieviest papildus identifikāciju, piemēram, caur internetbanku.
Ņemot vērā, ka OCTA ir obligāts priekšnoteikums transportlīdzekļu īpašnieku dalībai satiksmē, KP rosina atbildīgās institūcijas ieklausīties viņu argumentos un īstenot nozīmīgas korekcijas.
“LA” sazinājās arī ar LTAB sabiedrisko attiecību konsultantu Gintu Lazdiņu, kurš arī ir uzklausījis KP pārmetumus. “Konkurences padomes apgalvojumus birojā vēlamies izpētīt padziļināti, tādēļ šobrīd komentāru nebūs. Kad ziņojums būs izpētīts, sniegsim savu viedokli.”
