OCTA lētāka kļūt nevar 22
Gads autopasaulē sācies ar žēlabām par dārdzību. Par degvielas akcīzi jau parunāt paspējām. Nu laiks obligātās apdrošināšanas maksājumam. Un arī tas ir lielāks nekā pērn. Turklāt nevis par procentiem pieciem kā benzīns, bet gandrīz divkārt. Kāpēc?
Jāparunā ar zinošiem ļaudīm. No apdrošinātājiem izvēlos “BALTA” atlīdzību direktoru Ingu Savicki. Tieši viņu, jo “BALTA” (kopš 2014. gada daļa no poļu PZU grupas, kas ir viena no lielākajiem apdrošinātājiem Centrālajā un Austrumeiropā) Latvijā darbojas jau 26 gadus. Un gandrīz tikpat ilgi tajā strādā autoinženieris Savickis, sākumā ierindas eksperts, tagad visu atlīdzību (ne tikai ar auto saistīto) aprēķinu un izmaksu vadītājs.
Lai netiktu pakļauts šā biznesa (apdrošināšana nav labdarība!) vienpusējam viedoklim, Ingus teikto vēlāk pārrunāju ar vairāku autoservisu tikpat pieredzējušiem vadītājiem, kuru uzņēmumi (arī bizness!) veic “BALTA” (un arī citu apdrošinātāju) apmaksātos darbus. Viņu un viņu firmu vārdus gan nenosaukšu, jo šie runātāji nevēlējās savu viedokli par apdrošināšanas cenām publiski apspriest. Kā paši saka – lai attiecības ne ar pasūtītāju, ne klientiem nebojātu.
Visu dzirdēto sakārtojis un apdomājis, izdaru vairākus secinājumus (vai apstiprinu jau agrāk dzimušas atziņas).
“Katlam” jābūt pilnam
Vispirms fundamentāla patiesība. Ne īpašuma, ne atbildības apdrošināšana nav nekādā veidā valsts vai kādas vēl augstākas varas finansēta. Tā nav arī labdarība. Tā ir vienošanās, ka visi, kam var gadīties kāda nelaime, jau iepriekš sametīs kopējā katlā tās smaguma mazināšanai nepieciešamos līdzekļus. Tikai tad, ja katlā ielikts pietiekami daudz, būs no kurienes ņemt.
Cik liels ir šis budžets? I. Savickis nosauc noapaļotus Latvijas skaitļus. Visu veidu apdrošināšanas kopā – ap 320 miljoniem gadā. Auto (KASKO un OCTA kopā) veido pusi no šīs summas. Ideālā variantā no katla tiek izņemts mazāk, nekā tajā ielikts. Vairāk izņemt nav iespējams. Vairāk kādu laiku var tērēt atsevišķa apdrošināšanas nozare, ja citā lielas nelaimes nav gadījušās. Milzu ugunsgrēki, zemestrīces, epidēmijas gājušas secen, nekustamā īpašuma un veselības apdrošinātāju samestais ietaupījies – var autobraucējus palutināt.
Tieši tā arī ilgstoši esot dzīvojusi OCTA. Tirgus dati liecina, ka tikai vienā (2009.) no pēdējiem 10 gadiem obligātā civiltiesiskā apdrošināšana (kura šķiet biznesam tik vilinoša savas obligātās masveidības dēļ), bijusi rentabla. Un – perspektīva vēl sliktāka, jo pasliktinās arī KASKO bilance.
Lukturis dārgāks par auto
Tā nu šodien var gadīties. Ar knapi 1000 eiro vērtu vecu golfiņu var nejauši aizķert adaptīvo LED lukturi, kas maksā divreiz vairāk (nemaz nevajag sastapties ar “Porsche” vai “Mercedes”, tādi tehnoloģiju brīnumi nu jau ir arī kompaktklases korejiešos). Var ar “iebraukšanu pakaļā”, kas pirms gadiem 20 tikai sasistu buferi, sabojāt ne tikai pāris atpakaļskata kameras, bet pat visai dārgu elektronikas vadības bloku, kas iebūvēts bagāžnieka stūrī. Remontu detaļas kļuvušas dārgas. Un ne tikai tās. Te nonākam pie apstākļa, kas kritiski sāpīgs servisiem. Darbu veikšana ir sarežģīta, prasa augsti kvalificētu darbaspēku. Ja maksātājs (apdrošinātājs), klientu saudzēdams, cenas paaugstināt negribēdams, dārgo detaļu dēļ “žmiegs” darba stundu skaitu un cenu, serviss var palikt bez labiem darbiniekiem. Var izputēt.
Vēl viens OCTA izmaksu sadārdzinājuma avots ir klientu (un viņu juristu) aizvien lielāka pievēršanās avārijā radītajiem nevis tehniskajiem, bet fiziskajiem un arī “morālajiem” zaudējumiem. I. Savickis lēš, ka no neseniem procentiem 15 šīs izmaksas Latvijā jau pieaugušas līdz ceturtdaļai. Bet Eiropā esot pat puse no visām.
KASKO neglābj
Nevar prasīt, lai visu OCTA apdrošināšanas sistēmu pastāvīgi uzturētu ar auto nesaistīti apdrošināšanas veidi. Bet KASKO iedaļa kompensēt OCTA zaudējumus vairs nespēj, jo pati pēdējos gados piedzīvojusi visai bargu moderno tehnoloģiju (un ērtību mīlestības) radītu triecienu. Apdrošināšanas sabiedrībai “BALTA” vien pērn jaunākās paaudzes auto zādzību dēļ šo kompensāciju apjoms pieauga no 0,5 līdz 1,5 miljoniem. Lavīna vistiešākajā veidā saistīta ar supermoderno (un nu jau pat lētos auto lietoto) “bezatslēgas” sistēmu, kas no saimnieka kabatas nākošo signālu var visai viegli pārtvert un viņa prombūtnē auto aizbraukšanai izmantot.
Un arī zagti vairs netiek tikai aizrobežu tirgos pieprasīti “premium” auto. Ne mazāk ienesīga ir šķietami pieticīgu, bet jaunu auto izjaukšana sastāvdaļās tepat Latvijā un ļoti dārgo sastāvdaļu realizēšana (arī tālāk no mājām).
Varbūt meklēt savu apdrošinātāju?
Kopumā un vidēji OCTA cenas zemākas nekļūs (ja vēlaties zināt, kā klājas kaimiņiem, – 2017. gada sākumā igauņu un lietuviešu polises bija par procentiem 50 dārgākas nekā mūsējās). “Bonus-Malus” sistēma nespēj pietiekami izvērtēt ilggadēji laba, pat ne reizi no “katla” ne grasi laukā neņēmuša auto vadītāja tiesības uz mazākām iemaksām. Kā ietaupīt?
Pirmais ceļš – to pašu sasniegto “Bonus” statusu tomēr saudzēt. Būt piesardzīgākam, savu auto delveriem neuzticēt. Iespējams pat (I. Savickis saka, ka šāda prakse kļūstot izplatītāka) sīkus konfliktus uz ielas atrisināt bez oficiālas noformēšanas, lai apdrošināšanas vēsturi nebojātu.
Otrais – apdrošinātājiem gan nav īpašu klientu lojalitātes programmu, tomēr skaidrs, ka tieša un atkārtota tava saskarsme ar viņiem (nevis bezpersoniskie polišu pirkumi interneta “agregatoros”) var radīt labākas, koleģiālākas attiecības, rosināt viņus vērtēt ne tikai tava auto svaru, dinamiku, jaudu un citus vispārpieņemtus riska faktorus, bet arī ilggadēju, nevainojamu braukšanas pieredzi. Zinu ļaudis, kuriem šādi izdevies arī šogad savus pērnos maksājumus saglabāt gandrīz vai vecajā līmenī.
Trešais – tēmas interneta komentāros ņirbošais nez vai ir saprātīgu cilvēku atbalstāms – rosināt atbildības obligātas apdrošināšanas atcelšanu. Nemaksāšu, jo nevienam pāri nedarīšu… Superoptimisms, kas var novest pie paša “mūžīgi nekļūdīgā” un citu pavisam nevainīgu cilvēku bankrota.
