OCTA izmaiņas – Reira un Finanšu ministrijas apzināta ļaunprātība vai tikai rupja nolaidība? 0
Autors: Dr. Agris Auce, LPABA valdes priekšēdētājjs
Svaigi pieņemtās OCTA likuma izmaiņas pārsteidza Latvijas iedzīvotājus kā krusa pirms gada, tikai šķiet, ka šoreiz materiālie zaudējumi iedzīvotājiem būs lielāki. Bez jebkāda iepriekšēja publiska brīdinājuma un publiskas diskusijas ir ticis pieņemts lēmums, kas no iedzīvotāju maciņiem ir gadu izvilks miljoniem EUR par tādu transporta līdzekļu apdrošināšanu, kas nepiedalās ceļu satiksmē.
Un gan jau Jaunās Vienotības Reirs un Co izdomās arī kā lāpot paša iepriekš pašu sastrādāto budžeta lieldeficītu vēl ievākt no iedzīvotājiem soda naudas par OCTA neesamību transporta līdzekļiem, kuri reāli satiksmē nepiedalās.
Kā šāda situācija varēja rasties, kā tik būtiskas OCTA likuma izmaiņas varēja tikt pieņemtas plašākai sabiedrībai to pat nenojaušot?
Faktu analīze rāda, ka tā bija organizēta ļaunprātība no Finanšu Ministrijas un no Saeimas Budžeta un Finanšu komisijas vadītāja Jāņa Reira puses. Te nav ko vainot deputātus, kuri Saeimas sēdē pirms pāris nedēļām pieņēma likumu trešajā, galīgajā lasījumā. Neviens šos deputātus un Latvijas sabiedrību neinformēja par to ko tad nozīmēs sagatavotās OCTA likuma izmaiņas.
Ja ieskatāmies OCTA likumprojekta anotācijā, tad redzam, ka tajā nekur, pilnīgi nekur neparādās skaidri saprotami uzrakstīts, ka tagad OCTA būs obligāta arī tiem transporta līdzekļiem, kas nepiedalās satiksmē. Tas skaidri neparādās nekur. Tā vietā ir Finanšu Ministrijas ļoti garš vārdu savārstījums, kas satur atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām un Eiropas Tiesas spriedumiem un no kura labs juridiskais speciālists varētu ar zināmām pūlēm secināt, ka OCTA likuma izmaiņas padarīs OCTA obligātu visiem transporta līdzekļiem. Skaidri tas pateikt nav nekur likumprojekta anotācijā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs J. Reirs ar gudru ziņu pats neaizgāja un neprezentēja izperināto OCTA likumprojektu Saeimas sēdē.
To darīja Kristaps Krištopāns, kurš, savukārt, nav šīs komisijas loceklis un attiecīgi neko par to nezina. Tātad J. Reirs par likumprojekta patieso saturu Saeimas sēdē neiepīkstējās ne vārda. Savādi, vai ne? Tā taču bija šī likumprojekta visbūtiskākā sastāvdaļa, pat svarīgāka par to, ka OCTA būs obligāta arī skūteriem. Šī izmaiņa ietekmē mūs visus, bet tā ir iemanevrēta likumprojektā dziļā slepenības piesegā, lai sabiedrība par to neuzzinātu priekšlaikus un nesāktos diskusijas.
Likumprojekta anotāciju gatavoja Finanšu Ministrija, tāpat kā tā gatavoja (vai vismaz tai bija jāgatavo) pašu likumprojektu. Pieļaujot, ka Finanšu Ministrijas ierēdņi tomēr nav galīgi pamuļķi, ir jādomā, ka viņi saprata kādas sekas ir likumprojektam. Lai noslēptu šīs sekas no sabiedrības un no deputātiem Finanšu Ministrija veica divas darbības. Pirmkārt radīja vāji sakarīgo vārdu savārstījumu likumprojekta anotācijā, tā noslēpjot plānoto likuma izmaiņu būtību šajā jautājumā.
Otrkārt pēc iespējas noslepenoja pašu likumprojekta pieņemšanas gaitu – pārkāpjot Sabiedrisko Organizāciju un Ministru Kabineta sadarbības Memoranda garu un burtu uz diskusijām par likumprojekta gaitu netika aicināta neviena sabiedriskā organizācija. Neviena sabiedriskā organizācija netika informēta par likuma tapšanas gaitu. Likumprojekta tapšanā piedalījās tikai apdrošināšanas sabiedrību savstarpējā biedrība – LTAB (Latvijas Transportlīdzekļu Apdrošinātāju birojs), kurš pārstāvot savu biedru savtīgās intereses automātiski iestājās par tādām OCTA izmaiņām, kas izvilktu pēc iespējas vairāk naudas no iedzīvotāju maciņiem pie tam neradot apdrošinātājiem nekādus papildus izdevumus.
Kopumā tātad jāvērtē, ka tā ir bijusi apzināta ļaunprātība no Jaunās Vienotības Finanšu ministrijas puses, lai sagādātu papildus ienākumus apdrošinātājiem.
Pēc šīs Finanšu Ministrijas manipulācijām sākās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Jāņa Reira izgājiens, lai šīs izmaiņas nemanāmi izvilktu cauri Budžeta un Finanšu komisijai. Ja palūkosieties komisijas sēžu protokolos, tad ievērosiet divas lietas. Pirmkārt ne reizi netiek pieminēts un apspriests tas, ka tagad OCTA būs obligāta arī tiem transporta līdzekļiem, kas nepiedalās satiksmē.
Tā ir svarīgākā likumprojekta daļa, bet tā pat netiek pieminēta. Kurš vada komisijas sēdes un nosaka dienas kārtību? Jānis Reirs OCTA likumprojekta apspriešanu vadīja tādā veidā, lai maksimāli izvairītos no jebkurām diskusijām. No jebkurām diskusijām un tā, lai pēc iespējas atņemtu deputātiem, tai skaitā komisijas locekļiem iespējas iepazīties ar izskatāmajiem jautājumiem un paust savu viedokli.
J. Reirs komisijas sēdes gan izsludināja, gan vadīja tādā veidā, lai arī sabiedriskām organizācijām un interešu grupām un iedzīvotāju pārstāvjiem būtu maksimāli samazinātas iespējas iepazīties ar likumprojektu un izteikt savu viedokli. Kādā no OCTA likumprojekta izskatīšanas sēdēm ar attālinātu sabiedrisko organizāciju piedalīšanos Latvijas Profesionālo Apdrošināšanas brokeru asociācijai pat netika ieslēgts mikrofons, lai tā nevarētu izteikt savu viedokli par topošajām OCTA likuma izmaiņām. Reti par kuru no OCTA likumprojekta daudzajiem punktiem Saeimas komisijas sēdēs ir norisinājusies jēgpilna diskusija.
Un Reirs rūpīgi parūpējās par to, lai jautājumā par OCTA obligātumu visiem transporta līdzekļiem šādas diskusijas nebūtu. Pat nebija komisijas balsojuma. Kā ierasts bija tikai Reira jautājums “vai vajag balsojumu?” un viņa paša atbilde uz savu jautājumu “balsojumu nevajag ejam pie nākamā jautājuma”. Tā tas tika pieņemts. To visu var redzēt protokolos.
Fakti rāda, ka tā bija ne tikai Finanšu Ministrijas, bet arī Jaunās Vienotības Jāņa Reira ļaunprātīgas manipulācijas lai apdrošinātāju maciņos ieripinātu miljoniem EUR, kas atņemti mums – nelietotu auto, motociklu un citu transporta līdzekļu īpašniekiem. Vai šādai personai vispār būtu vieta Saeimā, kur nu vēl tik atbildīgā amatā? Iepriekšējās vēlēšanās vēlētāji ar saviem svītrojumiem, jau Reiram bija pateikuši pārliecinošu “Nē” atstājot viņu aiz Saeimas borta, bet nē – Jaunā Vienotība viņu gādīgi iecēla pa komisijas vadītāju.
Starp citu – drīz pēc pāris nedēļām Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atkal tiks skatītas izmaiņas OCTA likumā – cita izmaiņu pakete, kuras galvenais elements ir konkurences likumu pārkāpumu novēršana no apdrošinātāju puses un apdrošinātāju kontroles mazināšana pār LTAB – tā lai LTAB un tā no mūsu OCTA maksājumiem uzkrātais daudzdesmitu miljonu fonds darbotos sabiedrības, bet ne tikai apdrošinātāju savtīgās interesēs. Tā būs iespēja labot arī šo OCTA likumu punktu par OCTA obligātumu transporta līdzekļiem, kas nepiedalās satiksmē. Redzēsim, kā šoreiz izpildīsies Reirs un Jaunās Vienotības Finanšu ministrija.
