Obligāts bērna kopšanas atvaļinājums tētiem? Vismaz divus mēnešus bērnu būs jāpieskata tēvam 135
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Plānots, ka mazuļus, kuri Latvijā piedzims pēc 2022. gada 1. augusta, vismaz divus mēnešus bērna kopšanas atvaļinājuma laikā būs jāpieskata tēviem. Pretējā gadījumā ģimene šos divus mēnešus no bērna kopšanas atvaļinājuma zaudēs.
Attiecīgas izmaiņas normatīvajos aktos patlaban top Labklājības ministrijā (LM). Nākamā gada sākumā tās varētu tikt iesniegtas izskatīšanai valdībā. Taču galavārds par to, vai un kādas izmaiņas stāsies spēkā, būs Saeimai.
Galvenais iemesls iecerētajām izmaiņām ir Eiropas Savienības direktīva, kas pirmkārt prasa visām dalībvalstīm ieviest vismaz četrus mēnešus ilgu apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu jaunajiem vecākiem.
Uz Latviju gan šī prasība sevišķi neattiecas, jo mūsu valstī var izmantot pat pusotru gadu ilgu atvaļinājumu, saņemot vecāku pabalstu.
Tēvs auklēs mazuli vismaz divus mēnešus
Otra būtiskākā direktīvas prasība gan Latviju spiež mainīt bērna kopšanas atvaļinājuma un vecāku pabalsta piešķiršanas nosacījumus: proti, tā nosaka, ka “dalībvalstis nodrošina, ka divi mēneši no vecāku kopšanas atvaļinājuma nav nododami”.
Tas nozīmē, ka visu bērna kopšanas atvaļinājuma laiku tikai viens no vecākiem vairs nedrīkstēs izmantot.
Ierasts, ka parasti ar mazuli kopā visu laiku ir mamma. Pēc jaunajām ierosmēm divi mēneši no pusotru gadu vai gadu ilgā bērna kopšanas atvaļinājuma (tā ilgumu Latvijā izvēlas paši vecāki) būs noteikti jānodod otram vecākam. Tātad bērna aprūpē vairāk būs jāiesaistās arī tēviem.
Kā “Latvijas Avīzei” skaidro LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Inese Upīte, “direktīvas ieskatā, arī otram vecākam ir tiesības līdzvērtīgi iesaistīties bērna aprūpē”.
Savā ziņā gan sanāk, ka šīs tiesības tiek uzspiestas, jo, ja otrs vecāks nepieprasīs savu bērna kopšanas atvaļinājuma daļu, tā tiks zaudēta.
Tātad, ja vecāki izvēlējušies pusotru gadu ilgu atvaļinājumu, ko galvenokārt izmanto, piemēram, mamma, tas saruks par diviem mēnešiem, ja tētis izlems savu atvaļinājuma daļu neizmantot.
I. Upīte toties norāda uz papildu iespējām, ko bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošanā sniegs direktīva: minētos divus mēnešus vienlaikus varēs izmantot arī abi vecāki, vecāku pabalstu saņemot katram no viņiem. Tiesa, arī tādā gadījumā pusotru gadu ilga atvaļinājuma vairs nebūs, tas ilgs vienu gadu un četrus mēnešus.
Līdz pat astoņu gadu vecumam
Tāpat plānotais jaunums ir tas, ka bērna kopšanas atvaļinājumu varēs dalīt. Piemēram, gadu izmantot pēc bērna dzimšanas, bet atlikušos mēnešus vēlāk līdz pat bērna astoņu gadu vecumam. Tātad iespēja dabūt brīvdienas būs arī, piemēram, tad, kad mazais uzsāks skolas gaitas.
I. Upīte vērtē, ka šādi jauninājumi ģimenēm būs ieguvums: “Ja viens no vecākiem bažījas, ka otrs netiks galā ar zīdaini, viņa atvaļinājumu var atlikt uz laiku, kad bērns būs paaudzies. Taču svarīgi ir iesaistīt arī otru vecāku. Pat ja, piemēram, tēvs ir ļoti aizņemts darbā, astoņu gadu garumā taču vajadzētu atrast divus mēnešus, ko veltīt bērnam.”
Speciāliste gan atzīst – arī Eiropas Savienības līmenī bijušas asas diskusijas par šiem “obligātajiem diviem mēnešiem”.
Sākotnēji pat bijis piedāvājums noteikt četrus obligātos mēnešus, taču dalībvalstis, tostarp Latvija, pret to iebildušas. “Mūsu arguments bija, ka četri mēneši ir ļoti daudz un jāatstāj tomēr lielāka brīvība ģimenēm pašām savā starpā sadalīt bērna kopšanas atvaļinājumu,” teic I. Upīte.
Latvijā bērna kopšanas atvaļinājumu galvenokārt (63% gadījumu) izmanto sievietes, bet 31% vīriešu pat nav plānojuši izmantot pašreizējo tikai desmit dienu ilgo paternitātes atvaļinājumu.
Tomēr kāpēc bērna kopšanas atvaļinājumu nevarēja vienkārši pagarināt par šiem diviem mēnešiem? I. Upīte neslēpj: viss atduras pret valsts finansiālajām iespējām, jo tad būtu divus mēnešus ilgāk jāmaksā vecāku pabalsts.
“Būtu jādomā, kam kaut ko atņemt, lai vairāk iedotu ģimenēm. No otras puses: salīdzinot ar daudzām citām valstīm, Latvijā bērna kopšanas atvaļinājums tāpat ir garš,” saka LM pārstāve.
Visu bērna kopšanas atvaļinājumu varēs izmantot tikai viens no vecākiem vien tad, ja bērna dzimšanas apliecībā kā vecāks ierakstīta tikai mamma, kā arī tad, ja bāriņtiesa liegusi tētim vai mammai vecāku vai bērna aprūpes tiesības.
Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns “Latvijas Avīzei” pauž, ka darba devēji atbalsta iecerētās izmaiņas.
“Protams, tēvu darba devējus tas nedaudz apgrūtinās, toties māmiņu darba devējiem kļūs vieglāk, jo mammas ātrāk varēs atgriezties darbā. Turklāt esam sociāli atbildīgi un esam par dzimumu līdztiesību,” tā P. Leiškalns.
Garāks paternitātes atvaļinājums
Vēl viena jaunās direktīvas prasība, kas arī attieksies uz Latviju, skar paternitātes atvaļinājumu. Šobrīd tas ir desmit kalendārās dienas.
Direktīva prasa, lai tas ilgtu vismaz desmit darba dienas, tāpēc paredzams, ka no nākamā gada augusta paternitātes atvaļinājums kļūs garāks.
Turklāt diskusijās ar sociālajiem partneriem secināts, ka pareizi būtu arī pagarināt termiņu, kādā tas pēc bērna piedzimšanas jāizmanto: šobrīd tiesības uz paternitātes atvaļinājumu ir tikai divus mēnešus pēc bērna piedzimšanas, bet turpmāk jaunais tētis to varētu izmantot pusgada laikā pēc mazuļa ienākšanas ģimenē.
“Ir bijuši gadījumi, kad darba specifikas vai citu iemeslu dēļ divu mēnešu laikā tēti nepagūst izmantot šo atvaļinājumu,” tā izmaiņu nepieciešamību skaidro I. Upīte.
Vecāku pabalsta saņēmēji 2020. gadā
Vecāku pabalstu kopumā saņēma 21 322 personas.
No tiem 17 596 sievietes, bet 3726 vīrieši.
Saņemt vecāku pabalstu gadu bija izvēlējušās 2292 personas, bet pusotru gadu – 19 030.
Tēvi var!
Matīss Lācis, kurš oktobra beigās kļuva par meitiņas tēti, plānotās izmaiņas atbalsta: “Ikdienā strādāju ar kolēģiem no Skandināvijas un zinu, ka tur jau līdz šim daļa atvaļinājuma pienācās arī otram vecākam. Protams, ka ir arī pretargumenti, piemēram, tēvi nevar nodrošināt mazulim mātes pienu, taču var jau ņemt atvaļinājumu tad, kad bērnam ir gads un četri mēneši un viņš jau ēd citu ēdienu.
Ja atvaļinājumu varēs izmantot jebkurā brīdī līdz astoņu gadu vecumam, tas noteikti būs ieguvums ģimenēm.
Zinu gan, ka Latvijā daļa sabiedrības joprojām domā, ka tēva pienākums ir tikai strādāt, bet mātes ziņā ir visas rūpes par bērnu. Tomēr pats esmu modernāk noskaņots.
Uzskatu, ka tēvs par bērnu var parūpēties tikpat labi kā māte un bērna attīstībai abu vecāku aktīva iesaiste aprūpē nāk tikai par labu.”
Matīsa dzīvesbiedre Katrīna ir līdzīgās domās: “Esmu novērojusi, ka ir ģimenes, kur tēvs nepavada gana daudz laika ar bērniem. Izmaiņas bērnu kopšanas atvaļinājuma piešķiršanā veicinātu to, ka tēvi vairāk iesaistās.”
Publikācija tapusi sadarbībā ar Labklājības ministriju.
