“Obligāti jāmaksā 10% dzeramnaudā” – klienti sašutuši par restorānu, kas izsniedz ar roku labotus čekus. Vai tā drīkst?
4
Sociālajos tīklos jau vairāki klienti publicējuši ziņas par restorānu “Domini Canes”, kurā netipiskā veidā klientiem tiek noteikts pienākums maksāt dzeramnaudu.
Kāda sieviete, kas publicējusi čeka foto, pie tā norāda: “Restorānā saņēmu šādu čeku. Ko jūs domājat par šādi labotu čeku, kur obligāti ir jāmaksā 10% dzeramnaudā?”
Fotogrāfijā redzams, ka kopējais rēķins par maltīti ir 70,40 eiro, taču ar roku ir pievienota piezīme, ka jāmaksā arī 10% dzeramnauda, līdz ar to kopējais rēķins ir jau 77,40 eiro.
LA.LV nolēma noskaidrot, vai uzņēmēji šādi drīkst rīkoties. Sazinājāmies ar nodokļu eksperti – Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāju Danu Mucenieci.
Viņa atgādina, ka dzeramnaudas atstāšana pakalpojumu sniedzējam nevar būt stingri noteikts klienta pienākums.
Dzeramnauda vai apkalpošanas maksa?
Dana Muceniece: “Saskaņā ar tezaurs.lv dzeramnauda ir naudas summa, ko dod par pakalpojumiem pāri par oficiāli noteikto maksu; naudas summa, ko dod par kādu nelielu pakalpojumu.
Konkrētajā situācijā restorāna mājaslapā publiskotajā ēdienkartē jau pašā augšā ir uzrakstīts, ka papildus tiek piemērota apkalpošanas maksa – līdz ar to šis 10% maksājums nevar tikt uzskatīts par dzeramnaudu, kuras esamību un apmēru izvēlas pats klients. Šie konkrētie 10% ir maksa par pakalpojumu.
Sabiedriskajā ēdināšanā papildus tiešajiem maksājumiem par klienta pasūtītajiem ēdieniem vai dzērieniem atsevišķās situācijās var tikt pieprasīti papildu maksājumi, t.sk. arī procentos no rēķina summas izteikta papildus maksa par klientu apkalpošanu.
Parasti gan šādu apkalpošanas maksu (service fee) atsevišķi no ēdienu/dzērienu cenas izdala, ja to piemēro specifiskos gadījumos, piemēram, apkalpojot pie galdiņa lielākas kompānijas. Citi izplatīti papildu maksājumi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos ir maksa par galdiņa rezervāciju, t.s. salvešu nauda (īpaši izplatīta Itālijā ), t.s. korķa nauda.
To, cik korekti ir šādu 10% apkalpošanas maksu, kura tiek piemērota pilnīgi visos gadījumos, neietvert ēdienkartē norādītajā ēdiena/dzēriena cenā, vislabāk varēs izskaidrot patērētāju tiesību aizsardzības speciālisti.”
Ko domāt par čeku?
Vai ir normāli, ka summa uzrakstīta ar roku? Dana skaidro: “Tā kā ēdienkartē norādītā apkalpošanas maksa ir obligāts (nevis kā būtu dzeramnaudas gadījumā – brīvprātīgs) klienta maksājums, tad šai naudas summai viennozīmīgi ir jāatspoguļojas pirkuma čekā (jeb fiskālajā dokumentā par darījumu). Video kliente rāda starprēķinu (jeb nefiskālo dokumentu), kuram ir tikai informatīvs raksturs.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 95 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām” 22.1 Dokumentu izdrukas veidu “nefiskālais dokuments”, ja tas ir paredzēts kā starprēķins, ko izsniedz klientam par sniegtajiem pakalpojumiem vai precēm pirms darījuma informatīvā nolūkā, reģistrē atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam, tā kopsummu norāda naudas izteiksmē un visu Z pārskata periodā izsniegto starprēķinu kopsummu naudas izteiksmē iekļauj Z pārskatā.
Līdz ar to arī ēdienkartē norādīto obligāto apkalpošanas maksu būtu jāfiksē starprēķinos, lai Z pārskatā neveidotos darījumu un starprēķinu kopsummu starpības.”
Par dzeramnaudu jāmaksā nodoklis
Valsts ieņēmumu dienests kādā no skaidrojumiem norādījis, ka par dzeramnaudām ir jāmaksā nodoklis.
“Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas gūtos ienākumus, un tas sastāv no algas nodokļa, ko aprēķina un maksā darba devējs. Pie ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, kā arī ienākumi no cita darba līguma izpildes.
Tādējādi, ja uzņēmuma klienti, papildus samaksai par iegādāto produkciju, atstāj dzeramnaudu, kas rezultātā nonāk uzņēmuma kasē vai kredītiestādes kontā un pēc tam tiek izmaksāta personālam, tā iekļaujama ienākumos, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis vispārējā kārtībā. Tātad, izmaksājot darbiniekam dzeramnaudu, no tās ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Dzeramnauda, ko uzņēmums sadala un izmaksā darbiniekiem, veido darbiniekam ar algas nodokli un obligātajām iemaksām apliekamo objektu, ko uzrāda darba devēja ziņojumā, piemērojot attiecīgo algas nodokļa un obligāto iemaksu likmi.
Savukārt likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nav minēts fiziskās personas ar nodokli neapliekamais ienākumu veids kā dzeramnaudas saņemšana. Tādējādi, dzeramnauda, ko saņem uzņēmuma darbinieks bez uzņēmuma starpniecības kā pateicību par apkalpošanu, ir uzskatāma par darbinieka ienākumu, kurš tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Nodokli maksā darbinieks – ienākuma saņēmējs rezumējošā kārtībā, aprēķinot nodokli gada ienākumu deklarācijā”.”
Ja pamani kādas dīvainības vai piedzīvo ko neierastu, priecāšos, ja padalīsies savā stāstā, lai varu par to runāt tālāk. Vienmēr priecājos par lasītāju ziņām e-pastā: [email protected]!
@ariinatheonlyone Vai man ir izvēle nemaksāt? ? #tips ♬ original sound – Arīna Balode
