Obligātais minimums – dūmu detektori. Kā rudenī un ziemā rūpēties par savu mājokli 0
Tumšo un nemīlīgo rudeni raksturo ne tikai nepatīkami laika apstākļi, bet arī lielāki mājokļa drošības riski – ugunsgrēki notiek divreiz biežāk nekā vasarā, bet zādzību skaits pieaug par 25%. Tādēļ ir vērts nopietni padomāt par sava mājokļa drošību, aprīkojot to ar vispiemērotākajām aizsargierīcēm.
Modernās drošības tehnoloģijas, piemēram, signalizācijas sistēmas, ir ļoti ērtas lietošanā. Proti, tās ir mobilas, jo nav aprīkotas ar vadiem, tādējādi iekārtas nepieciešamības gadījumā var jebkurā laikā pārcelt, turklāt ne tikai viena īpašuma ietvaros. Piemēram, ziemā tās var uzstādīt vasarnīcā vai privātā mežā, kurā Ziemassvētkos nesankcionēti tiek izcirstas egles, vasarā – noliktavā vai bišu dravā u.tml. Turklāt šo tehnoloģiju uzstādīšanai un uzturēšanai nav nepieciešamas specifiskas zināšanas – to var izdarīt teju jebkurš.
Obligātais minimums – dūmu detektori
No 2020.gada 1.janvāra visās dzīvojamajās telpās obligāti jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem. Iemesls – ugunsgrēku skaits dzīvokļos un privātmājās ik gadu palielinās, bet pasaules pieredze liecina, ka šīs ierīces ļauj efektīvi pasargāt savu mājokli un tuviniekus no ugunsgrēka briesmām.
Par aizsardzību pret iespējamām ugunsnelaimēm īpaši jāpiedomā rudenī un ziemā, kad šie riski ir daudz augstāki. Piemēram, pērn Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) reģistrējis 8714 izsaukumus uz ugunsgrēkiem, no kuriem katrs trešais bija izcēlies dzīvojamās mājās. Visvairāk ugunsgrēku reģistrēts gada aukstākajos mēnešos – teju 60% no kopējā ugunsgrēku skaita.
Dūmu detektors patstāvīgi spēj konstatēt gan telpā izveidojušos piedūmojumu, gan temperatūras paaugstināšanos, brīdinot par to ar spalgu, 80dB skaļu signālu. VUGD speciālisti uzskata, ka ideālais risinājums būtu viens detektors katrā mājokļa telpā, kurā ikdienā uzturas cilvēki vai arī notiek kāda rosība, taču pats minimums ir viens detektors uz dzīvokli vai privātmāju. Pēdējā gadījumā tam piemērotākā vieta ir guļamistabā vai gaitenī netālu no guļamistabas durvīm. Turklāt jāatceras, ka detektors jāstiprina pie griestiem vai iespējami tuvu tiem, vēlams – telpas vidū.
Veikalos nopērkami ļoti dažādi detektori, taču sniegtās drošības ziņā starp tiem nav lielu atšķirību. Svarīgākais – uz ierīces korpusa jābūt CE marķējumam jeb informācijai par tās atbilstību Eiropas standartam EN 14604; vēlams – arī lietošanas pamācībai valsts valodā.
Plīst caurules, applūst mājoklis
Liekus kreņķus un izdevumus var sagādāt gan garnadžu uzlauztas durvis un izsisti logi, gan arī lielākas un mazākas ūdens noplūdes. Pēc apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) datiem, īpašumu apdrošināšanā teju katra otrā atlīdzība tiek izmaksāta par ūdens noplūdes dēļ radītiem postījumiem. Līdz šim lielākā uzņēmuma izmaksātā atlīdzība fiziskai personai sasniedza 48,5 tūkstošus eiro – plīsušas ūdens caurules dēļ radīti postījumi mājokļa pirmajam un otrajam stāvam.
“Pērn visvairāk jeb 77% zaudējumu, kas radušies mājokļa applūšanas dēļ, mūsu klientiem radīja cauruļvadu bojājumi. Atlikušos 23% gadījumu veido visdažādākās situācijas, piemēram, apkures sistēmas automātiskās atgaisošanas vārsta bojājumi, plīsuši radiatori vai ūdens boileri, laikus neaizgriezti ūdens krāni paša vai kaimiņa īpašumā,” stāsta BALTA Fizisko personu īpašuma produktu vadītāja Līva Bogdanova.
Šādus negadījumus var novērst vai būtiski mazināt to sekas, izmantojot detektorus, kas fiksē ūdens noplūdes. Šādi detektori iekļauti, piemēram, jaunās paaudzes bezvadu signalizācijas sistēmā “Ajax”, ko BITE nule kā iekļāvusi savā piedāvājumā. Tā ļauj ne vien efektīvi risināt ar mājokļa drošību saistītos jautājumus, bet arī organiski iederas jebkurā interjerā, jo veidota kā mūsdienīgs dizaina priekšmets, par ko ieguvusi tā dēvēto drošības nozares “Oskaru” jeb “Security & Fire Exellence 2018” balvu.
Pieredze liecina, ka nelielam divu vai trīs istabu dzīvoklim pietiek ar standarta komplektu, kurā ietilpst viedā centrāle un piecas dažādas ierīces, tostarp ūdens noplūdes detektors, durvju un logu atvēršanas detektors, stikla plīšanas vai kustību detektors, dūmu detektors, sirēna.
Videonovērošana – iespēja uzraudzīt īpašumu attālināti
Attīstoties tehnoloģijām, cilvēki kļūst aizvien prasīgāki – viņi vēlas vairāk kontrolēt lietas ap sevi, tostarp vienmēr būt informēti par īpašumā notiekošo. Tas ir iemesls, kādēļ aizvien pieprasītāki kļūst risinājumi, kas ļauj uzraudzīt mājokli, tostarp bērnus un mājdzīvniekus, attālināti. Īpaši aktuāli tie ir rudenī un ziemā, jo Valsts policijas dati liecina, ka zādzības mājokļos visbiežāk tiek veiktas novembrī, decembrī un janvārī. Pērn vien uzsākti 2514 kriminālprocesi. Drošības eksperti norāda, ka šādos gadījumos lieti noder ne vien signalizācijas sistēmas, bet arī videonovērošanas kameras.
Šobrīd tirgū pieejamas neskaitāmas videonovērošanas kameras ļoti dažādās cenu kategorijās. Izvēloties šādu “sargu” mājoklim, noteikti ir vērts pievērst uzmanību tam, vai kameru var pārvaldīt attālināti, tostarp pieslēgties tai gan tiešsaistē, veidot video ierakstu arhīvu, mainīt iestatījumus u.tml.
Pieredze liecina, ka šīs kameras ir īpaši piemērotas vasarnīcām vai lauku mājām, kuras ziemā netiek bieži apmeklētas. Proti, tās aprīkotas gan ar kustību, gan nakts redzamības sensoriem, divvirzienu audio saziņu un pat signalizāciju, kuru lietotājs var iedarbināt attālināti ar mobilās aplikācijas palīdzību. Turklāt tās piemērotas lietošanai gan iekštelpās, gan ārtelpās – šīs kameras vienlīdz kvalitatīvi darbojas jebkuros laika apstākļos – saulē, lietū, sniegā.
Raksts tapis, pateicoties “BITEI”
