Kā iegūt naudu medicīnai: Obligātais maksājums vai lielāks PVN 0
Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā darba grupa lemšanai koalīcijā virzīs divus obligātās veselības apdrošināšanas variantus – 20 eiro obligātā maksājuma ieviešanu, kā arī pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu par 1%, lai to novirzītu medicīnai.
Valdības vadītājs nevarēja pateikt, vai koalīcijā varētu tikt atbalstīts viens no šiem priekšlikumiem. “Gaidīšanas laiks ir beidzies, mēs liekam punktu nedēļas beigās,” solīja Kučinskis.
Latvijas Bankas virzītā ideja par 20 eiro no katra strādājošā veselības aprūpes nodrošināšanai iegūst reālas aprises. Kaut darba grupā šim priekšlikumam nebija nekāda atbalsta, tomēr nav cita labāka priekšlikuma, lai šo varētu ignorēt.
Labklājības ministrs Jānis Reirs atstāja darba grupas sanāksmi, pirms tā nebija beigusies, jo viņam viss bija skaidrs – sociālās apdrošināšanas iemaksas nepaaugstinās un no tām neatņems nevienu procentu. Darba grupā nebija ne mazāko domstarpību, ka plānveida veselības aprūpi no valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groza saņems tie, kas maksā sociālo nodokli. Bet tiem, kuri nepiedalās apdrošināšanas sistēmā, tiks noteikts līdzmaksājums. Tas, cik liels tas būs, vēl neesot zināms.
Kaut gan vienošanās par finansējuma avotu medicīnai netika panākta, tomēr koalīcijai tiks nosūtīti divi priekšlikumi – sākot ar 2018. gada 1. janvāri, ieviest katram strādājošajam 20 eiro obligāto veselības apdrošināšanu, kā arī otrs variants, ko atbalsta Ministru prezidents, – ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, bet deficīta segšanai novirzīt medicīnai 1% pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas ir aptuveni 80 miljoni eiro un ar ko pietikšot mediķu algu paaugstināšanai. Kučinskis sacīja, ka PVN varētu tikt palielināts par vienu procentu, kas nosegtu veselības apdrošināšanas ieviešanu.
Kučinskis apgalvoja, ka tas, ko cilvēki par šo naudu saņems, “paliek arvien vairāk skaidrāks”. “Papildu finansējums ļaus ļoti strikti noteikt, cik ilgā laika posmā pakalpojums būs pieejams, detalizēti tiks izstrādāts rindu garums,” skaidroja Ministru prezidents.
Kā lai sabiedrībai paskaidro, ka obligātais maksājums plānots visiem vienāds, neatkarīgi no naudas maka biezuma? Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Bankas prezidents: “Latvijas Banka nepiedāvā vienkārši ieskaitīt 20 eiro, bet cilvēks neko nezina, kas viņam par to pienākas. Ir skaidri jāpasaka, cik Latvijas iedzīvotāju un kādus pakalpojumus saņems, cik tas maksās, kā šī nauda tiks kontrolēta. Kad tiks apzināts šīs naudas kopējais grozs, mēs pavilksim svītru apakšā un precīzi noteiksim, ka tas ir sākuma veselības aprūpes pakalpojumu grozs. Pēc mūsu aprēķiniem, valsts budžets varētu iegūt aptuveni 250 miljonus, un tā būtu nauda, ar kuru varētu samaksāt ārstiem un māsiņām un ar kuru ievērojami varētu samazināt rindas.”
