Obligāta izvēle starp fiziku un ķīmiju 1
Izglītības pamatnostādnēs 2014. līdz 2020. gadam, ko vakar pieņēma valdība, ir gana daudz konkrētu apņemšanos un arī solīts pat aptuveni pusmiljardu eiro vērts Eiropas struktūrfondu un valsts budžeta finansējums dažādu izglītības nozares problēmu risināšanai.
“Tas ir plāns tam, kas nākamajos septiņos gados lielā mērā varētu notikt visos izglītības līmeņos,” skaidroja izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Viens no galvenajiem jaunumiem, ko vakar paziņoja izglītības ministrs, ir iecere jau no 2015./2016. mācību gada ieviest piekto centralizēto eksāmenu vidusskolu absolventiem. Tas būs ierobežotas izvēles eksāmens, kurā skolēniem būs jāizvēlas, vai kārtot eksāmenu fizikā vai ķīmijā. Tādā veidā iecerēts skolēnus rosināt čaklāk mācīties šos mācību priekšmetus un, iespējams, arī izvēlēties studēt jomas, kurās nepieciešamas ķīmijas vai fizikas zināšanas. Ministrs gan atzīst, ka ar eksāmenu vien nepietiks: jādomā arī par dabaszinātņu skolotāju sagatavošanu un par to, kā ieinteresēt bērnus par dabaszinātnēm agrīnā vecumā. Lai šīs izmaiņa stātos spēkā, gan vēl jāmaina vairāki normatīvie akti.
Pamatnostādnēs atrodamie solījumi par to, kas tad būs sasniegts izglītības jomā 2020. gadā, dažviet šķiet pārāk optimistiski, bet citviet redzams neizprotams ambīciju trūkums.
Ambiciozs ir solījums jau līdz 2017. gadam palielināt finansējuma apjomu uz vienu izglītojamo mācību līdzekļu iegādei no valsts budžeta no 12,8 eiro līdz 20 eiro gadā. Vēl teju 46 miljoni eiro tiks piešķirti skolu bibliotēkām grāmatu un digitālo mācību līdzekļu iegādei. Vēl optimistiskāks izskatās plāns strauji vairot to profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu skaitu, kuri jau pirmajā un otrajā mācību gadā būs izgājuši mācību praksi uzņēmumā. 2012. gadā šādu audzēkņu bija vien pieci procenti no visiem, 2017. gadā tādu būšot jau 20 procenti, bet 2020. gadā – pat 50 procenti. Lai to sasniegtu, iecerēts ieinteresēt darba devējus iesaistīties jauniešu apmācībā, atlaižot viņiem uzņēmuma ienākumu nodokli.
Savukārt, kaut arī starptautiskā skolēnu sa-sniegumu pētījuma PISA dati liecina, ka Latvijā ir pārāk maz skolēnu ar augstiem sasniegumiem gan lasītprasmē, gan matemātikā un dabaszinātnēs, pamatnostādnēs iekļauta apņemšanās vairot izcilnieku skaitu lasītprasmē no 4,2 līdz 7 procentiem un dabaszinātnē no 4,3 līdz 8 procentiem, bet matemātikā nolemts neko neuzlabot – vien saglabāt astoņus procentus izcilnieku, kaut, piemēram, kaimiņvalstī Igaunijā 14,6 procenti skolēni uzrādīja izcilus rezultātus matemātikā. V. Dombrovskis apgalvoja, ka aizsniegties līdz igauņu sasniegumiem traucē finansējuma trūkums izglītības jomai. “Plānam jābūt ne tikai ambiciozam, bet arī reālistiskam,” sacīja ministrs.
Pamatnostādnēs solīts, ka jau 2017. gadā būs ne tikai izstrādāts, bet arī ieviests jaunais, kompetencēs balstītais vispārējās izglītības saturs. Tā izstrādei un ieviešanai tērēs teju 14 miljonus eiro. Iecerēts veidot izglītības iestāžu monitoringu, lai labāk kontrolētu to darbu. Monitoringa ietvaros tiks arī novērtēti skolu vadītāji. Nākamajos gados iecerēts mazināt vidusskolu skaitu, lai tās turpmāk darbotos tikai pilsētās un novadu centros, taču solīts gādāt, lai sākumskolas būtu maksimāli tuvu bērna dzīvesvietai.
Stiprinās arī interešu izglītību, lai attīstītu bērnos tādas spējas kā komunikatīvā prasme, prasme strādāt komandā, attieksme pret darbu. Tikšot veicināta arī bērnu nacionālās identitātes veidošanās.
Viens no dārgākajiem pamatnostādnēs minētajiem pasākumiem ir plānotā pedagogu kvalitātes, atalgojuma un motivācijas sistēmas ieviešana, kam no valsts budžeta tērēs vairāk nekā 184 miljonus eiro. Pedagogu kompetences pilnveide izmaksāšot gandrīz 30 miljonus eiro, no kā gan 25,40 miljoni eiro būšot Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējums.
Valdības sēdē augstskolu pārstāvji izteica neapmierinātību ar to, ka augstskolu infrastruktūras attīstībai paredzēti vien nepilni 45 miljoni eiro, kamēr koledžām – 14,18 miljoni eiro – pārsvarā ES līdzekļu. Rektoru padomes pārstāvis Jānis Bernāts norādīja, ka nav skaidrs finansējuma sadalījums, jo koledžās mācās aptuveni piecreiz mazāk studentu nekā augstskolās. IZM pārstāvji toties norādīja, ka iepriekšējā ES finanšu plānošanas periodā koledžas atšķirībā no augstskolām nav dabūjušas neko.
