Obamu saista “zaļās” tehnoloģijas 0
Vizītes laikā Stokholmā līdzās Sīrijas jautājumam ASV prezidents Baraks Obama ar Zviedrijas premjerministru Fredriku Reinfeldu apsprieda arī brīvā tirgus iespējas starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī sadarbību cīņā ar globālajām vides pārmaiņām.
Karstais kartupelis – Sīrija
ASV prezidenta un Zviedrijas premjerministra kopīgajā preses konferencē, kas noslēdza viņu tikšanos trešdien, visvairāk laika un uzmanības B. Obama veltīja savas pozīcijas skaidrošanai Sīrijas jautājumā. “Sastopoties ar tādu barbarismu kā Sīrijā pieredzētais ķīmisko ieroču uzbrukums, starptautiskā sabiedrība nevar klusēt. Nespēja atbildēt šim uzbrukumam vienīgi palielinātu turpmāku uzbrukumu risku, kā arī iespēju, ka arī citas valstis nekavēsies izmantot šādus ieročus,” pauda Obama.
F. Reinfelds tikmēr saglabāja stingru nostāju, ka Sīrijas tāpat kā citu nopietnu starptautiskā miera un drošības jautājumu risināšana būtu jāatstāj Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ziņā. “Es saprotu problēmas, ko varētu radīt ķīmisko ieroču izmantošanas atstāšana bez atbildes. Es arī saprotu, ka prezidentam ir jāreaģē, bet šī mazā valsts vienmēr spiedīs uz Apvienoto Nāciju risinājumu,” sacīja Zviedrijas premjerministrs. Vienlaikus viņš paziņoja, ka Zviedrija ir gatava sniegt pastāvīgu patvērumu bēgļiem no Sīrijas, kā arī turpinās humānās palīdzības sniegšanu Sīrijas iedzīvotājiem.
Interesantāk – par brīvo tirgu
F. Reinfelds turpretī iespējami daudz uzmanības centās pievērst ekonomikas jautājumiem, it īpaši brīvā tirgus iespējām starp Eiropas Savienību un ASV. “Tas nesīs ne vien vairāk darba vietu un ekonomikas izaugsmi abām valstīm, bet arī stiprinās mūsu politisko un ekonomisko partnerību,” uzsvēra F. Reinfelds. Viņš atgādināja, ka zviedri jau šobrīd veic lielas investīcijas ASV, bet ASV ir nozīmīgākais ārvalstu darba devējs Zviedrijā.
Valstu vadītāji šajā sakarā pieminēja arī eiro krīzi. Lai arī F. Reinfelds uzsvēra, ka Zviedrija to pārcietusi salīdzinoši viegli, viņš atzina, ka strukturālas reformas nepieciešamas visā Eiropā, ja tā cer saglabāt konkurētspēju un visus savus labklājības standartus.
B. Obama pauda ticību, ka sarunas par transatlantisko ekonomisko partnerību noslēgsies ar saprātīgu vienošanos, kas būs izdevīga abām pusēm. Viņš minēja, ka jau tagad labprāt veidotu ciešāku sadarbību tieši “tīras” jeb videi draudzīgas enerģijas radīšanā. B. Obama atzina, ka Zviedrijas spēja panākt strauji augošu ekonomiku, vienlaikus samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī inovācijas energoefektivitātes jomā ir piemērs, no kura ASV der mācīties.
F. Reinfelds savukārt uzteica ASV jauno ambiciozo klimata rīcības plānu un darīja zināmu, ka valstu vadītāji ir vienojušies par sadarbību starptautiskajās sarunās par klimata jautājumiem, lai būtu droši, ka arī citas valstis ir gatavas samazināt savu piesārņojuma apjomu.
Par to, ka ASV visvairāk ir ieinteresēta sadarbībā energoresursu izpētes jomā, liecināja arī B. Obamas pusstundu ilgā viesošanās Karaliskajā tehnoloģiju institūtā.
Tās laikā ASV prezidenta uzmanību visvairāk saistījis konceptauto “Sleipner”, kas šogad apliecinājis savu spēju veikt 1500 kilometrus, patērējot tikai vienu litru degvielas, degvielas šūnu izpēte, kas darbotos ar ūdeņradi vai kādu šķidro kurināmo, ķīmiski ražojot elektroenerģiju, kā arī augstas efektivitātes saules baterijas un energoefektīvās “gudrās mājas”.
Protesti pavada vienmēr
Tikmēr tūkstošiem cilvēku trešdienas vakarā pulcējās Stokholmas pilsētas centrā demonstrācijās pret Obamas politiku. Lielākā daļa viņam veltīto pārmetumu bija par raķešu uzbrukumiem un iedzīvotāju novērošanu ASV iekšienē. “Es varu droši apgalvot Eiropas sabiedrībai un visai pasaulei, ka mēs nelasām cilvēku e-pastus un nenoklausāmies telefona sarunas. Tas, ko mēs cenšamies darīt, ir vērst uzmanību uz atsevišķām jomām, kas rada aizdomas,” protestētājus mierināja ASV prezidents.
