ASV prezidents mudina celt vidusšķiras labklājību 0
Savā sestajā ikgadējā uzrunā par stāvokli valstī ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka ekonomiskā krīze ir beigusies. Taču, kā jau novērtējuši vairāki aizokeāna politikas apskatnieki, Obamas teiktais Kongresam zīmīgs ar to, ka viņš saviem atlikušajiem diviem gadiem prezidenta amatā izvirzījis visnotaļ augstus mērķus, jo īpaši ekonomikas sektorā un strīdīgajos nodokļu politikas jautājumos.
Aicina reformēt nodokļu politiku
Ziņu aģentūra “Associated Press” atzīmē, ka šī gada Obamas uzrunā, ko no Kongresa nama tiešraidē pārraidīja Savienoto Valstu televīzijas kanāli, noklausījās aptuveni 30 miljoni cilvēku. Savukārt britu laikraksts “The Daily Telegraph” norāda, ka šobrīd Obama var justies gandarīts par lielāko atbalstu pēdējā pusotra gada laikā. Jaunākie statistikas dati liecina, ka ASV prezidenta politiku šobrīd atbalsta aptuveni 50 procenti amerikāņu.
Lielāko daļu savas runas Obama veltīja ekonomikas jautājumiem. “Krīzes ēna ir pārgājusi, un valsts stāvoklis ir stabils,” paziņoja ASV prezidents. Par pēdējā laika galvenajiem panākumiem viņš nodēvēja zemo bezdarba līmeni, kas šobrīd nokrities līdz 5,6 procentiem, un pieaugošo studentu skaitu universitātēs, kas, viņaprāt, ir pierādījums, ka “vidusšķiras ekonomika strādā”. Taču vienlaikus Obama uzsvēra, ka ASV likumdevējiem ir jāpieliek lielākas pūles, lai vēl vairāk nostiprinātu vidusšķiras labklājību. “Šai valstij vislabāk sokas, ja visi spēlē pēc vienādiem noteikumiem, un tas sākas ar nodokļiem,” paziņoja Baltā nama saimnieks, norādot uz saviem piedāvājumiem nodokļu sistēmas reformām, kam, lai tie stātos spēkā, ir nepieciešams Kongresa atbalsts, kas gan atrodas Republikāņu partijas kontrolē. Piemēram, Obama rosina no 23,8 līdz 28 procentiem palielināt nodokli kapitāla pieaugumam. ASV prezidents uzstāj arī uz to, lai ikvienā darbavietā saslimušajiem darbiniekiem pienāktos septiņu dienu atmaksātas brīvdienas. Tāpat Obama vēlas panākt, lai tiktu atcelta studiju maksa ASV kopienu koledžās, kas, viņa ieskatā, daudzus studentus paglābtu no studiju kredīta sloga un būtu “nozīmīgs pavērsiens daudzu miljonu ģimeņu dzīvē”.
Republikāņi noraida Obamas ieceres
“Vai mēs pieņemsim ekonomiku, kurā tikai daži no mums gūst ievērojamus panākumus? Vai arī mēs tomēr nodosimies ekonomikai, kas nodrošina augošus ienākumus un iespējas visiem, kuri cenšas?” taujāja Savienoto Valstu prezidents. Obamas ekonomikas politikas darbakārtība jeb “vidusšķiras ekonomika”, kā viņš to nodēvēja, ietver arī citus piedāvājumus, tostarp nodokļu atlaides ģimenēm, minimālās algas paaugstināšanu un atvieglotus nosacījumus kredīta piešķiršanai mājokļu iegādei.
Šo ieceru īstenošanai nepieciešamo naudu Obama rosina iekasēt, paaugstinot nodokļus turīgākajiem valsts iedzīvotājiem. Taču pret šādu risinājumu kategoriski iebilst republikāņi, kuri pēc novembrī notikušajām starpvēlēšanām ne tikai ievērojami nostiprinājuši kontroli Kongresa apakšpalātā jeb pārstāvju palātā, bet arī ieguvuši vairākumu augšpalātā – Senātā. Bet šādas reformas bez Kongresa atbalsta nav iespējamas. Republikāņu kandidāti uz prezidenta amatu Mits Romnijs un Džebs Bušs paziņoja, ka Obama mēģina izmantot nodokļu politiku, lai “šķeltu cilvēkus”. “Tā vietā, lai mazinātu plaisu starp partijām, viņš piedāvā ieceres, kas ved uz nekurieni. Tas liek vilties,” interneta sociālajā vietnē “Facebook” rakstīja Romnijs. Savukārt senāta vairākuma līderis no Republikāņu partijas Mičs Makonels paziņoja, ka Obamas ierosinājumi netiek uztverti nopietni, jo tiem nav izredžu gūt atbalstu republikāņu kontrolētajā Kongresā. “Amerikas tautai nav vajadzīgi ierosinājumi, kuru mērķis ir uzbudināt iedzīvotājus, bet kuru mērķis ir tikt apstiprinātiem,” sprieda Makonels.
Sola aizsargāt “mazās valstis”
Uzrunā par stāvokli valstī Obama pieskārās arī ārpolitikas jautājumiem. Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresiju pret Ukrainu viņš nodēvēja par “stratēģisku kļūdu” un aicināja Eiropas Savienības valstis neatcelt sankcijas pret Maskavu. Savukārt ASV politiku attiecībās ar Ukrainu Obama nosauca par “piemēru Amerikas diplomātijas spēkam”. “Mēs pieturamies pie principa, ka lielākas valstis nedrīkst aizskart mazākās valstis,” uzsvēra Obama. “Šodien tieši Amerika stāv spēcīga un vienota ar saviem sabiedrotajiem, kamēr Krievija ir izolēta un ar sagrautu ekonomiku.” Viņš arī paziņoja, ka ASV jāizmanto visi tās rīcībā esošie “elementi”, lai “pretotos jaunajiem draudiem un aizsargātu mūsu planētu”.
Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, komentējot Obamas sacīto, paziņoja, ka “ASV grib dominēt pasaulē”. “Obamas uzstāšanās liecina, ka [amerikāņu] filozofijas centrā ir tikai viens – “mēs esam numur viens”. Viņu ārpolitiskā filozofija ir agresīva,” paziņoja Lavrovs.
