Obama un Putins sadzer Ņujorkā 3
Tiekoties Ņujorkā, kur notiek ANO Ģenerālās asamblejas gadskārtējā sesija, ASV prezidents Baraks Obama un Krievijas prezidents Vladimirs Putins apsprieda krīzi Sīrijā, taču nevienojās par Sīrijas vadoņa Bašara Asada lomu valsts nākotnē.
Pretrunīgi signāli
Analītiķi atzīmē, ka no Vašingtonas izskanējuši pretrunīgi signāli par Krievijas lomu Sīrijas krīzes risināšanā un cīņā pret “Islāma valsts” kaujiniekiem. Obama brīdināja Putinu, ka Asadam nav vietas koalīcijā, kas cīnās pret “Islāma valsti”, taču Krievija, kas turpina bruņojuma piegādes Asada valdībai, uzskata, ka Asads esot gatavs dalīties varā ar opozīciju. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paudis cerību, ka Krievija un Irāna varētu palīdzēt Sīrijas krīzes risinājumā, ziņo aģentūra “Associated Press”.
Uzrunā ANO ĢA sesijā Obama nodēvēja Sīrijas vadoni par tirānu, kas nogalinājis desmitiem tūkstošu savas valsts iedzīvotāju, bet Putins apgalvoja, ka pasaulei vajadzētu atbalstīt Asadu cīņā pret “Islāma valsti”. Krievijas prezidents aicināja ANO dalībvalstis apvienoties cīņā pret džihādistu grupējumu un piebilda, ka viņš plāno vairot atbalstu Asada spēkiem. Pēc savām uzrunām ASV un Krievijas prezidenti sarokojās un saskandināja vīna glāzes pusdienās ar ANO ģenerālsekretāru Panu Kimunu, taču nekas nevarēja noslēpt dziļo atšķirību viņu uzskatos, atzīmē aģentūra “France Presse”.
Savā uzrunā Obama pieminēja Maskavas veikto Krimas aneksiju un tālāko agresiju Ukrainas austrumos kā piemērus dažādiem izaicinājumiem pasaulē. “Krievijā valsts kontrolētie mediji uzdod šos notikumus kā piemēru atdzimstošajai Krievijai,” sacīja ASV prezidents. “Taču pavērojiet rezultātus. Ukrainas tauta vairāk nekā jebkad grib pievienoties Eiropai, nevis Krievijai. Sankcijas ir izraisījušas kapitāla bēgšanu, ekonomikas sarukumu, rubļa vērtības kritumu un izglītotu cilvēku emigrāciju no Krievijas.”
Maskava apsteidz Vašingtonu
Putina un Obamas divpusējā tikšanās, ko abas puses novērtēja kā “lietišķu”, ilga 90 minūtes. Putins, kurš teica uzrunu ANO pēc desmit gadu pārtraukuma, šķita apmierināts ar atgriešanos pasaules diplomātijas priekšplānā, jo pēc Krievijas veiktās Krimas apgabala aneksijas un agresijas Austrumukrainā Rietumi ieviesa ekonomiskas sankcijas un izslēdza Kremli no G8 grupas. Putins jutās gandarīts, ka Obama piekritis, ka Krievijai ir loma debatēs par Sīrijas krīzes risinājumu. “Manuprāt, ir pamats darbam, lai kopā risinātu kopējas problēmas.” Abi prezidenti vienojās, ka Sīrijā jāsāk politiskās pārejas process, taču viņu viedokļi par Sīrijas vadoņa Asada lomu būtiski atšķīrās, teica kāds ASV diplomāts. “Mums jāizveido plaša pretterorisma koalīcija,” Putins paziņoja, ierosinot pieņemt ANO Drošības padomes rezolūciju, kas koalīcijā iekļautu arī Asada režīmu un Irānu.
Krievijas prezidents vainoja ASV par militāru iejaukšanos Irākā un Lībijā, kas novedis pie vardarbības un haosa Tuvajos Austrumos. Putins apgalvoja, ka “Islāma valsts”, kas tagad kontrolē plašas teritorijas Sīrijā un Irākā, ir radusies no haosa, ko izraisījusi ASV vadīto spēku veiktā Sadama Huseina gāšana Bagdādē un Muamara Kadafi gāšana Tripolē. Pēc aukstā kara beigām Rietumi esot uzmetušies par jaunu pasaules dominācijas centru un izaicinoši uzņēmušies risināt konfliktus ar spēku, kas novedis pie anarhijas apvidiem Tuvajos Austrumos, kur valda vardarbība, sacīja Putins. Viņaprāt, ASV vadītās koalīcijas spēku aviācijas uzlidojumi “Islāma valsts” kaujinieku pozīcijām bijuši nelikumīgi, jo tos nebija lūgusi Sīrija un nebija apstiprinājusi ANO Drošības padome. Ja gaisa triecieniem būtu likumīgs juridisks pamats, Krievija varētu pieļaut iespēju tajos piedalīties, Putins teica preses konferencē pēc uzrunas. Rietumu analītiķi atzīmē, ka Maskava ir apsteigusi Vašingtonu, nosūtot karaspēku un bruņojumu uz kara plosīto Sīriju un mudinot rietumvalstis atzīt, ka Asads varētu saglabāt varu.
Kritizē Obamas bezprincipialitāti
Bijušais Putina padomnieks ekonomikas jautājumos Andrejs Ilarionovs, kurš tagad ir ASV Katona institūta analītiķis, asi kritizējis prezidenta Obamas bezprincipialitāti, nodēvējot Sīrijas diktatoru Asadu par “miesnieku”, bet pieļaujot sadarbību ar Putinu, kurš atkārtoti uzsvēris, ka atbalsta Asada palikšanu pie varas. Ilarionovs secina, ka Putins panācis vienošanos ar Obamu par kopīgu darbību Asada armijas pusē pret teroristiem, kuru grupējumā, pēc Putina vārdiem, ir “Islāma valsts” džihādisti un Sīrijas opozīcijas kaujinieki. Krievijas un ASV sadarbība Sīrijas jautājumā faktiski pārrauj Krievijas nepilnīgo ārpolitisko izolāciju un noņem Putinam izstumtā statusu. “Kāda te vairs runa par notikumiem Ukrainā un sankcijām, ja Putins atkal kļuvis par sabiedroto?” savā tīmekļa vietnē raksta Ilarionovs.
Putina runas laikā Ukrainas delegācija pameta sēžu zāli, bet pie ANO galvenās mītnes Ņujorkas centrā demonstrēja ukraiņu aktīvisti, pieprasot Krievijas spēku izvešanu no Krimas un Austrumukrainas. Krievijas izteikumiem par miera iniciatīvām Tuvajos Austrumos ir grūti noticēt, ņemot vērā situāciju Ukrainā, paziņojusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kura piedalās ANO ĢA sesijā. “Ir ļoti grūti ticēt valstij, kas īsteno agresīvu politiku un ir iejaukta agresijā citas valsts teritorijā, ka tā varētu nest mieru vai tai būtu patiess nodoms rast mierīgu risinājumu,” teica Lietuvas prezidente.
