Obama sola būt «elastīgāks» 0
Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā kodoldrošības apspriedes laikā ASV prezidents Baraks Obama, nepamanījis ieslēgtu mikrofonu, savam Krievijas kolēģim Dmitrijam Medvedevam solījis pēc pārvēlēšanas prezidenta amatā kļūt “elastīgāks” jautājumos, kas saistīti ar ASV plāniem Eiropā izvietot pretraķešu vairoga elementus.
Informācija Vladimiram
Vārdu apmaiņa, kas nebija paredzēta plašākai publikai, notikusi pēc Obamas un Medvedeva 90 minūšu ilgušās divpusējās apspriedes. Šķietami ikdienišķi apmainoties viedokļiem, Baltā nama saimnieks savam Krievijas kolēģim skaidroja, ka visos jautājumos, bet jo īpaši saistībā ar pretraķešu vairogu, ir svarīgi, lai topošais Krievijas prezidents Vladimirs Putins Obamam “dod telpu”. “Jā, es saprotu. Saprotu, ko mēģini pateikt,” atbildēja Medvedevs. “Šīs ir manas pēdējās vēlēšanas. Pēc ievēlēšanas man būs vairāk manevru iespējas,” sacīja Obama. Uz to Krievijas prezidents atbildēja: “Es saprotu. Nodošu šo informāciju Vladimiram.” 4. martā prezidenta vēlēšanās uzvarējušais Putins amatā stāsies 7. maijā, bet Savienotajās Valstīs prezidents tiks izraudzīts novembrī.
Sarunu ierakstīja telpā ieslēgtais mikrofons, bet to pārraidīja ASV televīzijas kanāls “ABC News”. Uzreiz pēc tās nonākšanas publiskajā telpā viņpus okeānam sarosījās Republikāņu partija, kuras pārstāvji, to skaitā iespējamais partijas kandidāts gaidāmajās prezidenta vēlēšanās Mits Romnijs, Obamam veltīja asus vārdus.
Romnijs pašreizējo Baltā nama saimnieku vainoja amerikāņu mānīšanā un savu patieso plānu slēpšanā. Turklāt Krieviju nodēvēja par ASV “ģeopolitisko ienaidnieku numur viens”. Savukārt ASV pārstāvju palātas priekšsēdētājs Džons Bēners ar nepacietību gaidīšot Obamas paskaidrojumu par to, ko viņš domājis ar vārdiem “krietni elastīgāks”.
Saruna bez ievērības netika atstāta arī Krievijā, kur sarosījās Kremļa kritiķi. Viņi norāda, ka notikusī tikšanās ar Obamu apliecina Medvedeva izsūtāmā zēna funkcijas, informē radio “Brīvā Eiropa”.
Savienotās Valstis vairākkārt skaidrojušas Maskavai, ka pretraķešu vairoga elementi Eiropā neesot drauds tās drošībai, bet gan tiek izvietoti, lai pasargātos no Irānas un Ziemeļkorejas. Krieviju neskaitāmie Vašingtonas amatpersonu skaidrojumi joprojām neapmierina, un tā prasa juridiskās garantijas, ka pretraķešu vairogs nudien nav vērsts pret tās kodolobjektiem.
Baltais nams atspēkojas
Baltais nams nekavējoties atbildēja Romnija un pārējo republikāņu kritikai. “Tā kā 2012. gads abās valstīs ir vēlēšanu gads, turklāt Krievijā arī prezidenta maiņa, šis brīdis noteikti nav tas, kurā mūsu attiecībās iezīmēsies būtisks pavērsiens,” sarunā ar ziņu aģentūru “AFP” uzsvēra Obamas padomnieka nacionālās drošības jautājumos vietnieks Bens Rods. “Tāpēc prezidents Obama un prezidents Medvedevs vienojās, ka pagaidām darbs jāuztic tehniskajiem ekspertiem, lai labāk izprastu līdzšinējās pozīcijas, tādējādi dodot telpu turpmākajām diskusijām par sadarbību pretraķešu aizsardzības jomā.”
Skaidrojot Obamas izteikumu, ka viņš varētu kļūt “krietni elastīgāks”, laikraksts “Los Angeles Times” spriež, ka prezidents, mēģinot izpelnīties Maskavas simpātijas, būtu ar mieru dalīties pretraķešu vairoga noslēpumos, kuri apliecinātu tā pretdarbību Irānas draudiem, nevis Krievijas kodolobjektiem.
Turklāt Obama jau iepriekš izteicies, ka ar Maskavu varētu dalīties dažos noslēpumos, kas saistīti ar pretraķešu vairoga elementiem. Taču, kā norādījuši ASV aizsardzības resorā strādājošie, senāts un pārstāvju palāta neļaus dalīties noslēpumos, kuri varētu apdraudēt Savienoto Valstu un to sabiedroto intereses.
Nejauši ierakstītās politiķu sarunas sniedz ieskatu, cik vaļsirdīgi arī augstākā līmeņa apspriedēs reizēm tiek risināti globāli jautājumi. Pērn Obama ar Francijas kolēģi Nikolā Sarkozī, nepamanījuši ieslēgto mikrofonu, aprunāja Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu. Sarkozī izteicās, ka viņš vairs nevar paciest Netanjahu, uz ko Obama atbildēja: “Ko tad lai es saku? Man ar viņu jārunā katru dienu.” Privātā vārdu apmaiņa bija labi dzirdama telpā, kurā atradās žurnālistu brigādes.
