Obama sola atbalstīt Porošenko 2
ASV prezidents Baraks Obama, Polijas galvaspilsētā Varšavā tiekoties ar Ukrainas jaunievēlēto prezidentu Petro Porošenko, solīja atbalstīt Ukrainu tās centienos stabilizēt situāciju valstī, jo īpaši vardarbībā ierautos valsts austrumus, kur Ukrainas drošības spēki turpina sīvas kaujas ar Krievijas atbalstītajiem separātistu grupējumiem. Sarunā ar Porošenko Obama apgalvoja, ka ASV nodrošinās Ukrainai ne tikai neletālu palīdzību kaujās ar nemierniekiem, bet piešķirs Kijevai arī nakts redzamības brilles, bruņuvestes un sakaru aprīkojumus, kuru kopējā vērtība būs pieci miljoni dolāru.
Porošenko – ”gudra izvēle”
Eiropas apmeklējuma otro dienu Obama sāka, vairāk nekā stundu pavadot sarunā ar Porošenko, kurš, kā cer gan Ukrainas iedzīvotāji, gan Eiropas valstu līderi, spēs izvest valsti no ieilgušās krīzes. Pēc sarunas ar Porošenko Obama paziņoja, ka Ukrainas jaunievēlētais prezidents “saprot ukraiņu tautas centienus un cerības un reprezentē savas valsts labāko nākotni”. ASV prezidents izteicās, ka Porošenko ir Ukrainas “gudra izvēle”. “Mani patiesi iespaidoja viņa nākotnes redzējums, daļēji viņa uzņēmēja pieredzes dēļ,” apgalvoja Obama. “Savienotās Valstis ir apņēmības pilnas iestāties par ukraiņu tautu ne tikai turpmākajās dienās un nedēļās, bet turpmākajos gados. Ukraina ir pārvarējusi ļoti smagu laiku. Par spīti Krievijas un bruņoto kaujinieku darbībām, kas ir pretrunā starptautiskajiem likumiem un starptautiskajai suverenitātei, mēs esam pieredzējuši milzīgu demokrātijas uzplūdi.”
Par “šokolādes karali” dēvētais miljardieris Porošenko, kuram pieder saldumu ražotne “Rosen”, pateicās Obamam par pausto atbalstu, kurš, kā viņš to nodēvēja, ir “izšķiroši svarīgs”. Pirms tikšanās ar ASV prezidentu Porošenko jau pateicās par rietumvalstu solidaritāti, atbalstot Ukrainu. “Mēs redzam, ka šobrīd visa pasaule ir mūsu pusē. Agresors ir sodīts ar izolāciju,” sacīja Porošenko. Ukrainas jaunievēlētais prezidents arī paziņoja, ka drīz pēc oficiālās stāšanās amatā nedēļas nogalē viņš prezentēs plānu “mierīgai situācijas atrisināšanai austrumos”. Tiesa, šobrīd viņš atteicās izklāstīt savu ieceru detaļas.
Obama un Porošenko esot pārrunājuši arī Ukrainas energoatkarību no Krievijas. Raidsabiedrība BBC informē, ka ASV prezidents ir piedāvājis Kijevai ASV atbalstu, lai nokārtotu gāzes rēķinus ar Krievijas energogigantu “Gazprom”, kas draudējis Ukrainai nogriezt gāzes piegādes.
Aicina būt atbildīgiem partneriem
Uzstājoties ar runu Varšavas Pils laukumā, Obama vakar asi nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā. “Mēs nepieņemsim Krimas okupāciju. Kā gan mēs varam pieļaut 20. gadsimta tumšo taktiku izmantošanu 21. gadsimtā?” paziņoja ASV prezidents. “Krievijas agresija Ukrainā mums atgādinājusi, ka mūsu brīvās nācijas nevar būt bezrūpīgas, veidojot kopīgo vīziju par vienotu, brīvu un mierīgu Eiropu.” ASV prezidents arī brīdināja, ka brīvību nedrīkst uzskatīt pašu par sevi saprotamu. “Polijas stāsts mums atgādina, ka brīvība netiek garantēta. Un vēsture mūs māca neuztvert progresu pašu par sevi saprotamu,” uzsvēra Obama. Tādējādi viņš atgādināja, ka katrai NATO dalībvalstij ir arī jāuzņemas sava daļa nastas, aizsardzības jomai atvēlot pienācīgu daudzumu naudas. “Tā ir mūsu atbildība vienam pret otru,” paziņoja Obama. Tiesa, ASV prezidents, aplausu un ovāciju pavadīts, atkārtoti uzsvēra, ka NATO 5. pants tiek uztverts ļoti nopietni un ka Vašingtona allaž aizstāvēs savulaik Padomju Savienībā ietilpušās valstis vai Varšavas pakta dalībvalstis un būs kopā ar tām agresijas draudu priekšā. “Polija nekad nepaliks viena. Igaunija nekad nepaliks viena. Latvija nekad nepaliks viena. Lietuva nekad nepaliks viena. Rumānija nekad nepaliks viena,” paziņoja Obama.
Saiets bez Krievijas
Eiropas apmeklējumu Obama vakar pēcpusdienā turpināja Briselē, kur sākās G7 jeb industriāli attīstītāko valstu līderu divu dienu saiets. Šī ir pirmā reize pēdējos 17 gados, kad industriāli attīstītāko valstu sanāksmē nepiedalās no valstu grupas izslēgtā Krievija. Turklāt šis samits sākotnēji tika plānots Sočos, nevis Briselē. ASV, Vācija, Francija, Britānija, Kanāda, Japāna un Itālija no G8 valstu grupas Krieviju izslēdza martā – pēc tam kad Maskava anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Lielā septītnieka līderi gatavojas apspriest plašu jautājumu loku. Vakar vakariņu laikā valstu vadītāji pārrunāja ne tikai konfliktu Ukrainā, bet arī situāciju Sīrijā, Afganistānā, Mali, Centrāl- āfrikas Republikā un Ziemeļkorejā. Šodienas sarunās galvenais akcents likts uz ekonomikas un saimniecības jautājumiem – Eiropas Savienības un ASV, ES un Kanādas, kā arī ES un Japānas brīvās tirdzniecības līgumiem un sadarbību nodokļu krāpnieku apkarošanā, kā arī enerģētiku un klimata politiku.
