ASV pirmā lēdija veiksmīgi īsteno veselīgas dzīves programmu 0
ASV prezidents Baraks Obama gadskārtējā ziņojumā Kongresam par stāvokli valstī atzīmēja pirmās lēdijas Mišelas Obamas veiksmīgi īstenoto programmu “Kustēsimies”, kas mudina ieturēt veselīgu dzīvesveidu un lietot veselīgu pārtiku. Programma “Kustēsimies” izstrādāta bērnu liekā svara mazināšanai un ir viena no Obamas administrācijas labāk zināmajiem sabiedriskās politikas pasākumiem. Uzdodot pirmās lēdijas pūliņus kā paraugu iedarbīgai politikai, prezidents Obama solīja mācīties no Mišelas pieredzes panākt plānu īstenošanu bez likumprojektu pieņemšanas Kongresā. Tā ir pārbīde Baltā nama stratēģijā attiecībās ar Kongresu, atzīmē laikraksts “The Los Angeles Times”.
“Kustēsimies” pret lieko svaru
Pirmās lēdijas aizsāktā programma “Kustēsimies” pirmo reizi trīsdesmit gados ir samazinājusi bērnu skaitu, kam ir liekais svars, uzrunā Kongresā apgalvoja prezidents Obama. Viņas īstenotā “Spēku apvienošanas” kampaņa ir pamudinājusi firmas nolīgt vai apmācīt aptuveni 400 000 gados vecāku ļaužu. Turklāt Mišelas programmas panākumi nav saistīti ar likumdevēju palīdzību. Raksturojot savas darbības plānus pretstatā Kongresa bezdarbībai, prezidents Obama solīja “mācīties no šīs programmas” izglītības iespēju paplašināšanā, ilgtermiņa bezdarba mazināšanā un citu sociāli politisko problēmu risināšanā. Analītiķi uzskata, ka prezidenta kā izpildvaras galvas vēlme saistīt savu rīcību ar viņa sievas sabiedrisko darbību ir mēģinājums pagozēties pirmās lēdijas popularitātes atspulgā. Prezidenta reitings ir dramatiski samazinājies, un viņa ierosinātie likumprojekti iestrēguši, toties pirmā lēdija saglabājusi popularitāti un pratusi izvairīties no ķildām, kas tik raksturīgas Vašingtonai.
Viņas īstenotā kampaņa “Kustēsimies”, mudinot bērnus vairāk nodoties fiziskām nodarbēm un ēst veselīgi, ir viena no administrācijas labāk zināmajām sabiedriskās politikas programmām. Programma “Kustēsimies” lūdz solījumus no pārtikas firmām, restorāniem un bērnu dārziem uzlabot pārtikas izvēli bērniem un veicināt viņu iesaisti fiziskās nodarbībās. No savas puses, pirmā lēdija Mišela Obama bieži uzslavē programmā iesaistītās firmas, dažreiz apmeklējot tās personiski, kas ir vērtīgs publicitātes pienesums jebkurai firmai.
Maigā vara Baltajā namā
Ideja, ka valsts ietekmīgākā politiskā iestāde varētu sekot rīcības paraugam pirmās lēdijas birojā, kam tikpat kā nav noteiktas varas, ir zīmīgs brīdis Baltā nama stratēģijas maiņā savas ietekmes pielietojumā, raksta “The Los Angeles Times”. Prezidents Obama ir bieži centies izmantot maigo varu Kongresa ietekmēšanā, taču likumdevēji palikuši nedzirdīgi, un mēģinājumi lietot stingrākus paņēmienus bieži nav izdevušies. Izpildvaras jauns paņēmiens apvienot interešu grupas kādas problēmas risināšanai liecina, ka prezidents, kurš savulaik aktīvi darbojās nevalstiskajās organizācijās, mēģina izmantot šo pieredzi Baltā nama administrācijas darbā. Daži analītiķi uzskata, ka tas liecina par prezidentūras ietekmes mazināšanos. “Lai vadītu, prezidents apkopo visus viņa rīcībā esošos instrumentus, lai mēģinātu īstenot pārmaiņas,” intervijā “LATimes” teica vēsturnieks Džeimss Tērbers. “Taču jebkuras pārmaiņas, kas panāktas ar sabiedriskām ierosmēm, parasti nav ilgstošas. Tās ir vairāk simboliskas nekā reālas. Tā ir mūsdienu prezidenta problēma.”
Mēģinot izmantot pirmās lēdijas taktiku, nedēļas nogalē prezidents Obama bija sapulcinājis Baltajā namā vairākus desmitus ietekmīgu firmu vadītāju, lai apspriestu, kā mazināt ilgtermiņa bezdarbu. Prezidents mēnešiem bija centies pārliecināt Kongresu pagarināt bezdarba pabalstu piešķiršanu, kas beidzās pērn, ilgtermiņa bezdarbniekiem, taču nesekmīgi. Ielūguma cena Baltajā namā bija uzņēmēju solījums nediskriminēt ilgtermiņa bezdarbniekus un pārskatīt noteikumus, kas varētu nepamatoti atraidīt šādus darba meklētājus. Prezidenta galvenais ekonomiskais padomnieks Džīns Sperlings uz saietu bija uzaicinājis arī Obamas kritiķus, piemēram, mediju koncerna “News Corp.” īpašnieku Rūpertu Mērdoku, uzsverot, ka “galvenais ir rast pozitīvu risinājumu, nevis panākt atzīšanos nepareizā rīcībā pagātnē”. Vairāk nekā 300 firmu, tajā skaitā “Apple”, “Bank of America”, “Deloitte”, “Morgan Stanley”, “McDonald’s” un “News Corp.” ir piekritušas sadarboties šīs problēmas risināšanā. Vairāk nekā simt koledžu un universitāšu apsolījušas rast iespējas piešķirt vairāk stipendiju studentiem ar nelieliem ienākumiem.
