Obama: Jaunas sankcijas pret Krieviju nodrošinās pamiera ievērošanu Ukrainā 7
Jaunu sankciju noteikšana Krievijai būtu labākais veids, kā nodrošināt pamiera ievērošanu Ukrainā, piektdien sacīja ASV prezidents Baraks Obama.
Izredzes, ka “sankcijas var tikt atceltas, būtu ticamākais veids, kā nodrošināt, ka [pamiers] tiek īstenots līdz galam”, NATO samita noslēgumā paziņoja Obama.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis jau ir noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Baltais nams ceturtdien paziņoja, ka ASV Ukrainas krīzes dēļ gatavo jaunas sankcijas pret Krieviju, savas darbības koordinējot ar Briseli.
Avoti ES diplomātu aprindās iepriekš ziņoja, ka, domājams, tiks noteiktas stingrākas sankcijas pret Krievijas finanšu pakalpojumiem attiecībā uz naftas rūpniecības tehnoloģijām, bruņojumu un “dubultā pielietojuma” precēm, kas var tikt izmantotas kā militāriem, tā civiliem mērķiem.
“Melnajā sarakstā” tiks iekļauti vēl 20 Kremļa tuvākā loka cilvēki, arī aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, ziņoja avoti.
Ukrainas valdības un prokremlisko kaujinieku pārstāvji piektdien Minskā parakstījuši vienošanos par pamieru, kas stājas spēkā piektdien plkst.18, pavēstīja oficiālā Kijeva un Donbasa kaujinieku pārstāvji.
14 punktu vienošanās paredz pamiera uzraudzīšanu un apmaiņu ar gūstekņiem.
Vienošanās panākta tā dēvētās Ukrainas kontaktgrupas sarunu gaitā, kurās līdzās Kijevas, Maskavas un tās atbalstīto teroristisko grupējumu delegātiem piedalījās arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvji.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus.
Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.
Vēl februārī Krievija okupēja Krimu, bet martā to anektēja.
