Obama izraida spiegus 0
Aizvadītās nedēļas nogalē pēc vairāku mēnešu kavēšanās Baltais nams paziņoja par 35 Krievijas diplomātu, kas tiek turēti aizdomās par spiegošanu, izraidīšanu no ASV, liegumu Krievijas diplomātiem izmantot vairākas ārpilsētas mītnes Vašingtonas un Ņujorkas apkaimē un sankciju vēršanu pret Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) , Ārējā izlūkdienesta (SVR) un militārā izlūkdienesta (GRU) amatpersonām.
Spiego diplomātu aizsegā
Analītiķi uzskata prezidenta Baraka Obamas rīcību par novēlotu, jo ASV drošības dienesti brīdināja par Krievijas izlūkdienestu iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā jau pirms vairākiem mēnešiem. ASV ir slēgusi divus Krievijas diplomātu izmantotos īpašumus Merilendas pavalstī un Ņujorkas apkaimē. Krievijas vēstniecības vairāku desmitu hektāru plašais īpašums Merilendas štatā atradās netālu no ASV Nacionālās drošības aģentūras (NDA) galvenās mītnes, kur tiek apkopota globāli iegūtā elektroniskā izlūkošanas informācija. Plašo atpūtas mītnes teritoriju Merilendas štatā Krievijas izlūkdienesti izmantoja elektronisko signālu pārtveršanai un analīzei. 35 Krievijas spiegiem, kas darbojās diplomātu aizsegā, ASV bija jāatstāj jau vakar. Spiegošana diplomātijas aizsegā ir pasaulē izplatīta prakse, un drošības eksperti atzīst: labāk zināms spiegs ar diplomāta pasi, kura darbību var izsekot, nekā nelegāls spiegs, kurš jāatklāj. Spiegiem ar diplomāta pasi uzturēšanās valsts dažreiz ļauj darboties gadiem ilgi, pārraugot viņu darbību, bet neiejaucoties. Pēc Kremļa drošības dienestu pārraudzīto kiberkramplaužu ielaušanās Demokrātu partijas Nacionālās komitejas datubāzē un Hilarijas Klintones kampaņas vadītāja Džona Podestas datora serverī un ASV drošības dienestu brīdinājuma par Krievijas aktivitātēm Baltais nams beidzot nolēma rīkoties. 35 Krievijas diplomātu izraidīšana ir spēcīgs signāls par ASV neapmierinātību ar Kremļa iejaukšanos vēlēšanu procesā un centieniem ietekmēt to rezultātus. Pēckara Eiropā lielākā diplomātu izraidīšana notika 1971. gada septembrī, kad Britānija par spiegošanu izraidīja 90 Krievijas diplomātus, bet vēl 15 diplomātiem, kas tobrīd atradās ārzemēs, tika liegta atgriešanās Britānijā. Kā atzīmēja britu prese, no valsts tika izraidīta gandrīz piektā daļa no 550 padomju diplomātiem, jo pārbēdzējs no Krievijas izlūkdienesta atklāja britu varas iestādēm, ka Maskavas aģenti plāno veikt terorisma aktus Apvienotajā Karalistē. 1985. gadā no Britānijas tika izraidīti 25 padomju diplomāti. No ASV izraidītie 35 Krievijas diplomāti ir aptuveni trešā daļa no Krievijas spiegiem, par kuru darbošanos ASV ir zināms ASV pretizlūkošanas dienestiem. Kā atzīmē amerikāņu drošības eksperts Džons Šindlers, Maskavai būs vajadzīgs laiks, lai atjaunotu iedragātos spiegošanas tīklus, taču Krievijas izlūkdienests noteikti ir rēķinājies ar šādu varbūtību un izstrādājis rezerves plānu. Šindlers uzskata, ka desmitiem Krievijas spiegu ASV bija jāizraida no valsts jau 2013. gadā, kad politisko patvērumu Maskavā ieguva NDA bijušais analītiķis Edvards Snoudens, kurš nekad nav pārtraucis kontaktus ar Krievijas izlūkdienestu. Viņaprāt, Baltā nama atbilde ir pārāk vāja un novēlota, lai ietekmētu Krieviju.
Tramps jūsmo par Putinu
Parasti uz vienas valsts veikto ārvalsts diplomātu izraidīšanu otra puse atbild ar līdzīgu rīcību. Šoreiz Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš čekas virsnieka karjeru sācis vēl padomju laikā un pirms kļūšanas par Krievijas prezidentu pabijis arī KGB atzara SVR vadītāja amatā, izvēlējās ieturēt pauzi. “Paturot tiesības uz atbildes pasākumiem, mēs nenolaidīsimies līdz “virtuves” līmenim un bezatbildīgai diplomātijai un tālākos soļus Krievijas–Amerikas attiecību atjaunošanai spersim, vadoties pēc politikas, kādu īstenos prezidenta Trampa administrācija,” paziņoja Putins. Krievijas prezidents teica, ka neliegs amerikāņu diplomātiem izmantot ASV vēstniecības atpūtas mītni Maskavas tuvumā, un ielūdza ASV diplomātus ar ģimenēm uz Jaungada svinībām Kremlī. Analītiķi atzīmē, ka Putins devis skaidru mājienu, ka cer veidot īpašas attiecības ar jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju, kas pārņems varu 20. janvārī. Tramps atzinīgi novērtējis Krievijas prezidenta Putina lēmumu atturēties no tūlītējas reakcijas uz jaunajām ASV sankcijām un krievu diplomātu izraidīšanu. “Lielisks solis atlikt [reakciju]. Vienmēr esmu zinājis, ka viņš (Putins) ir ļoti saprātīgs!” tviterī raksta Tramps.
Viņš atkārtoti noraidījis brīdinājumus par Krievijas izlūkdienestu iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā, taču pēc ASV drošības dienestu un vairāku ietekmīgu politiķu, tajā skaitā Republikāņu partijas senatoru Džona Makeina un Lindzija Greiema uzstājīgas prasības, piekritis uzklausīt ASV drošībnieku ziņojumu ar pierādījumiem par Krievijas rīcību. Vermontas štata elektroapgādes sistēmā atklāts kods, kas tiek saistīts ar Krievijas hakeriem, vēsta laikraksts “The Washington Post”. ASV varas iestādes vēl nav noskaidrojušas, kāpēc Krievijas hakeri uzbrukuši elektrotīkliem, tomēr tas varētu būt darīts ar nolūku radīt traucējumus sistēmā, kā arī pārbaudīt, vai tie var ielauzties daļā ASV elektrotīklu. Krievijas hakeri tiek vainoti par 2015. gada decembrī notikušu uzbrukumu Ukrainas elektrotīkliem, kas atstāja bez elektrības plašu teritoriju Ukrainas rietumos. ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) publiskojis ziņojumu, kurā Krievijas izlūkdienesti tieši vainoti kiberuzbrukumos ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā. Sākot ar 2015. gada vidu, Krievijas Federālais drošības dienests pa elektronisko pastu nosūtījis inficējošu saiti vairāk nekā 1000 adresātiem, tostarp ASV valdībā, teikts FIB un ASV Iekšzemes drošības ministrijas kopīgajā ziņojumā. ASV izlūkdienestu apkopojošo ziņojumu par Krievijas saistību ar iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā, kas jāpublisko līdz 20. janvārim, kad ASV notiks varas maiņa, analītiķi salīdzinājuši ar prezidenta Obamas aizejošās administrācijas ultimātu, ko jaunievēlētais prezidents Tramps nevarēs ignorēt.
