Obama aicina mazināt kodolarsenālus 0
Sakot runu Berlīnē pie Brandenburgas vārtiem, ASV prezidents Baraks Obama paziņoja par gatavību samazināt ASV kodolarsenālu par trešdaļu, kā arī samazināt taktisko kodolieroču skaitu Eiropā, uzsverot, ka arī pēc samazināšanas būs iespējams garantēt Savienoto Valstu un to sabiedroto drošību.
Rogozins izsmej ASV priekšlikumu
Obama aicināja Krieviju pievienoties pūliņiem kodoldraudu tālākā kliedēšanā, taču Maskava “nekavējoties izsmēja viņa priekšlikumu”, ziņo aģentūra “Reuters”. Krievijas premjerministra vietnieks Dmitrijs Rogozins, kurš pārrauga militāro rūpniecību, paziņojis, ka Obamas piedāvājumu samazināt abu valstu kodolarsenālu vēl par trešdaļu nav iespējams uztvert nopietni laikā, kad ASV turpina attīstīt savu pretraķešu aizsardzības sistēmu. Runā Berlīnē Obamas izteiktais priekšlikums par kodolarsenālu tālāku samazināšanu izskanēja dienu pēc ASV prezidenta un Krievijas prezidenta Vladimira Putina publiski paustajām viedokļu atšķirībām Sīrijas konflikta risinājumā G8 valstu apspriedē Ziemeļīrijā. Krievija iepriekš iebildusi pret Eiropā izvietoto taktisko kodolieroču samazināšanu, un Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēl pirms Obamas runas Berlīnē paziņojis, ka Krievija nepieļaus stratēģiskā kodolbruņojuma līdzsvara izjaukšanu.
“Mēs nevaram pieļaut, ka stratēģiskās atturēšanās sistēma tiek izjaukta vai arī ka mūsu kodolieroču efektivitāte tiek mazināta,” Putina teikto citē Krievijas ziņu aģentūras.
Putina padomnieks ārpolitikas jomā Jurijs Ušakovs norādījis: Krievija gribētu, ka arī citas valstis piedalās kodolieroču samazināšanas procesā. 2010. gadā ASV un Krievija parakstīja stratēģisko ieroču samazināšanas līgumu, vienojoties abpusēji samazināt kodolieroču krājumus līdz 1550 kaujas galviņām un ne vairāk kā 700 palaišanas iekārtām. Krievijai un ASV kopā ir aptuveni 90% pasaules kodolieroču. Krievijas arsenālā ir 8500 kodolgalviņu, bet ASV – 7700, liecina ASV Atomzinātnieku biļetena dati.
Obama grib kodolbrīvu pasauli
Analītiķi uzskata, ka kodolarsenālu samazināšanai ir stratēģiska un ekonomiska nozīme. Obama grib veidot pasauli, kas brīva no kodolieročiem, lai attaisnotu viņam avansā piešķirto Nobela Miera balvu 2009. gadā, uzskata Starptautiskā stratēģisko pētījumu centra eksperts Marks Ficpatriks, taču tās īstenošanai jāpārvar daudzi politiski šķēršļi gan Krievijā, gan ASV. Maskava uzskata kodolarsenālu kā nacionālās drošības garantu un bažījas par Rietumu pārākumu parastā bruņojuma jomā un NATO plāniem pretraķešu aizsardzības sistēmas veidošanai Eiropā. Krievijas armijas ģenerālštāba priekšnieks paudis negatīvu attieksmi pret jaunām sarunām par kodolieroču samazināšanu, bet Krievijas ārpolitikas eksperts Fjodors Lukjanovs novērtējis ASV prezidenta Baraka Obamas vēlmi panākt “globālu nulli”, tas ir, likvidēt kodolieročus globālā mērogā, kā pilnīgi nepieņemamu Krievijai. G8 apspriedē Ziemeļīrijā Obama un Putins parakstīja jaunu vienošanos par aukstā kara laika kodolmateriālu drošību, jo pirms 20 gadiem parakstītās vienošanās termiņš bija beidzies. “Tas bija konstruktīvas sadarbības piemērs, kas ļauj atbrīvoties no aukstā kara domāšanas,” teica Obama.
Kopš 2010. gada ik pa diviem gadiem tiek rīkotas starptautiskas ekspertu apspriedes, lai garantētu kodolmateriālu drošību un novērstu kodolterorismu. ASV prezidents bijis spiests atzīt, ka viņa prezidentūras sākumā iecerētos plānus nekavējoties sākt sarunas par jaunu līgumu kodolarsenālu samazināšanai un kodolieroču neizplatīšanas līguma stiprināšanu nav izdevies īstenot.
Daži eksperti uzskata, ka Obamas priekšlikums par kodolarsenālu samazināšanu par trešdaļu ir pārāk pieticīgs. “Kodolatturēšanas politiku varētu uzturēt arī ar daudz zemāku kodolslieksni,” aģentūrai “Reuters” teica Baltā nama bijušais padomnieks kodoldrošības jautājumos Džons Volfstāls, atzīstot, ka politiskās opozīcijas dēļ tas būs grūti panākams. “Mūsu pieredze liecina, ka citu valstu kodolarsenāls pieaug,” norādot uz Irānu un Ziemeļkoreju, paziņojis ASV senāta bruņoto spēku komitejas loceklis Džims Inhofe, “tāpēc valstij, kuras parastais bruņojums ir vājināts budžeta samazinājuma dēļ, nevajadzētu apsvērt kodolspēku tālāku samazināšanu, kamēr pasaulē pieaug jukas.”
Grībauskaite brīdina
ASV nevajadzētu vienpusēji samazināt savu kodolieroču arsenālu vai piekāpties Krievijai sarunās par pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā, intervijā aģentūrai BNS paziņojusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. “Vienpusēja atbruņošanās būtu bezatbildīga, un to darīt būtu neapdomīgi,” sacīja prezidente, komentējot ASV prezidenta Baraka Obamas runu Berlīnē. Grībauskaite paziņoja, ka Lietuva nekad nepiekritīs atbruņošanās sarunām uz Eiropas pretraķešu sistēmas rēķina.
“Pat ja šāda atbruņošanās tiešām notiktu un sāktos sarunas starp ASV un Krieviju, Lietuvai būs ļoti skaidra pozīcija, ka atbruņošanās nevar notikt uz citu stratēģisko projektu rēķina, starp kuriem ir pretraķešu aizsardzības sistēma Eiropā,” sacīja Lietuvas prezidente.
Lietuvas amatpersonas ir izteikušās, ka Krievija ir izvietojusi taktiskos kodolieročus Kaļiņingradas apgabalā, kurš robežojas ar Lietuvu. ASV ir dislocējušas taktiskos kodolieročus vairākās Eiropas valstīs.
