Kāpēc Eiropai būtu jāiespringst ar emisiju samazināšanu? 0
“Dati rāda, ka, samazinot CO2 emisijas pašreiz plānotajā līmeni, līdz 2050. gadam būsim samazinājuši tikai 60% plānotā, nevis visus 100%, kā ieprogrammējusi Eiropas Savienība,” vakar norādīja “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.
Vakar “Latvenergo” rīkoja diskusiju “Enerģijas attīstības scenārijs 2021.–2050.”, kurā uzaicinātie nozaru eksperti debatēja par to, kādai būtu jāizskatās ne tikai Latvijas, bet visas pasaules enerģētikas nākotnei, cenšoties maksimāli samazināt CO2 emisiju apjomus.
“Skaidrs, ka nepietiek pārskatīt nākotni tikai enerģētikas jomā – šajā ziņā mēs radām trešdaļu emisiju, bet Vācija pat 60% no visām savām emisijām. Savukārt lauksaimniecības un autotransporta jomās zaudējam – katrā nozarē radām trešdaļu emisiju, bet Vācijā attiecīgi 10 un 19%,” salīdzināja Žīgurs.
Vilciens aizbraucis
Skarbs vērtējumā par līdz šim paveikto un nākotnē paveicamo bija biedrības “Auto asociācija” prezidents Andris Kulbergs, kurš norādīja, ka CO2 emisiju samazināšanas vilciens Latvijai jau esot aizbraucis. “Politiķus patiesi neinteresē, kas būs 2030. gadā. Viņiem ir četru gadu darba periods. Enerģētikā vairs nav ko samazināt. Paliek autotransports. Aptveršanai – 2050. gadā Latvijā būs jānoliek malā 2/3 automobiļu, lai mēs sasniegtu mērķus,” norādīja Kulbergs.
Par lauksaimniecību izteicās kooperatīvās sabiedrības “Baltijas dārzeņi” valdes priekšsēdētājs Kaspars Brunovskis. “Piemēram, saimniecībā “Sabiedrība Mārupe” mēs CO2 nevis radām, bet pat patērējam. Uzskatu, ka ierēdņi nemāk lauksaimniecību pasniegt pozitīvi, visu laiku ir runa par ko negatīvu. Tie Latvijas lauksaimnieki, kas ir saistīti ar enerģijas ražošanu, strādā efektīvi, bezatkritumu tehnoloģijas ir Eiropas līmenī.
Jau piecus gadus mēģinām pāriet no biogāzes uz biometāna ražošanu, ko varētu izmantot kā degvielu, bet tā arī neesam no Ekonomikas ministrijas sagaidījuši nostāju par biometāna izmantošanu komerctransporta nozarē.
Skandināvijā viss sabiedriskais transports brauc ar biometānu, ko saražo no atkritumiem. Savukārt no Finanšu ministrijas nevaram sagaidīt to, vai biometānam viņi uzliks akcīzi vai neuzliks. Mēs varam saražot biometānu par dīzeļa vairumcenu!” pārliecināts ir Brunovskis. Viņš arī bija vienīgais, kurš no diskusijas dalībniekiem droši apgalvoja, ka nulles emisiju mērķis ir sasniedzams, ja rēķināšana nenotiks uz papīra, bet reālajā dzīvē.
Aizstāvoties Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis tomēr uzsvēra, ka kopumā lauksaimniecība CO2 emisiju jomā ievērojami atpaliekot no Eiropas, bet viena nozare, kurā esam veiksmīgi, ir kokrūpniecība. Savukārt Eglītis atzina, ka biometāna virzienā valsts tiešām virzoties lēni. Likums lēnām topot, bet enerģētikā esot tik daudz jautājumu, ka autotransports ir atstāts pabērna lomā.
Nogaidīt vai rīkoties?
Liela daļa klātesošo uzdeva loģisku jautājumu, kāpēc Eiropai būtu jāiespringst ar emisiju samazināšanu, ja pārējā pasaule par to nemaz nedomā. Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds uzsvēra, ka nevajadzētu par zemu novērtēt Eiropas kā ekonomiskās lielvaras spēku.
Savukārt, runājot par 2050. gada apņemšanos, Strazds ieteica par zemu nevērtēt arī pieprasījumu pēc klimatam draudzīgas politikas. “Tajā pašā Vācijā joprojām kanclere ir “uniona” pārstāve, bet šis vēlētājs lēnām izmirst. Jaunieši balso par zaļajiem. Tas nozīmē, ka šis utopiskais 2050. gada plāns laika gaitā varētu pārtapt par stipri reālu.”
Strazds norādīja, ka runas par CO2 emisiju samazināšanu maksimālo līmeni sasniegšot nākamās Saeimas laikā, lai sasniegtu jau 2030. gada ambiciozos mērķus.
Kādām īpašām sabiedrības pārmaiņām netic pētījumu centra “SKDS” direktors Arnis Kaktiņš. Viņš nedomā, ka sabiedrība kļūs mazāk materiāla, tāpēc vienīgais veids būtu sabiedrības piespiešana, ironiski minot PSRS un Ziemeļkorejas piemērus, kurās emisiju apjomi noteikti bija un ir mazāki nekā citviet.
Kopumā nākotnē Latvijas perspektīvas vides jomā esot ļoti labas, ja ne lieliskas, vērtēja “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.
“Individuāli ar visu OIK esam pārmaksājuši attiecībā pret citām Eiropas valstīm. To nevajadzētu atkārtot, bet mūsu perspektīvas ir patīkamas, esam CO2 maz emitējoša valsts un tāda arī paliksim. Skaidrs, ka nākotnē brauksim ar elektroauto un tas būtu jādara zināms ar lielāku maksu par stāvvietām, potenciālu iebraukšanas maksu pilsētās u. c. veidos.” Bet Kulbergs norādīja, ka būtu vērtīgi straujus manevrus šobrīd neveikt, ļaujot esošajai klimata histērijai norimt, pa to laiku saprotot, kur būtu patiesi svarīgi un efektīvi investēt naudu emisiju samazināšanai.
