Nūjošana norūda! Kad un kā to pareizi darīt? 0
Aktivitātes svaigā gaisā visos gadalaikos, īpaši vīrusu un saaukstēšanās periodā, ir būtisks priekšnoteikums mūsu imunitātes un vispārējās veselības stiprināšanai. Lai aktīvi pavadītu laiku vēsajā sezonā, ieteicama nūjošana, turklāt tā ir piemērota arī senioriem.
Noderīga arī rudenī un ziemā
Nūjošana ir piemērota visos gadalaikos – arī drēgnajos rudens un ziemas mēnešos. Vēsajā sezonā nūjošana palīdz stiprināt imunitāti un izvairīties no saslimšanām un vīrusiem. Nūjošanas instruktore Liene Sondore novērojusi – tie cilvēki, kas nūjo arī rudenī un ziemā, šajā periodā mazāk slimo, jo aktivitātes svaigā gaisā palīdz organismu sagatavot ziemai. Uzlabojas arī emocionālā pašsajūta, jo mazinās stress un depresijas risks, paaugstinās miega kvalitāte, nostiprinās sirds un asinsvadu sistēma, uzlabojas gremošanas sistēmas darbība.
Ar nūjošanu var nodarboties jebkurā vecumā, arī cilvēki ar lielāku gadu nastu uz pleciem, un tā ir lielisks sporta veids tiem, kas iepriekš nav bijuši draugos ar fiziskajām aktivitātēm. Ja nepieciešama svara korekcija, arī tad var noderēt nūjošana, jo nūjas noņem daļu slodzes no kājām, locītavām un muguras. Tiesa, efekta saglabāšanai svarīgi nūjot regulāri un ievērot veselīgu ēšanas režīmu.
Nūjošanai ir trīs līmeņi: veselības, fitnesa un sporta. Bieži vien, sākot nūjošanu, lai uzlabotu savu fizisko formu, iekļaujot nūjošanu rehabilitācijas programmās un regulāri nūjojot, uzlabojas veselība. Nūjošanas laikā tiek nodarbināti 90% muskuļu, un cilvēks, pašam nemanot, savās ikdienas nodarbēs kļūst aktīvāks, stiprinās ķermenis kopumā.
Nūjošana ir efektīvāka par intensīvu iešanu bez nūjām – īpašo nūju un soļošanas tehnikas lietojums palielina efektivitāti gandrīz uz pusi. Pareizi izmantotas, nūjas atslogo ķermeņa locītavas arī situācijās, kad ir kādas traumas vai slimības.
Lai būtu labums veselībai – kādas kļūdas nepieļaut?
Nūjošana tomēr ir augstas efektivitātes sportiska aktivitāte, kurā tiek izmantota pareiza nodarbības metodika, soļošanas tehnika un īpašas nūjas vienmērīgai ķermeņa noslogošanai. Tādēļ, lai apgūtu pareizu nūjošanas tehniku un izvēlētos atbilstīga garuma nūjas, sākumā nūjošana ieteicama instruktora vadībā.
Liene Sondore uzskaita biežāk pieļautās dažādas kļūdas:
• diemžēl ikdienā bieži var novērot cilvēkus ar neatbilstīga garuma nūjām vai kalnu, nevis nūjošanas nūjām. Tā ir visizplatītākā kļūda. Kalnu nūjas nav piemērotas nūjošanai – tās ir ievērojami smagākas, un tām nav speciālo nūju cimdiņu, kas palīdzēs pareizi fiksēt plaukstu pie nūjas. Cilvēki mēdz domāt – kas tur liels, panūjošu ar garākām, smagākām nūjām, nekas nenotiks, bet – cerētā ieguvuma vietā sāp galva, pleci, mugura, krusti… Tādēļ, lai neciestu veselība, vispirms kopā ar instruktoru jāapgūst pamati, un tad var turpināt nūjot paši;
• daudziem nūjotājiem ir problēmas ar koordināciju, rotē mugurkauls, tāpēc reizēm vispirms jāvingro fizioterapeita vadībā, lai uzlabotu koordināciju, un tikai tad var sākt nūjot;
• daži nūjo elkoņos saliektām rokām, rokas vēzē pārāk tuvu ķermenim. Ja rokas pārlieku piespiestas augumam, uzraujas pleci. Savukārt uzrauti pleci visbiežāk norāda, ka izvēlētas augumam neatbilstīga garuma nūjas. Ja tās ir par garu, pleci vienmēr uzrausies, ja par īsu – nošļuks. Daudzi gan ikdienā staigā ar uzrautiem pleciem. Tad, iesildoties trenera vadībā, jāmēģina strādāt tieši ar šo problēmu, izpildot atbilstīgus vingrojumus. Taču nūjojot tik un tā visu izšķir nūju garums. Pareizi: pleciem jābūt nolaistiem un atbrīvotiem – to var viegli panākt, ja mazliet sasprindzina muguras un vēdera muskuļus, kas notur augumu taisni;
• ja ir kādas locītavu, muguras problēmas, vielmaiņas, sirds-asinsvadu vai citas slimības, svarīgi pirms nūjošanas konsultēties ar savu ārstu, jo tā ir fiziska slodze;
• nūjojot grupā un pildot iesildošos vai atsildošos vingrinājumus, svarīgi ir darīt to, ko var izdarīt, un nepārcensties. Cilvēkiem ar koordinācijas traucējumiem, lielu svaru un pēc operācijām īpaši jāpiedomā par stabila un stingra seguma izvēli, vēlams izvairīties no smilšainiem, slideniem un nestabiliem segumiem. Rudenī un ziemā ieteicami apavi ar neslīdīgu zoli un protektoru;
• dodoties nūjot, nevajadzētu tuntulēties un pārspīlēt ar silto apģērbu, lai nūjojot nebūtu par karstu. Tā ir fiziska aktivitāte, kuras laikā sasildīsieties, tāpēc izvēlieties ērtu apģērbu, kas ļaus kustēties un jūs pārlieku nesakarsēs;
• nevajag sākt ar gariem treniņiem, ja ar sportu esat uz jūs. Ieteicamais ilgums? Jāsāk ar iesildīšanās vingrojumiem, tad seko 10–15 minūšu treniņš un nobeigumā atsildīšanās vingrojumi. Pirms tā ir jāiesildās un pēc tā – jāatsildās, lai neiedzīvotos traumās. Viss atkarīgs no cilvēka fiziskās sagatavotības.
Farmaceita padoms
Nūjošanai jāgatavojas
Iesaka BENU aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa: “Vēsajā sezonā īpaši noderēs lūpu balzams. Pirms sāk nūjošanas treniņu, svarīgi sevi sagatavot iesildoties, var papildus lietot arī sildošu krēmu vai ziedi, kas uzlabotu asinsriti un sagatavotu muskuļus darbam. Pie slodzes pirmais, kas liek par sevi manīt, ir locītavas. Lai sevi pasargātu no sāpēm un diskomforta, ieteicams lietot uztura bagātinātājus ar glikozamīnu un citām svarīgām minerālvielām un vitamīniem, piemēram, mangānu un C vitamīnu, kas īpaši svarīgs locītavu veselībai. Ja locītavas krakšķ, var lietot kolagēnu, kas nodrošina saišu elasticitāti. Sākot nūjošanu gada vēsākajos mēnešos, svarīgi arī neaizmirst par omega taukskābēm. Zivju eļļa ne tikai palīdz saglabāt veselu sirds un asinsvadu sistēmu, bet arī stiprina imunitāti un uzlabo locītavu stāvokli. Pēc nodarbības ieteicams lietot magniju, kas mazinās muskuļu krampjus, ja tādi ir, un nomierinās prātu.”
