Nūjošana – ja to dara pareizi, gan atbrīvojas, gan trenējas 0
Nūjošanas pirmsākumi Latvijā nav nemaz tik seni – 2005. gadā ievirzi šā sporta veida attīstībai deva žurnāla 36,6 °C publikācijas.
Toreizējā žurnāla redaktore Vita Beļavniece pamanīja, cik populāra vairākās Eiropas valstīs ir raita pastaiga ar nūjām rokās. Vita meklēja Latvijā kādu, kurš to izmēģinājis un piekopj ikdienā. Tapa pirmais raksts – par savas ģimenes pievēršanos šim sporta veidam stāstīja rakstniece un tulkotāja Anna Žīgure, bijusī vēstniece Somijā. Uzreiz arī tika latviskots sporta veida nosaukums – ne vairs nordic walking, bet “nūjošana”. Drīz vien arī mūsu valstī sākās straujš nūjošanas uznāciens.
Pašlaik diez vai kāds varētu saskaitīt, cik daudzi ar to aizrāvušies, nūjošana kļuvusi par īstenu tautas sportu.
“Mani priecē, ka cilvēki nūjo arvien pareizāk. Jo nūjošanu tomēr vajag apgūt kvalitatīva instruktora vadībā, nevis pašmācības ceļā,” uzsver ilggadēja nūjošanas instruktore un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas asociētā profesore Baiba Smila.
Kam šis sporta veids piemērots?
Kā jokojot saka Baiba Smila: der ikvienam, kurš māk un drīkst staigāt. Protams, ja vien šis sporta veids patīk. Ir ļaudis, kuri apgalvo, ka nūjas viņiem pat traucējot raiti soļot. Iespējams, tad labāk pievērsties skriešanai vai braukt ar velosipēdu.
Lai nenotiktu alošanās, vērts vispirms nūjošanu izmēģināt, nevis uzreiz iegādāties nūjas un pēc laika saprast, ka šis sporta veids nepatīk. Var, piemēram, apmeklēt nodarbības, kur izmanto trenera doto inventāru, var nūjas pāris reižu noīrēt vai aizņemties no draugiem, ja vien tās atbilst pēc izmēra.
Šis sporta veids ir pietiekami demokrātisks – neprasa ieguldīt daudz naudas, nevajag īpašu fizisko sagatavotību un milzum daudz laika.
Katram cilvēkam var būt cits mērķis, kādēļ izvēlas tieši nūjošanu: kāds grib fiziski izkustēties svaigā gaisā, cits vēlas uzlabot veselību, vēl kāds sakārtot domas vai grib justies iepriecināts, nūjojot tīkamā kompānijā.
Nūjošanu iesaka arī pacientiem pēc insulta vai noteiktām traumām, taču tas ir mediķu kompetencē.
Kāds labums no nūjošanas?
Runājot par ieguvumiem veselībai, parasti piemin, ka nūjojot darbojas 90 procentu no visas ķermeņa muskulatūras vai arī 600 muskuļu grupu. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas asociētā profesore Baiba Smila teic, ka šim apgalvojumam nav atrodams neviens zinātnisks pierādījums. Protams, nevar noliegt, ka nūjošanā tiek iesaistīts daudz vairāk muskuļu nekā soļojot vai skrienot.
* Ja nūjošanas kustības izpilda pareizi, var panākt, ka ķermenis atbrīvojas. Līdz ar katru roku un nūju vēzienu tiek iestieptas muskuļu grupas, kas, iespējams, bijušas saspringtas. Svarīgi, ka tiek noņemts saspringums skausta joslā un mugurkaula krūšu daļā. Tas raksturīgi daudziem sēdoša darba darītājiem un mazkustīgiem ļaudīm. Tomēr uzreiz panākt šo brīvo kustību diez vai izdosies, jo šī māka nerodas nedēļas vai mēneša laikā.
* Izmantojot nūjas kā atbalstu, tās paņem daļu ķermeņa svara, līdz ar to daudz mazāka slodze tiek ceļiem un arī mugurai.
* Jāsporto tādā intensitātē, lai nūjošanas laikā varētu brīvi sarunāties, dziedāt, nenotiktu aizelšanās. Labi, ja sportotājs iemācās sekot līdzi savam pulsam, īpaši svarīgi tas ir vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem ir, piemēram, sirds un asinsvadu slimības.
* Nūjošana var notikt dažādi. Tā var būt kā ķermeņa atbrīvošana – tad nūjas kalpo tikai kā atbalsts, kustības izpildām pēc iespējas plūstošāk. Tā var kalpot arī kā kardiotreniņš – vēziena amplitūda ir mazāka, bet nūjojam ilgāku laiku, garāku maršrutu. Vēl nūjošana var būt spēka treniņš – nūjas atbalstīšanas brīdī pieliekam vairāk spēka, spēcīgāk sevi pastumjam uz priekšu. Vienā nūjošanas reizē varam izmantot visus šos veidus.
* Līdz ar aerobo slodzi rodas tā dēvētais laimes hormons. Aerobā slodze nozīmē, ka muskuļi darbojas režīmā, kurā tiem, lai ražotu kustībām nepieciešamo enerģiju, pietiek ar uzņemto skābekli.
“Galvenais vienojošais motīvs ir nenodarīt sev pāri. Izpildīt tieši tik, cik varam, kamēr ir labsajūta. Katrs pats sajūt, cik plašus soļus grib likt un kādi vēzieni viņam labāk der. Nav jākopē tas iešanas ātrums, ko redzējis videorullīšos. Arī tas ne, kādā nupat kā pajoņoja garām cits nūjotājs,” – tā Baiba Smila.
Svarīgi ievērot!
Bieži uzsver, cik svarīgi pirms nūjošanas iesildīties. To var darīt, jau sākot nūjošanas gājienu, – iesākumā iet plašākiem vēzieniem.
Ļoti būtiski ir izvingroties pēc nūjošanas. Tam noder ar plašu amplitūdu izpildīti stiepšanās vingrinājumi. Pēc sportiskā gājiena der ieklausīties savā ķermenī – kuri muskuļi ir sasprindzināti vairāk, kuriem stiepjoties pievērst lielāku uzmanību.
Kad labāk nūjot?
Visu cauru gadu var nūjot droši. Lietus un vējš sportošanai netraucē, ja vien piemēroti apģērbjas. Jāuzmanās, ja ir apledojums, jo nūjas var slīdēt, pa šādu virsmu grūti atsperties.
Ziemā jāzina, vai iecerētajā maršrutā būs taka vai ceļš, pa kuru soļot, – brienot pa kupenām, īsta nūjošana nesanāks. Nevajadzētu nūjot pa slēpotāju iebrauktām trasēm sniegā – tā ir ētika, ko daudzi nezina vai neievēro.
Biežākās kļūdas un riski
Ja nūjo tehniski nepareizi, to var dēvēt par pastaigu, izkustēšanos svaigā gaisā, kas arī nav slikti, tomēr tā nav nūjošana. Var jau gadīties, ka ar aplamu tehniku nenodara pāri savai veselībai, taču ne vienmēr tā paveicas.
Visbiežāk redzēts, ka cilvēki iet ar pārāk garām nūjām. Ja jātur un jāvēzē šādas nūjas, rokas nākas saliekt elkoņos. Tātad iznāk vien apakšdelma treniņš, nevis tik vajadzīgā plecu joslas izkustināšana. Dažkārt tieši pretēji – neatbilstīgu nūju izmēra dēļ cilvēks soļo uzrautiem pleciem, un šādi skausts un daļa muguras saspringst vēl vairāk. Nenotiek arī veselībai tik vērtīgā ķermeņa atbrīvošana un relaksācija, ko dēvē par iestiepuma fāzi, – pusi soļa ejam, muskuļus sasprindzinot, otru pusi – tos pasīvi stiepjot, tātad atslābinot.
Dažreiz nūjas ir pareiza garuma, bet cilvēks vienalga saliec rokas elkoņos, līdz ar to sporto aplami. Nav ieradis nūjojot kustināt rokas plašiem vēzieniem, lielā amplitūdā, līdz ar to izpaliek cerētais labums veselībai.
Pareizu stāju, vēzienu un gaitu iemācīs treneris. Ir dažas nianses, ko nevar uztvert, izlasot literatūras kalnus par pareizu šā sporta veida tehniku, aplūkojot fotoattēlus vai noskatoties neskaitāmas videopamācības.
Ar ko sākt?
Zināms, ka Latvijā daudzas pašvaldības vai kādas nevalstiskas organizācijas rīko un apmaksā nūjošanas nodarbības. Pat ja nodarbības nav bezmaksas, var tās apmeklēt tikai tik ilgi, kamēr apgūst pareizo tehniku, pēc tam doties nūjot pats.
Tātad, ja grib nūjot, vispirms par šādu iespēju vērts apvaicāties savas dzīvesvietas tuvumā. Tas ir labs sākums – nūjot kopā ar pazīstamiem cilvēkiem, ar kuriem jūtas droši. Nereti izveidojas grupa, kas tā arī paliek kopā iknedēļas gājienos, jauks pasākums un kopābūšana.
Piemēram, Rīgā regulāri notiek bezmaksas nodarbības Pļavniekos, Mežciemā, Bolderājā, Uzvaras parkā, Zolitūdē vai Biķernieku mežā Teikā. Nodarbības vada sertificēts treneris, tiek iedotas arī nūjas un ierādīta pareiza tehnika.
Kāds ekipējums nepieciešams?
Nekā sarežģīta – piemērotas nūjas un apavi bez papēža, bet ar biezu zoli, kas ir pietiekami lokana.
* Nepērciet nūjas pārtikas lielveikalā, bet gan sporta preču veikalā! Joprojām var redzēt cilvēkus, kuri nūjo ar inventāru, kas savulaik nopirkts lielveikala Rimi akcijā. Taču šīs nūjas der tūrismam, trekingam jeb iešanai kalnos, ne nūjošanai. Iespējams, kāds pamēģina sportot ar šādām nūjām un atmet ar roku, sak, nūjošana ir galīgi garām, man nepatīk. Taču varbūt cilvēks tā sajutis aplamo nūju dēļ!
* Bieži vien tuvinieki, labu gribot, uzdāvina nūjas. Taču tās var būt neatbilstīgas cilvēka augumam vai citādi aplamas. Vislabāk, ja topošais nūjotājs pirms iegādes nūjas piemēra, pats izjūt, cik tās ir ērtas, cik labi atbilst viņam.
* Lai saprastu, cik garas nūjas iegādāties, var palīdzēt tā dēvētais nabas princips: ieliekot roku nūjas siksniņā un satverot nūju, šai vietai jāatrodas aptuveni pret nabu. Tomēr šī formula ir visai nosacīta, līdzīgi kā bieži ieteiktais 90 grādos saliektās rokas princips, kas var palīdzēt pareiza garuma nūjas izvēlē.
* Ļoti svarīga ir nūjas siksniņa, ko dēvē arī par somiņu vai cimdiņu. Šī cimdveida saite palīdz pareizi turēt nūju, vajadzīgajā brīdī atbrīvot plaukstu. Tātad svarīgi, lai būtu atsevišķa vieta īkšķim.
Jāskatās gan cimdiņa izmērs, gan ērtums, tā materiāls un piegriezums, jo tieši šī nūjas daļa visu laiku saskaras ar plaukstu, tai jāsniedz komforta sajūta.
* Izvēloties nūjas, ieteicams pievērst uzmanību asmenītim to galā, lai tas būtu no izturīga materiāla, lai forma tāda, kas tik ātri nenodilst.
Gumijas uzgaļi tiek lietoti, ejot pa asfaltu. Tomēr Baiba Smila uzskata, ka tos var neizmantot, ja vien nūjošanas kustības izpilda pareizi.
“Daudziem netīk, ka klikšķ pa asfaltu. Mēs ar studentiem reizēm speciāli šādi nūjojam – lai garāmgājēji dzird, lai redz. Tā mēs popularizējam nūjošanu,” pasmaida Baiba.
Saliekamās nūjas ir smagākas. Par tām var domāt, ja bieži ceļo uz ārzemēm un grib ņemt līdzi nūjas, taču arī tad jāpārliecinās, vai netiks piemērota papildu samaksa.
Cik maksā?
Jāmaksā par nodarbību ar treneri. Mēdz notikt bezmaksas nodarbības, ja trenera darbu apmaksā pašvaldība vai kāda organizācija.
Grupu nodarbībām ir visai dažādas cenas – vidēji 3–8 eiro par reizi, taču ir arī dārgākas vai lētākas iespējas atkarībā no vietas, kur notiek nūjošanas apmācība. Ir treneri, kuri nodrošina nūju īri, iekļaujot to nodarbības cenā.
Individuāla nūjošanas tehnikas apmācīšana, protams, izmaksā vairāk – vidēji nodarbības cena ir no 10 līdz 20 eiro.
Uzziņai
Vērts ielūkoties dažādās interneta vietnēs, piemēram, nujovesels.lv; sportsvisiem.lv; nujotajiem.lv; nujo.lv; nujo-ar-veju.1s.lv; grupa Nūjošana feisbukā.
