“Nu tad viņa nomirs, ja neko neiedosiet ārstiem.” Vai tiešām laiki, kad pie ārsta jāiet ar “aploksnīti”, vēl nav beigušies? 195
Sociālajos tīklos samērā plašu uzmanību izpelnījies kādas sievietes atstāsts par nelielu epizodi saistībā ar medicīnu.
Viņa raksta: “Zvana radiniece un prasa, kā māsai. Izstāstu situāciju.
Viņa: “Varbūt pa maz naudas iedevāt ārstiem?”
Es: “Neko neesam devusi un arī nav plānots dot.”
“Nu tad viņa nomirs, ja neko neiedosiet ārstiem.”
Zvana radiniece un prasa, kā māsai. Izstāstu situāciju.
Viņa:"Varbūt pa maz naudas iedevāt ārstiem?"
Es:"Neko neesam devusi un arī nav plānots dot."
"Nu tad viņa nomirs, ja neko neiedosiet ārstiem."— Vita OZO 🇱🇻🇺🇦 (@OzoVita) June 27, 2024
Pa šo tēmu sabiedrībā bijis virkne diskusiju. No vienas puses, padomju laiki ir beigušies un izrietoši no tā arī attieksmei pret mediķiem jau sen bija jāmainās. “Aploksnes” nav jādod un punkts. No otras – daudzi joprojām uzskata, ka tās ir jādod, ka tādējādi iespējams iegūt labāku attieksmi/saņemt kvalitatīvāku pakalpojumu.
Tieši tāpēc ieskatījāmies šīs sievietes ieraksta komentāros. Kāds ir vispārējais viedoklis?
“Dzīvē šo esmu dzirdējis diezgan daudz reizes. Ārstēšana atkarīga no aploksnes un dažreiz no aploksnes biezuma.”
“Es jau arī daudz par šo esmu dzirdējusi. Pati gan nekad neesmu saskārusies un arī kaut kā pat prātā nebija ienācis kā variants piedāvāt aploksni.”
“Klasika… Ārsti neko nedarīs, ja “nedosi ķepā” 🤦 cerēju, ka esam no ta izauguši, izrādās nikā.”
“Cilvēks nomirst tāpēc, ka viņa organisms vairs nespēj “panest” konkrēto slimību, nevis tāpēc, ka kādam kaut ko “neiedod”.
Es atvainojos par savu tiešumu grūtā brīdī – bet neviens ārsts nav ieinteresāts tīši mirdināt pacientus, par “dzīvu” pacientu daudz mazāk papīru jāraksta.”
“Tik netaktiski! Pirms pusotra gada, kad bijām bieži ciemiņi slimnīcās un saskārāmies ar pansionātu sistēmu, bieži saņēmu ieteikumu dot naudu ārstiem, aprūpētàjiem. Kā tas reāli darbojas, tā arī neesmu sapratusi. Ja es būtu ārsts, justos briesmīgi.”
“Piedod, bet šis ir kaut kāds atavisms!”
“Esmu paciente ar pieredzi un nekad neesmu devusi aploksnes ārstiem. Mani izārstēja, var teikt izglāba, attieksme no ārstu puses vienmēr bija laba.”
“Vai Latvijā ir kāda iestāde, kur nav šādi teksti? Jeb vai tik lieliskas savrupmājas var tiešām uzbūvēt un elektroauto un ceļojumus (to visu reizē) no algām vien? Kredīti ir tikai piesegs. :)”
“Nebij ar iespējas ārstam iedot €, kā rezultātā brālis tika izrakstīts no slimnīcas kā sveiks un vesels. Pēc pāris dienām atteica smadzeņu darbība.”
“Tā jau ir – ja ārstiem maksātu vairāk, cilvēki noteikti dzīvotu mūžīgi… 🙄”
“Muļķības. Citi ārsti vēl no slimnīcas izliks. Ārsti var licenci zaudēt par šo. Man Latgalē ar mammu to pašu kaimiņienes lika darīt. Aizsūtīju visas staigāt labi tālu, mamma dzīva, ja kas.”
“Diemžēl realitāte daudzviet. Pati neesmu maksājusi, mamma gan, kad bija slimnīcā. Māsiņām deva. Vai tas uzlaboja attieksmi- nezinu, bet palātā viena dzīvojās. Kāpēc nav normāls cenrādis, lai varu ofic. samaksāt par extra pakalpojumiem? Šķiet, sistēmai ir izdevīgi nekārtot šo.”
“Kamēr nepāriesim uz maksas medicīnu un normālu apdrošināšanu, šis turpināsies.”
“LV skarbā realitāte. Var diskutēt, var noliegt, izlikties neredzot, & lamāt, bet tā nu reiz ir…”
“Tā bija pirms 20 gadiem, pirms 10 jau bija kategorisks “nē!” no ārstiem un sanitāriem…”
“Tēvu nupat operēja un rehab, ārsti izcili visādā ziņā. Arī bija cīņa ar mammu par šo, tas ir totāls sovjetisms, izdevās reducēt līdz medus burkām (pašu bites)..”
“Ir gadījies, ka tantiņa raud: “ārsts pat naudu atteicās ņemt, tātad zina, ka nekā vairs nevarēs līdzēt”.”
“Sen jau vairs tā nenotiek. Nekad neesmu devusi ārstiem aploksnes un visi sveiki veseli. Kāds pamatīgi aizkavējies 90-tajos vai vēl senākos laikos!”
“Nesen arī dzirdēju, ka šāda prakse vēl esot tīri dzīva. Noskumu. Korupcija rada nāves, sasien mūs ar padomju laikiem.”
“Pēc pieredzes, taisnība. Bet atzīties kukuļošanā arī neviens netaisīsies.”