Vidusskolas likvidācijas laikā pazūd mantas. Notikusi izsaimniekošana? 1
Datori, projektors, mēbeles, trenažieri, saldētava: tā ir tikai daļa no mantām, kas Valsts kontroles (VK) ieskatā pazudušas Priekuļu tehnikuma Ērgļu struktūrvienības likvidācijas laikā.
Gan par pazudušajām mantām, gan arī par neskaidrībām ar skaidras naudas darījumiem Priekuļu tehnikumā iesniegti materiāli tiesībsargājošajās iestādēs.
“Latvijas Avīze” jau vairākkārt rakstījusi par Priekuļu tehnikuma peripetijām. To šobrīd grasās apvienot ar Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskolu. Tam kā struktūrvienības jau pievienotas gan bijusī Jāņmuižas profesionālā skola, gan Ērgļu profesionālā vidusskola, bet nevienā no pievienotajām izglītības iestādēm mācības vairs nenotiek.
VK secinājumi liek domāt, ka, likvidējot Ērgļu izglītības iestādi, ir notikusi valsts mantas izsaimniekošana.
Nelīdzēja pat biežas revīzijas
Kad pagājušajā vasarā VK revidenti veica mantas inventarizāciju likvidētajā Ērgļu struktūrvienībā, izrādījās, ka daļa mantu, kam saskaņā ar iepriekšējā gada inventarizāciju bija jābūt iestādē, nebija atrodamas. Slēdzot struktūrvienību, pašam tehnikumam bija jāveic pilnīga tās inventarizācija, bet līdz gada beigām tā nenotika.
Turklāt par tehnikuma mantu joprojām bija atbildīgas tās pašas personas, kas tās pazaudēja. Kā man stāstīja tehnikuma direktora pienākumu izpildītājs Sandis Grosbergs, pašreiz gan inventarizācija notiekot un arī iepriekš par tehnikuma mantu atbildīgās personas iestādē vairs nestrādājot.
Cik vērtīgas bija pazudušās mantas? VK skaidro, ka pazudušo mantu vērtību nav īsti iespējams noteikt, jo daļai mantu, tikko tās sāk lietot, grāmatvedības izpratnē vērtība ir nulle. Tomēr reāla vērtība tam bijusi. Piemēram, pazudušas dzīvžogu šķēres, no kurām katra iegādes brīdī maksājusi 540 eiro. Valsts iestāžu mantas nedrīkst pazust bez jebkādas dokumentācijas.
Tāpat izgaisušas lietas, kuru vērtība arī lietotām ir ap 1500 eiro, kaut iegādes vērtība bijusi daudz lielāka. Kopumā pazudušas ļoti daudzas lietas, kas noderīgas arboristiem. “Gadījās arī tā: man rāda kādu mantu, bet nav pārliecības, ka tā ir tieši tā manta, kas minēta tehnikuma dokumentācijā,” teic vecākā valsts revidente Vineta Alksne.
“Tur bija ieguldīti struktūrfondu līdzekļi, pirkti jauni instrumenti un iekārtas,” norāda VK padomes locekle Inese Kalvāne. “Ļoti bēdīgi, ka nespēja novērst nesaimniecisku rīcību.”
Ir aizdomas, ka daļa lietu norakstītas, kaut bijušas vēl lietošanas kārtībā. “Piemēram, norakstīts trimmeris. Acīmredzot ar domu utilizēt. Taču neizskatījās, ka tas bija jānoraksta, tas darbojās,” stāsta VK Pirmā revīzijas departamenta Pirmā sektora vadītāja Sandra Zunde. Nojaušams, ka utilizēt iespējams arī tādā nozīmē, ka kāds tehnikuma darbinieks to aiznes pats uz savām mājām…
Dīvaina bijusi tehnikuma darbinieku rīcība ar iestādei piederošo mikroautobusu: pērn jūnijā tas norakstīts, paredzot, ka tas tiks izjaukts mācību procesā. Taču vēl augustā un oktobrī apmaksāti rēķini – 821 eiro – par šī auto remontu.
Atklājās arī, ka norakstītais transportlīdzeklis joprojām reģistrēts CSDD un piedalās satiksmē. “Ja transportlīdzekļa nav, tad tas varētu arī vairs nebūt tehnikumā. Tajā pašā laikā to uztur un lej tajā degvielu par valsts līdzekļiem. Tas raksturo to, kā tur ir saimniekots,” teic I. Kalvāne.
Tehnikuma manta pārvērtās par privātu
VK uzskata: ja pērnvasar nebūtu notikusi revīzija, tiktu izsaimniekots vēl vairāk mantu.
“Mums teica, ka visas mantas jau aizvestas no Ērgļiem uz Priekuļiem. Tomēr nolēmām aizbraukt paskatīties, vai tiešām nekā vairs nav. Tur bija virtuves aprīkojums. Tērauda plauktiem vienā stūrī bija ERAF numuriņš, otrā uzlikta lapiņa ar uzrakstu “Privāts”. Tad tās lapiņas sāka raut nost. Bet, ja mēs nebūtu sākuši inventarizāciju, tas droši vien paliktu privāts, bet ERAF zīmītes norautu,” stāsta V. Alksne.
Jau gadu iepriekš Priekuļu tehnikums bija revidēts un bija atklāti pārkāpumi. Tāpēc pērn revidenti nolēma atkal paraudzīties, kā tehnikums darbojas, kaut ierasts, ka izglītības iestādes revidē tikai reizi piecos gados.
Arī citi pārkāpumi
Vēl viens iemesls atkārtotai revīzijai bija iedzīvotāju ziņojumi VK par to, kā Priekuļu tehnikumā rīkotas vasaras nometnes. “Nav skaidrības, kā par tām veikti norēķini un vai tehnikums galu galā šo samaksu saņēmis,” saka V. Alksne. Neskaidrību veicina tas, ka par pakalpojumiem maksāts skaidrā naudā. VK jau aicinājusi IZM pievērst lielāku uzmanību, kā notiek samaksa par dažādiem maksas pakalpojumiem, ko sniedz profesionālās izglītības iestādes.
S. Grosbergs stāsta, ka kāda darbinieka kabinetā atrasta salīdzinoši liela naudas summa, kuras izcelsme nav bijusi skaidra.
Iestādes kases apgrozījums 2018. gadā bija gana liels – 67 015 eiro.
Revidenti Ērgļos ieradās augusta sākumā, 16. augustā no darba tika atbrīvots Priekuļu tehnikuma iepriekšējais direktors Imants Kupčs. VK uzskata: direktors atlaists saistībā ar atklātajiem pārkāpumiem. Savukārt neoficiāla informācija no IZM vēsta, ka I. Kupčs atlaists par to, ka devās ar ministriju nesaskaņotā komandējumā. “Jo neko citu viņam nevarēja pierādīt,” apgalvoja IZM pārstāvis.
Pārkāpumi konstatēti arī pašreizējā tehnikuma vadītāja S. Grosberga darbībā. VK ieskatā viņš piešķīris sev prēmiju – 161 eiro, kaut amatpersonai ir aizliegts pieņemt par sevi lēmumus. Par šo S. Grosberga rīcību VK informējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.
Pārkāpums esot arī S. Grosberga piešķirtās prēmijas citiem darbiniekiem – kopumā par 6284 eiro, kaut viņu darba rezultāti nebija izvērtēti. S. Grosbergs toties saka, ka izmaksātas naudas balvas, nevis prēmijas. To izmaksai ir citi nosacījumi, nauda maksāta no neiztērētā algu fonda, tāpēc viņš neuzskata, ka būtu ko pārkāpis.
Ar izglītības iestādēm – problēmas
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uz “LA” jautājumiem par ministrijas rīcību, lai novērstu šādus pārkāpumus, nerada iespēju atbildēt. Neoficiāla informācija gan liecina, ka IZM vairākkārt veikusi auditus tehnikumā, taču to rezultāti nebija tādi, lai būtu iemesls, piemēram, atlaist vadību.
Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne atzīst: “Izglītības un zinātnes ministrija revidēšanai ir viens no sarežģītākajiem resoriem, jo ne tikai līdzekļu un izdevumu tur ir daudz, bet resorā ietilpst arī daudz izglītības iestāžu visā Latvijā. Turklāt izglītības iestādēm ir struktūrvienības, un tās joprojām ir reorganizācijas procesā. Likvidācijas procesā rodas finanšu un grāmatvedības problēmas.”
Dažādas neatbilstības profesionālo izglītības iestāžu revīzijās atklātas arī agrāk, taču pirmoreiz pēc VK revīzijas saistībā ar iestādes naudu un mantu uzsākti pat divi kriminālprocesi. I. Kalvānes ieskatā problēmas tieši Priekuļu tehnikumā radušās vadības kontroles trūkuma dēļ. Kopumā novērots, ka izglītības iestāžu direktori vairāk uzmana skolas pedagoģisko darbu, mazāk pievēršas mantas uzmanīšanai. Tomēr daudz kas ir atkarīgs no vadītāja godaprāta.
Kur palika Ērgļu struktūrvienības mantas?
Imants Kupčs, bijušais Priekuļu tehnikuma direktors: “Nejūtos tiešām vainīgs. Par struktūrvienību atbildēja Andris Spaile, prasiet viņam. Taču katru mantu, ko pārņēmām, izvērtējām. Ne visas mantas bija tādas, kas tehnikumam vēl vajadzīgas.
Ne visas atmaksājās uz turieni kaut vai vest. Daļu, piemēram, nodeva metāllūžņos. Tā utilizācija jau arī naudu maksā. Es pats biju klāt, kad Valsts kontrole ieradās Ērgļos. Nebija tur uz mantām nekāda uzraksta “privāts”. Vienreiz esmu bijis policijā un tur pateicu visu to pašu, ko jums.”
Andris Spaile, bijušais Ērgļu struktūrvienības vadītājs: “Kas bija jāved uz Priekuļu tehnikumu, to arī aizveda. Vai visu kārtīgi uzmanīju? Ziniet, man bija lielā mērā vienalga par tām mantām. 30 gadi šai izglītības iestādei bija atdoti, strādāts pie attīstības, vienīgie Latvijā uzcēlām pasīvo dienesta viesnīcas namu par četriem miljoniem eiro un tik un tā: likvidācija. Vai kāds varēja uz sirdssāpēm kādu datoru paņemt sev? Nu nē! Kādu krēslu varbūt, jā. Katrā ziņā tās mantas nebija nekādas jaunās – pirms 7, 8, 9 gadiem pirktas. Arboristu aprīkojums, ja ir astoņus gadus vecs, ir jānoraksta. Ar to vairs nedrīkst strādāt. Neticu, ka mācību virtuvē bija salīmētas zīmītes “privāts”. Muļķības! Ar mani jau 2018. gada 16. jūlijā pārtrauca darba attiecības, jo beidza pastāvēt filiāle. Valsts kontrole ieradās tikai pēc tam. Policija man neko par mantām nav jautājusi.”
Sandris Grosbergs, Priekuļu tehnikuma direktora pienākumu izpildītājs: “Atbildība ir jāprasa no iepriekšējā tehnikuma direktora un Ērgļu struktūrvienības vadītāja, saimnieciskajiem darbiniekiem. Tomēr jāsaka, ka tas, kas pazudis, jau bija mazvērtīgais inventārs. Tās ir lietas, ka iegādātas 2003.–2011. gadā. Pamatlīdzekļi, kuros ieskaitītas vērtīgākas lietas – ēkas, automašīnas, darbagaldi – taču ir saglabāti.”
