Miljonu sporta centram, divus miljonus – dievnamam 3
Viena no pašvaldībām, kas vērsusies ZZS frakcijā ar lūgumu rast tai finansējumu nākamā gada budžetā, ir Alūksnes novads. “Pašlaik esam viens no retajiem reģionālajiem centriem Latvijā, kam nav sava sporta centra. Mēs nepretendējam uz olimpisko izmēru sporta halli, bet vismaz zāli, kur varētu trenēties mūsu sporta skolas audzēkņi un vietējie iedzīvotāji, kuri vēlas nodarboties ar veselīgu sporta veidu. Sporta zāles pie skolām jau ir pārslogotas ar skolēnu fizkultūras nodarbībām, sporta skolas audzēkņi spiesti trenēties padomju laika kolhoza darbnīcu angārā. Bet pat šādos apstākļos esam izaudzinājuši pasaules klases sportistus – biatlonistu Andreju Rastorgujevu un vieglatlēti Ilonu Merheli. Kvalitatīva sporta būve mums nepieciešama arī tādēļ, ka Alūksnē atrodas Nacionālo bruņoto spēku kājnieku skola,” telefonsarunā stāstīja novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis (ZZS). Sporta centra projekta izstrādei un celtniecības sākšanai pašvaldībai nākamgad nepieciešams aptuveni viens miljons eiro. Pērn deputātu kvotās ZZS piešķīra Alūksnes novada domei 70 000 stadiona skrejceļa seguma restaurācijai, kas esot veiksmīgi pabeigta. Sarunas laikā Dukulis neslēpa cerību, ka piederība valdošajam politiskajam spēkam varētu palīdzēt saņemt finansējumu arī jaunajam projektam, bet vienlaikus pašvaldības vadītājs atzīst – daudz pareizāk būtu, ja valstī darbotos programma sporta būvju uzturēšanai un attīstīšanai, kas finansējumu šīm vajadzībām dalītu pēc loģiskiem kritērijiem, nevis savējo principa.
Pirms nākamā gada budžeta pieņemšanas lūguma vēstuli ZZS Saeimas frakcijai, premjeram M. Kučinskim un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) nosūtījis Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Viņš lūdz nākamā gada budžetā atrast 2 000 000 eiro Doma pamatu nostiprināšanas sākšanai. Kopējās nepieciešamās restaurācijas izmaksas esot desmitreiz lielākas, bet steidzamākais darbs esot baznīcas ziemeļu sienas atbalsta konstrukcijas izbūve un pamatu pastiprināšana. Arhibīskaps savā vēstulē atsaucas arī uz Rīgas Doma baznīcas un klostera ansambļa likumu, kurā noteikts, ka Latvijas valsts piedalās Doma izpētes, konservācijas, restaurācijas un renovācijas finansēšanā. Šī gada budžetā deputāti Rīgas Domam atvēlēja dotāciju 350 000 apmērā baznīcas ērģeļu prospekta restaurācijai.