Katram savas vajadzības 3
Tikmēr Kultūras ministrija, rēķinoties ar to, ka šogad deputātu kvotu nebūs, lūgusi 2018. gada prioritāro pasākumu budžetu papildināt par 1,8 miljoniem eiro, informēja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale. Šajā summā paredzēts atsevišķu objektu remonts Lielajos kapos un dažādās sakrālajās būvēs.
Savukārt Tieslietu ministrija par dažiem tūkstošiem palielinās dotāciju Latvijas politiski represēto organizācijām, bet Aizsardzības ministrijai lūgts atrast kopumā 30 000 eiro nacionālo partizānu un karavīru organizācijām, ko parasti kvotu ietvaros piešķīra NA Saeimas deputāti.
Deputāts Andris Siliņš (ZZS), kurš vienlaikus ir arī Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs, cer, ka ar Labklājības ministrijas starpniecību izdosies rast 15 000 eiro LPF darbības nodrošināšanai nākamgad. “Tie ir vienīgie pastāvīgie mūsu organizācijas ienākumi, jo nekādas biedru naudas pensionāri nespēj maksāt. Ja ministrija mūs neatbalstīs sava budžeta ietvaros, tad esmu gatavs iesniegt savu priekšlikumu budžetam uz otro lasījumu,” neslēpa Siliņš.
Bez kvotām varētu iztikt
Bez deputātu un ministriju kvotām gluži labi varētu iztikt, ja būtu radīts cits mehānisms budžeta naudas sadalei pašvaldībām, nevalstiskajām un reliģiskajām organizācijām. Diemžēl šādu fondu joprojām nav. Pēc ilgām diskusijām pirms diviem gadiem beidzot darbu sāka Nevalstisko organizāciju fonds, ko administrē Sabiedrības integrācijas fonds (SIF). Taču tajā dažādiem NVO projektiem pieejami vien nepilni 400 000 eiro, kas tiek sadalīti projektu konkursos. Par šo finansējumu cīnās vairāk nekā simt organizācijas ar kopējo pieprasījumu aptuveni pusotra miljona eiro apmērā. Likumsakarīgi, ka represētajiem vai pensionāriem SIF kritērijiem atbilstošu projektu konkurencē izcīnīt finansējumu savām organizācijām izredzes ir niecīgas, tādēļ viņi paļaujas uz savām labajām attiecībām ar politiķiem.
Pašvaldībām un baznīcām savukārt īsti pat nav citu mehānismu. Pašlaik topošais Sakrālā mantojuma likums gan plāno ieviest īpašu fondu reliģisko būvju un organizāciju uzturēšanai, bet pagaidām tas vēl nav nokļuvis līdz Saeimai. Saskaņā ar šo ieceri fonda līdzekļu sadali administrētu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbībā ar konsultatīvo padomi, kurā ietilptu vadošo reliģisko konfesiju pārstāvji.
Latvijas Pašvaldību savienība jau gadiem ilgi pie katras iespējas atgādina par nepieciešamību atjaunot valsts investīciju programmu, lai varētu saņemt finansējumu tiem mērķiem, kuri nav iekļauti ES budžeta prioritātēs. Pagaidām gan dzirdīgas ausis tam nav izdevies atrast un arī nākamgad atbalsts no valsts budžeta lielā mērā būs atkarīgs no labām attiecībām ar valdošajiem politiķiem.
