Voldemārs Krustiņš: Nu, kā rullēsim… uz priekšu? 6
Valsts prezidents pagājšnedēļ apsolīja, ka no pirmdienas, tātad vakardienas, apspriedīšoties ar partiju (to, kuras iekļuva 12. Saeimā) līderiem un bosiem par valdības vadītāja kandidatūru un valdības locekļu sastāvu. Pilnīgi iespējams, ka šīs personas arī nedēļas laikā tiks nosauktas – kā no prezidenta, tā no premjeres. No tā, ko Bērziņa k-gs ir runājis, nepārprotami izriet, ka viņš vēlas, lai valdības priekšgalā būtu L. Straujuma, un viņš nav vienīgais, kas to vēlas. Saprotams, ka runā arī par citām kandidatūrām, un pirmsvēlēšanu laikā tās pat sauca uz “debatēm”. Pietiekami skaidrs arī, ka varai tuvāk stāvošie zaļie un zemnieki paši pēc tās sniedzas … ar piesardzību, lai ar derīgo kopā nepakamptu kaut ko karstu. Nacionālo apvienību jau tāpēc vien, ka tā var kļūt nacionāli rīcībspējīga, “pēc definīcijas” vien, kā mēdz izteikties mūsdienīgā politiskā žargonā, nav pielaižama valdības priekšgalā. Maizīša k-gs nepielaidīs?
Visticamāk, ka “Vienotības” štābā sastādītajā valdības sarakstā līdzās pašai L. Straujumai būs Rinkēvičs, Reirs, Matīss, kā arī Kozlovskis un Dālderis. Zināmi sarežģījumi var rasties ar Kozlovska un Pētersones-Godmanes iedabūšanu Iekšlietu ministrijas priekšgalā, jo dramatiskie notikumi Ukrainā liek uzdot ļoti nopietnus jautājumus par valsts iekšējo drošību un atbildību par to mūsu pašu valstī. Ir dzirdētas, kaut gan līdz šim kautrīgas, nacionālo aprindu vēlmes uzņemties vadīt iekšlietu politikas un drošības lietas Latvijā.
Vērojot dažādās televīzijās organizētās pirmsvēlēšanu pārraides, ko dēvēja arī par diskusijām, nevarēju nepamanīt, ka neradās ne jautājumi, ne atbildes par pašas nākamās valdības (tāpat kā par iepriekšējo valdību) darba stilu, pašas pārvaldības uzlabošanas nepieciešamību, par valdības netikumiem, trūkumiem un sadarbību ar cilvēkiem. Piemēram, lielo vēlēšanos runāt un izrādīties, bet maz vai nemaz ieklausīties, ko saka citi, pat ignorējot Saeimas deputātus (par ko Iekšlietu ministrijas “spici” arī kritizēja NA frakcijas vadītāja I. Mūrniece). No visiem kandidātiem, kas pretendēja uz premjera amatu, tikai bijušais valsts sekretārs Pūces k-gs no repšistiem “Latvijas Avīzei” atklāja valdības darbošanās klibošanu šā vārda tiešā nozīmē un vajadzību šo klibošanu novērst. Citās debatēs premjerei un kandidātei L. Straujumai par šo valdības jomu neviens pretendents nevaicāja, un arī viņa pati tam nepieskārās.
Kāpēc cenšos pievērst mūsu lasītāju uzmanību valdības veidošanas lietām, ka nav manāmas rūpes un konkrēti pasākumi tam, lai valdības uzticamība, īpaši sabiedrības acīs, tiktu vairota. Lai pieaugtu valdības autoritāte un labā slava. Lai nebūtu atstāti bez uzmanības sabiedrības uzskati un kritika, līdz minimumam samazināta Latvijas valdības sēžu un lēmumu slepenība, kas izraisa aizdomīgumu un neuzticamību. Lai politologiem un “vienkāršajiem” ļaudīm nerastos neskaidrības par to, kas un uz kurieni rullē valdību.
