“Nu baigi tiku ievilkts…” Sapinoties ar viltus investīciju konsultantiem no Krievijas, seniors zaudē vismaz 100 000 eiro 86
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šodien Valsts policija rīko ikgadējo preses konferenci “Cik droši dzīvot Latvijā?” – atskatu uz Valsts policijas darbu 2021. gadā. Valsts policijas dažādu pārvalžu priekšnieki stāstīs, kādi noziegumi 2021. gadā ir samazinājušies vai palielinājušies, kādas likumsakarības atklājušās un kas tiek darīts, lai Latvijas iedzīvotāji dzīvotu drošā vidē.
Daļa no pērn policijas un sabiedrības uzmanības lokā nonākušajiem noziegumiem ir arī finanšu krāpšana, kad manīgu personu sapītajos virtuālajos tīklos, telefonsarunās vai citos veidos Latvijas ļaudis zaudējuši savus ietaupījumus.
Valsts policija apkopojusi pieejamo informāciju par investīciju ieguldīšanu apšaubāmās tiešsaistes tīmekļvietnēs 2017.–2021. gadā. Uzsākti vairāk nekā 300 kriminālprocesi, kopējais nodarītais zaudējums vairāk nekā 8 500 000 eiro.
Vienu no krāpnieciskajām shēmām “Latvijas Avīzē” parādām šajā publikācijā.
Jānis Bērziņš (vārds mainīts) ir inteliģents kungs virs 70 gadiem no Cēsu novada. Inženieris ar augstāko izglītību. Joprojām strādā. Piecu gadu laikā viņam krāpnieki izmānījuši ap 100 000 eiro. Viņš ir tas seniors, par kuru, atsaucoties uz Valsts policijas vēstīto, mediji ziņoja janvāra beigās, publikācijās liekot šādus virsrakstus: “Atkārtoti iekrītot krāpnieku lamatās, vīrietis Cēsīs zaudē 100 000 eiro”, “Senioram Cēsu pusē izkrāpti 100 000 eiro”, “Cēsu pusē pensionārs divkārtēji kļuvis par krāpnieku upuri” u. tml.
Lasītāji brīnījās – kur kungam tāda nauda un kur prāts iekrist divreiz… Man izdevās satikties un izrunāties ar krāpnieku upuri.
Vārdu neatklāsim, bet lai viņa stāsts kalpo par mācību citiem, kas cer uz vieglu peļņu un var iekrist viltus brokeru lamatās.
Sāka ar 250 eiro
Viss sācies 2017. gadā, kad savā datora monitorā Jānis ieraudzījis kāda investīciju uzņēmuma reklāmas baneri. Uzņēmums interneta mājaslapā piedāvājis nopelnīt uz akciju kursu celšanos un krišanu. Sazvanījies pa norādītajiem Krievijas tālruņa numuriem. (Pārliecinājies, ka šis uzņēmums joprojām parādās kā aktīvs – atverot tā mājāslapu internetā, uzreiz redzams piedāvājums komunicēt tiešraidē, ja to nedara, aicina piezvanīt vai nosūtīt savu tālruņa numuru, uz kuru uzņēmums atzvanīs jebkurā norādītajā laikā.)
Jānim krievu valodā atbildējuši laipni cilvēki. Lai tik ieguldot naudu – labi nopelnīšot. Viņi palīdzēšot ar konsultantiem, tikai finanšu operācijas pašam jāveicot. Vispirms jāpārskaitot nauda, tad jāspiežot pogas, pašam jāskatoties, kādas akciju līknes iet uz augšu, kādas – uz leju. Visu varot paša acīm uzreiz redzēt.
Jānis sācis ar 250 eiro, bet ātri vien visu naudu pazaudējis.
Konsultanti teikuši, ka ar 250 eiro neko nevarot iesākt – vajagot operēt ar vismaz 1000 eiro. Jānis paklausījis, bet, ik pa laikam kaut ko mazu vinnējot, tomēr kopumā visu laiku zaudējis. Divos gados – 25 000 eiro. Beigās padevies un paziņojis saviem konsultantiem, un arī pats nolēmis, ka vairs nespēlēšot. Vēl kādu laiku konsultanti zvanījuši un nelikuši mieru, līdz rimušies.
Līdz uzradušies citi krievi – no cita uzņēmuma. Paši piezvanījuši un piedāvājuši atgūt zaudēto, neesot nekādi krāpnieki kā iepriekšējie. Jānis pat nepabrīnījies, kā jaunuzradusies firma tikusi pie viņa tālruņa numura. Jo tā gribējies atgūt zaudēto naudu.
Stājies darījuma sakaros ar šo firmu, pārskaitījis naudu, cerējis nopelnīt akciju tirgū. Nu jau it kā gājis labāk.
Sakrājis 42 000 eiro (lielākā daļa gan bijusi jau paša ieguldītā nauda). No tās daļa bijusi jāpārskaita juristiem, konsultantiem, vēl kaut kāda komisijas nauda. Tad saņēmis garantijas vēstuli, lai gaidot naudu. Saņēmis pat izdruku, ka nauda esot kādā britu bankā uz viņa vārda.
Tad negaidot saņēmis zvanu no konsultanta, ka kaut kādai starptautiskai institūcijai esot aizdomas, ka Jānis tirgojot ieročus un narkotikas, tāpēc visa nauda arestēta. To gan varot mēģināt atgūt, taču tad jāmaksājot. Jānis sapratis, ka atkal apkrāpts un nepiekritis maksāt. Firmas pārstāvji arī vairs netraucējuši.
Bet tad uzradies trešais uzņēmums, kura cilvēki teikuši, ka tie pirmie divi ir sliktie, bet, ar viņiem sadarbojoties, noteikti visu atgūšot. Jānis atkal ieguldījis naudu “biržas spēlēs”. Pamazām uzkrājis 60 000 eiro. Prasījis, lai nu viņam 50 000 eiro izmaksājot, bet 10 000 eiro lai paliekot, un lai nauda strādājot. Krievi esot piekrituši.
Bet firmas pārstāvji teikuši, ka nu Krievijas attiecības ar Latviju neesot labas – nevarot tā vienkārši naudu pārskaitīt. Tas bija jau 2020. gads. Naudu skaidrā vedīšot kurjers. Pēc dažām dienām Jānim no Krievijas–Latvijas robežpunkta Alūksnes novadā zvanījis it kā krievu robežsargu kapteinis Andrejs Kirovs, kurš sacījis, ka nevarot kurjeru ar naudu laist pāri robežai, iekams nav samaksāta deklarēšanas nauda.
Kapteinis norādījis kontu, uz kuru jāpārskaita 5000 eiro, ko Jānis arī izdarījis. Ātri vien kapteinis atkal piezvanījis: esot nepatikšanas, jo kurjers ar visu vesto naudu aizbēdzis atpakaļ uz Krieviju, bet viņam krievu virsnieka gods esot augstā vērtē – viņš apsolot nelietīgo kurjeru atrast.
Pēc diviem mēnešiem Jānis saņēmis no kapteiņa fotogrāfiju, kurā redzams noguldīts kurjers uz grīdas ar naudas čupiņām līdzās.
Bet pēc tam pazuduši ar galiem abi: gan kapteinis, gan kurjers…
“Nokļuvu arvien lielākā purvā”
Minētie trīs uzņēmumi Jāni vairs netraucējot, bet tagad joprojām zvanot citi – arī no Krievijas. Piedāvā ieguldīt naftā, gāzē, dārgmetālos. Jānis vairs uz telefona zvaniem no Krievijas neatbildot. Pagājušajā gadā uzrakstījis iesniegumu Valsts policijā. 18 000 eiro izdevies atgūt – šī nauda bijusi aizķērusies kādā no Lietuvas bankām. Par naudas atgūšanu no Krievijas policija neko nesolot: cerības esot minimālas.
Ar Jāni sarunājos viņa privātmājā. Paldies Dievam, ka pieticis prāta to neieķīlāt, saka saimnieks. Bet parādi vienalga lieli: 30 000 eiro aizņēmies no radiem un draugiem, 20 000 eiro – no bankas, 50 000 eiro ieguvis, pārdodot savu mežu. Šie arī esot tīrie zaudējumi.
Interesanti, ka Jānis nekad mūžā neesot spēlējis azartspēles. Kā inženieris un darbīgs cilvēks zinot darba un naudas jēgu.
Dzīvo trešajā paša celtā mājā.
“Nu baigi tiku ievilkts. Kad sāku zaudēt, gribējās vismaz zaudēto dabūt atpakaļ. Tā nokļuvu arvien lielākā purvā. Ar mani runāja ļoti pieklājīgi, gudri un pārliecinoši. Pat tad, kad beigās neizturēju un nolamāju kādu sievieti, sak, jūs tik inteliģenti ar mani runājat, kā jūs kā sieviete varat tik ļauni krāpties?!, mani mierināja un izlikās, ka nekas nav noticis, un ka viss būs labi,” saka Jānis, kurš pēc visa notikušā vēl iedzīvojies infarktā.
Policija jau brīdinājusi neturpināt
Valsts policijas Cēsu policijas iecirkņa priekšnieks Aldis Pāže ir informēts gan par konkrēto cilvēku, gan situāciju novadā kopumā.
“Pirms dažiem gadiem šādi gadījumi, par kuriem mums rakstīti iesniegumi, bija vairāki. Pēdējā gada laikā konkrētais kungs ir vienīgais, kurš vērsies pie mums. Diemžēl jau otro reizi. Pirmajā reizē mēs viņam teicām: nedari tā vairs, ja gribi ieguldīt naudu, uzmeklē uzticamus finanšu konsultantus tepat Latvijā, kuri ir zināmi un ar labām atsauksmēm, neceri uz lielu peļņu. Ja reiz tik lieliski var nopelnīt šajās te firmās, kāpēc tad oficiālās bankas tur neiegulda? Diemžēl viņš neizturēja un atkal ļāvās vilinājumam. Jāsaprot, ka jums pretī šajās firmās būs labi apmācīti speciālisti, psihologi,” saka A. Pāže.
Valsts policija: tie ir viltus brokeri
Valsts policija apkopojusi pieejamo informāciju par investīciju ieguldīšanu apšaubāmās tiešsaistes tīmekļvietnēs 2017.–2021. gadā. Uzsākti vairāk nekā 300 kriminālprocesi. Kopējais nodarītais zaudējums vairāk nekā 8 500 000 eiro.
Policija stāsta, ka apkrāptie cilvēki uzticas nezināmām personām, kas piezvanījušas pa tālruni, pārsvarā runā krievu valodā un apgalvo, ka ir dažādu uzņēmumu finanšu brokeri vai arī dažādu citu arodu finanšu speciālisti, un iesaista dažādās viltus investīciju platformās.
Noticot solījumiem par grandiozu peļņu, daudzi neapdomīgi iegulda visus savus līdzekļus, pat paņem ātros kredītus.
Salīdzinot, piemēram, ar telefonkrāpšanām, kad noziedznieki, uzdodoties par banku darbiniekiem, izmāna cilvēku bankas kartes datus, un krāpšanām, kad nelikumīgi izmantoti kurjerdienestu logo, iedzīvotāji ciešot retāk, tomēr zaudētās summas mēdzot būt lielākas. Investīciju krāpšanu gadījumā visbiežāk tiek zaudētas naudas summas virs 10 000 eiro.
Naudas atgūšana – apgrūtināta
Šīm krāpšanām parasti ir starptautisks raksturs, proti, tās tiek organizētas un izdarītas ārpus Latvijas, un policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka krāpnieki atrodas ārpus Eiropas Savienības. Izmeklēšana šādās starptautiskās lietās ir ilgstoša un sarežģīta. Ņemot vērā, ka izkrāptā nauda tiek pārskaitīta uz ārvalstu kontiem un bieži pārvērsta kriptovalūtā, naudas atgūšana ir apgrūtināta. Valsts policijai nav zināms, vai kāda lieta par viltus brokeriem Latvijā būtu nonākusi līdz tiesai.
Kā rīkojas krāpnieki un kā neiekrist viņu lamatās
Finanšu krāpnieku paņēmieni:
* apgalvojumi, ka ir finanšu speciālisti un piedāvā palīdzību visā investīciju ieguldīšanas procesā;
* ja persona atsakās iesaistīties komunikācijā, krāpnieki kļūst uzstājīgi un pat rupji;
* pārsvarā krāpnieki runā krievu valodā. Mēģinot uzsākt sarunu latviešu valodā, viltus brokeri atzīst, ka nerunā latviski. Taču nevar izslēgt arī iespēju, ka krāpnieki turpmāk var komunicēt citās valodās;
* komunikācijā ar personām, kuras piekritušas iesaistīties investīciju ieguldīšanā apšaubāmās virtuālās platformās, “finanšu speciālisti” izmanto tālruņa numurus, kas reģistrēti dažādās valstīs. Tāpat, izmantojot numuru viltošanas tehnoloģiju, tiek panākts, ka zvana saņēmējs redz Latvijas numuru, kas rada maldīgu priekšstatu, ka zvana no Latvijas;
* sākumā saziņa ar krāpniekiem notiek telefoniski, bet vēlāk potenciālajiem ieguldītājiem, piekrītot piedāvājumam, komunikācija var turpināties, izmantojot tērzēšanas lietojumprogrammu “Skype” vai citu tērzēšanas programmu;
* visos gadījumos krāpnieki izmanto paņēmienu, kas liek cilvēkiem noticēt peļņas iespējai, proti, sākumā cilvēki redz kapitāla pieaugumu; bet šādu vizuālu kapitāla pieaugumu var uzģenerēt jebkurš datorspeciālists;
* krāpnieki pārliecina cilvēkus uzsākt investīciju darbības, izmantojot dažādas Latvijā nereģistrētās virtuālās interneta platformas. Tālāk ar “finanšu speciālistu” palīdzību lētticīgie iedzīvotāji izveido norēķina kontus virtuālās interneta platformās, un tiek uzsākta investīciju “ieguldīšana”;
* krāpnieki var lūgt arī uzinstalēt datoros programmatūras, piemēram, “TeamViewer”, “QuickSupport”, “AnyDesk” u. c., ar kuru palīdzību krāpnieki attālināti pieslēdzas personas datoram, veicot krāpnieciskas darbības ar šīs personas kontiem un maksājumu līdzekļiem.
Ieteikumi, lai neiekristu
Valsts policija aicina cilvēkus pirms finanšu līdzekļu investēšanas pārliecināties, vai uzņēmums ir tiesīgs darboties Latvijā. Informācija par licencētiem ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ir pieejama Finanšu un kapitāla tirgus komisija mājaslapā: https://www.fktk.lv/tirgus-dalibnieki/. Nekādā gadījumā neinstalēt savā datorā pēc brokeru lūguma tādas programmas kā “AnyDesk”, “TiemViewer”, “QuickSupport” u. c. Caur tām krāpnieki var nemanāmi darboties ar datoru un bankas kontu. Nesniegt brokeriem pieejas datus bankas kontam.
Ja ir problēmas izņemt naudu, nepaļauties uz ieteikumu iemaksāt vēl naudu, lai saņemtu zaudēto – šādi tiksiet apkrāpts atkārtoti.
Neieguldīt investīciju platformās lielākas summas, nekā esat gatavs zaudēt, un noteikti neņemiet aizņēmumus šādām darbībām.
Gadījumā, ja ir izkrāpta nauda, par to sākotnēji jāinformē sava banka, un pēc tam jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī vai jānosūta iesniegums policijai elektroniski portālā Latvija.lv vai, apstiprinātu ar elektronisko parakstu, uz e-pastu: [email protected]. Savukārt riska informāciju par aizdomīgiem gadījumiem interneta vidē iespējams nosūtīt policijai mobilajā lietotnē “Mana drošība.”
Kāpēc nekad nepietiek?
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas konsultante atkarību mazināšanas jautājumos Elīna Brila, analizējot, kas cilvēkam liek tik dziļi un ilgi iekrist šādos cerētās peļņas tīklos, spriež, ka, visticamāk, smadzenēs nostrādājusi atalgojuma sistēma, proti, ka kaut kas ir iegūts.
“Smadzenes saņem impulsu, kas liek justies labi: esmu rīkojies pareizi, esmu laimējis, neesmu apmuļķots, nauda nāks. Šajā brīdī ļoti grūti atslēgties. Smadzenes ir viens no lielākajiem mūsu orgāniem, kas ne tikai patērē ļoti daudz enerģijas, bet māk to arī taupīt. Šī taupīšana izpaužas tādējādi, ka smadzenes veido īsceļus.
Šie īsceļi nozīmē, ka smadzenes netērē enerģiju domāšanai, analīzei, kas parasti ir normāli.
Ja vienmēr mēs ļoti daudz domātu par vienkāršām lietām, kā gūt gandarījumu, mēs nevajadzīgi iztērētu daudz liekas enerģijas. Bet attiecībā uz riskantām lietām, īsceļi ir slikti. Re, vajag ieguldīt tik un tik naudas un es jutīšos ļoti labi bez lieka enerģijas patēriņa. No šiem īsceļiem grūti atteikties, jo sevišķi, kad zaudēts. Tad automātiski nostrādā domāšanas kļūda: nākamā reize būs tā, kurā atgūšu zaudēto, un vairs nespēlēšu vai neieguldīšu.
Šī vēlme atgūt zaudēto ir ļoti motivējoša – pat tad, kad cilvēks labi jau saprot, ka ir apmuļķots. Šī domāšanas kļūda ir ļoti spēcīga, tā neļauj saprast, ka pret viņu strādā labi veidots bizness, kas organizēts tā, ka nepieļautu savu zaudējumu. Cilvēks lētticīgi pakļaujas sistēmai, kas viņu izmanto tik ilgi, cik var.
Tajā pašā laikā šai sistēmai grūti pakļaut cilvēkus, kas nav tendēti uz atkarībām. Cilvēks var nebūt muļķis, dzīvē daudz sasniedzis. Varbūt konkrētais Bērziņš pakļāvās krāpniekiem tieši tāpēc, ka līdzšinējā dzīve bijusi veiksmīga, ka viss, ko darījis, nesis veiksmi. Un brīdī, kad cilvēks sastopas ar negodprātību, vairāku gadu desmitu garumā iegūtā labā pieredze nepieļauj domu, ka tiek apkrāpts. Un vajadzīgas pat vairākas apkrāpšanas, līdz cilvēks patiesi saprot, ko ar viņu dara. Cilvēkam nemaz nav tik viegli atzīt, ka bijis muļķis. Bija jāattopas agrāk.
Nav svarīgi, vai cilvēks ir smēķētājs, narkomāns, alkoholiķis, azartspēļu vai riskantu ieguldījumu atkarīgais: process smadzenēs ir viens un tas pats.”
E. Brila zina gadījumu, kad cilvēks, azartspēlēs ieliekot tūkstoti, dabūjis 54 tūkstošus. Puse varbūt aizgājusi parādu segšanai, puse palikusi. Vai cilvēks spēja apstāties? Nē. Smadzenēs jau bija īsceļš: klau, tu ieliki tūkstoti, dabūji 54 tūkstošus, tagad tev palikuši veseli 27 tūkstoši, parēķini, cik vari iegūt un kādu baudu gūt! Labāk nespēlēt azartspēles un neļauties riskantām, lielu pelņu sološām investīcijām.
