Ragi – bizness arī krāpniekiem 15
Pēc notikušā A. Dundurs sazinājies ar vietējiem medniekiem un sapratis, ka nav vienīgais upuris ragu zagļiem – daudzi tuvākā un tālākā apkārtnē nejūtoties pasargāti no nelūgtiem ciemiņiem, kas Kurzemē uzdarbojoties jau gadiem ilgi. “Ragus zog gan no privātiem īpašumiem, gan mednieku mājām, iespējams, ka daudzi gadījumi palikuši policijai nezināmi – ne vienmēr apzagtie steidz par to ziņot, jo nav jau lielu cerību, ka no tā būs kāds rezultāts,” viņš piebilst. Noziedzniekiem par labu nākot nekontrolētā ragu uzpirkšanas kārtība, kuru organizējot darboņi no kaimiņvalsts Lietuvas. “Prasiet, kam gribat, parādās viena un tā pati adrese,” nosaka mednieks. Sistēma esot “slīpēta” – iepircēji strādā ar vietējiem aģentiem, kuri veido savu sagādnieku tīklu. Daudzi lauku ļaudis kļūstot par uzpircēju upuriem, kuri, izmantojot viņu nezināšanu, izkrāpj vērtīgo preci par daudz lētāku cenu. Bizness notiekot bez maksājuma dokumentiem, atskaitēm, nodokļu maksājumiem, tā teikt, no rokas rokā, norāda A. Dundurs. Naudas dēļ darboņi nesmādējot arī noziedzīgus paņēmienus. “Tas notika Zūru pusē – uzpircēji atbrauca pie zemnieka, kurš bija atradis lielus, skaistus staltbrieža ragus un piezvanījis, ka gribētu tos pārdot. Leiši paskatījušies preci, par cenu nav vienojušies, toties redzējuši, kur stāv ragi, un aizbraukuši. Pēc dažām dienām ragu šķūnī vairs nebija. Nav retums arī gadījumu, kad lauku cilvēkiem uzpircēji izprasa preci novērtēšanai un atpakaļ vairs neparādās,” stāsta mednieks.
Savvaļas dzīvnieku ragi ir populārs materiāls mēbeļu, lustru, medību aksesuāru un suvenīru izgatavošanai. Mūsu valstī šis rūpals neesot tik populārs kā, piemēram, daudzās Rietumeiropas zemēs. Briežu ragus to īpašā bioķīmiskā sastāva dēļ arvien plašāk izmanto farmācijā un kosmētikas līdzekļu izgatavošanā.
Latvijā staltbriežu ragus iepērk aptuveni par 7 eiro kilogramā, zina stāstīt A. Dundurs. Ungārijā šī cena sasniegusi 20 eiro, savukārt Vācijā Dortmundes izstādē redzēts, ka suņiem graušanai domātie maksā 5 līdz 6 eiro par 5 centimetru gabalu. “Tad nu parēķiniet paši, cik var nopelnīt par vienu ragu ar žuburiem, kuru kopgarums ir 1,5 metri, kas sagriezti 5 centimetru gabalos,” aicina A. Dundurs. Viņam izdevies noskaidrot, ka lielākā daļa Latvijā iepirkto ragu aizceļo uz Ungāriju.
Izskatās, ka Lietuvas uzpircēji uzķēruši izdevīgo ragu āderi un attīsta to, izmantojot arī mūsu dabas bagātības, secina mednieks, kurš, lai arī kļuvis par vienu no šī biznesa upuriem, domā, ka apjomīgais krājums tik viegli bez pēdām nevar pazust. “Man ir cerība, ka kaut kur tas parādīsies,” viņš nosaka. Tagad viss policijas rokās.
