Nozīmīgs onkoloģisko slimību profilakses līdzeklis 0
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Rīgas Austrumu slimnīcas) Atbalsta fonds sadarbībā ar Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes agrīnas audzēju diagnostikas un novēršanas izpētes grupu 20. aprīlī rīkoja konferenci, kurā Latvijas un ārvalstu eksperti izvērtēja valsts īstenoto skrīninga programmu rezultātus,
analizēja citu valstu pieredzi un diskutēja par valsts apmaksātā un organizētā skrīninga lomu onkoloģisko saslimšanu un mirstības mazināšanā. Pats būtiskākais secinājums – lai vēža skrīnings Latvijā būtu efektīvs, tajā jāiesaista divas, pat trīs reizes lielāks iedzīvotāju skaits.
Situācija Latvijā
“Mūsu valstī dominē tās pašas vēža lokalizācijas, kas Rietumeiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā, – krūts, resnās un taisnās zarnas, kā arī prostatas vēzis. Lai gan gadu no gada onkoloģisko pacientu skaits pie mums palielinās, tas tomēr ir tikai 70% no saslimušo skaita Rietumu valstīs. Latvijā sabiedrības novecošana vēl nav tik izteikta. Sava nozīme ir arī ēšanas paradumiem, hormonālo līdzekļu lietošanai, apkārtējās vides un citiem faktoriem,” norāda Rīgas Austrumu slimnīcas onkoloģijas galvenais speciālists Jānis Eglītis.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pagājušajā gadā ar krūts vēzi saslima 1240 Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā 10 vīrieši, ar kolorektālo vēzi – 1181 cilvēks (640 sievietes un 541 vīrietis), bet prostatas vēzi atklāja 906 vīriešiem. Izplatītāko ļaundabīgo audzēju pirmajā piecniekā ierindojies arī plaušu un ādas vēzis – attiecīgi 1145 (no tiem 878 vīrieši) un 974 saslimušie.
Īpaši skumji, ka saslimšana joprojām tiek ielaista arī tām vēža lokalizācijām, kuru novēršanai, agrīnai atklāšanai un efektīvai ārstēšanai ieviestas valsts apmaksātas skrīninga programmas. Piemēram, pērn 3. un 4. stadijā krūts vēzi atklāja 358 sievietēm (mirušas 444 ), bet kolorektālo vēzi – 561 pacientam (miruši 688).
“Plaušu vēža gadījumu skaitam vīriešu vidū ir tendence samazināties. Tas gan nenozīmē, ka vīrieši smēķētu mazāk. Daudzi no viņiem nenodzīvo līdz vecumam, kad parasti attīstās šī slimība.
Ādas vēža slimnieku skaita pieaugums saistīts ar Latvijas iedzīvotāju ieradumu maiņu – solāriju apmeklēšanu un atpūtu dienvidu zemēs. Diemžēl palielinās arī aizkuņģa dziedzera vēža izplatība, kuru agrīni atklāt tikpat kā nav iespējams,” skaidro Jānis Eglītis. Vienīgi kuņģa vēža gadījumu skaits Latvijā patiešām samazinās. Astoņdesmitajos gados ar to vidēji saslima 800 – 900 Latvijas iedzīvotāju, bet 2011. gadā – 524. Pozitīvās izmaiņas saistītas gan ar iedzīvotāju ēšanas paradumu maiņu, gan ar vēršanos pret helikobakteriju infekciju, kas tieši saistīta ar ļaundabīgām izmaiņām kuņģa gļotādā.
Jāpalielina iedzīvotāju atsaucība
Lai gan Latvijā kopš 2009. gada tiek veikts krūts, dzemdes kakla, kā arī resnās un taisnās zarnas jeb kolorektālā vēža skrīnings, tajā iesaistās tikai aptuveni trešā daļa atbilstoša vecuma iedzīvotāju. “Lai krūts un dzemdes kakla skrīnings būtu efektīvs, iedzīvotāju atsaucībai jābūt lielākai par 70%. Kolorektālā vēža skrīningam pietiktu vismaz ar 50%,” vērtē onkoloģijas galvenais speciālists, kā piemēru minot Slovēniju, kur divu gadu laikā izdevās panākt iedzīvotāju atsaucību 80% apjomā.
Piemēram, testu slēpta asins piejaukuma noteikšanai fēcēs, kas ļauj noteikt ne tikai kolorektālo vēzi, bet arī pirmsvēža stāvokļus un nepieļaut vēža attīstību, gadā būtu jāveic 800 000 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 50 gadiem. Taču ģimenes ārsti, kuriem uzticēts organizēt kolorektāla vēža skrīningu, netiek galā ar šādu darba apjomu.
Kā liecina statistika, šo testu veic mazāk par 10% atbilstoša vecuma cilvēku.
Latvijā joprojām nepietiekamā apmērā tiek veikta arī krūts un dzemdes kakla vēža profilakse, tāpēc aizvien ir augsti saslimšanas un mirstības rādītāji. Lai uzlabotu situāciju, laikus diagnosticējot un novēršot dzemdes kakla pirmsvēža saslimšanas, gan atklājot pavisam nelielus, tas nozīmē, sekmīgi ārstējamus veidojumus krūtīs, sievietes jāmotivē piedalīties audzēja skrīninga programmā, kā arī jāpaplašina ārstniecībā iesaistīto personu (ģimenes ārstu un ginekologu) zināšanas par profilakses pasākumiem. Savukārt Jānis Eglītis uzskata, ka Latvijā skrīninga programmu organizēšanu, kontroli un rezultātu analīzi vajadzētu uzticēt atsevišķai struktūrvienībai, kas varētu būt patstāvīga vai iekļauta jaundibinātā Slimību profilakses un kontroles centra sastāvā.
Uzziņa Valsts apmaksātās vēža savlaicīgas atklāšanas programmas nodrošina: * sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem dzemdes kakla onkocitoloģisko izmeklējumu kā skrīningtestu dzemdes kakla vēzim reizi trijos gados; * sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem – rentgena izmeklēšanu krūšu dziedzeriem (ar mamogrāfijas metodi) vienu reizi divos gados; * gan vīriešiem, gan sievietēm vecumā no 50 gadiem ģimenes ārsta praksē vai laboratorijā slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs (no trim sekojošām vēdera izejām) vienu reizi gadā. |
