Noziegumu skaits sarūk, bet izmeklēšanas kvalitāte neuzlabojas 3
Gadskārtējā prokuroru sanāksme trešdien sākās ar visnotaļ pozitīvu ziņu par to, ka valstī aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais noziegumu skaits kopš 90. gadu sākuma. Aizvadītajā gadā tika reģistrēti 44 252 noziegumi, kas ir par 1400 mazāk nekā 2016. gadā. Pēc ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera sniegtajiem datiem, visdrošāk ir dzīvot Vidzemē un tieši Valmierā, jo salīdzinājumā ar citiem reģioniem un pilsētām tur noziedzīgas darbības veiktas mazāk. Turpretī to nevar teikt par Pierīgas reģionu, kur nepavisam nav droša vide, jo aizvadītajā gadā ir reģistrēts par 5% vairāk noziegumu nekā 2016. gadā.
Diemžēl ģenerālprokurors atkal bija spiests atgriezties pie sīko zādzību dekriminalizācijas jautājuma. Šie mazāk smagie nodarījumi aizvadītajā gadā veidoja 26% no valstī kopumā reģistrēto noziegumu skaita, un to izmeklēšana paņem lielus tiesībsargājošo iestāžu resursus. Kalnmeiers uzskata, ka ir nepieciešami likuma labojumi, lai sīkie zagļi tiktu sodīti administratīvi vai nu ar naudas sodu, vai piespiedu darbu, vai ievietošanu soda izolatorā līdz 15 diennaktīm. Tieši šādi sodi tiek piemēroti Lietuvā, ja zādzība bijusi līdz 100 eiro. Savukārt Latvijā saskaņā ar Kriminālprocesa likumu kriminālprocesu var uzsākt arī par vienu nozagtu centu. Iecere vienmēr atdūrusies pret jautājumu, kāds būs slieksnis jeb zaudējuma vērtība, no kuras iestāsies atbildība.
Arī valsts kontroliere Elita Krūmiņa un Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pēc Valsts kontroles revīzijas par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā secināja, ka kriminālprocess varētu notikt ātrāk un efektīvāk, ja vien netiktu nelietderīgi tērēti izmeklētāju resursi “maza kaitējuma” lietās. Kriminālprocesa likumā nav noteikts, kas ir mazs kaitējums, tāpēc joprojām Valsts policijā un prokuratūrā par to nav vienotas izpratnes. Iekšlietu ministrija likuma izmaiņas par sīko noziegumu dekriminalizāciju valdībā virzīja divas reizes, bet neguva atbalstu. Vai tiešām nākamajā gadskārtējā prokuroru sapulcē atkal būs jāsecina, ka politiķi nav spējuši lietas labad neko izdarīt?
Ģenerālprokurors norādīja, ka ir pieaudzis lielā apmērā organizētās grupās izdarīto zādzību skaits. 2016. gadā tādu bija 189, bet 2017. gadā – jau 286.
Aizvadītajā gadā bijis daudz autovadītāju, kuri, dodot kukuli, mēģinājuši uzpirkt ceļu policistus. Tomēr kukuļdevēju skaits samazinoties, pateicoties tam, ka žurnālisti aktīvi informē sabiedrību un šogad ceļu policisti tiek aprīkoti ar videokamerām, kas piestiprinātas pie apģērba. Kalnmeiers ir pārliecināts, ka šajā noziegumu segmentā pieauguma nebūšot arī šogad.
Prioritāte – bērnu tiesību pārkāpumi
Valstī nozīmīga problēma ir izmeklēšanas kvalitātes uzlabošana. Tā nav notikusi, uzsvēra Kalnmeiers un pastāstīja, ka visās izmeklēšanas iestādēs ir pieaudzis lēmumu skaits par kriminālprocesu uzsākšanas atcelšanu. “Pieaudzis nepamatoti pieņemto lēmumu skaits. Prokuratūra nespēj pārbaudīt visus atteikumu materiālus, to dara tikai tad, kad ir saņemtas sūdzības. Tas, ka uzsākto kriminālprocesu skaits ir samazinājies par 6,6%, neliecina, ka situācija ir uzlabojusies,” sacīja ģenerālprokurors.
Ģenerālprokurora galvenā prasība ir nodrošināt kvalitatīvu pirmstiesas izmeklēšanu visos kriminālprocesos, bet īpaši bērnu tiesību pārkāpumos. Visiem virsprokuroriem ir dots uzdevums apzināt tās lietas, kas ir viņu darbības teritorijā, tās jāpatur paaugstinātā uzmanībā un redzeslokā. Personiski jāinteresējas, kā notiek uzraudzība un kas šajās lietās notiek.
Gadiem nemainīga prasība ir kriminālprocesi par noziegumiem pret Eiropas finanšu līdzekļu izsaimniekošanu, kā arī pastiprināta uzmanība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai. “Visu valsti šūpo un kādu laiku šūpos ASV Finanšu ministrijas ziņojums par “ABLV” banku,” atgādināja Kalnmeiers.
Pieaudzis iesniegto protestu skaits lietās, kurās ir nodarīts ievērojams kaitējums valstij.
Ē. Kalnmeiers: “Diemžēl es nevaru to pašu pateikt, ka ir pieaudzis apmierināto protestu skaits. Nereti tiesas tajās lietās, kur apsūdzētās personas ar savu darbību ir nodarījušas valsts budžetam nenomaksāto nodokļu vai izkrāptās naudas veidā ievērojamus zaudējumus un neko nav atlīdzinājušas, šīm personām piemēro nosacītu brīvības atņemšanu vai naudas sodus, kuri ir pat mazāki nekā nodarītais kaitējums. Nepiemēro pat mantas konfiskāciju! Šeit vēl ir daudz darba. Neatkarīgi, kā tiesas lems, mēs turpināsim sniegt protestus.”
Arvien mazāk policistu
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzsvēra, ka ir nepieciešams vienkāršot kriminālprocesus, lai varētu ātrāk izmeklēt sarežģītos noziegumus. Trūkstot speciālistu, kas izmeklē ekonomiskos noziegumus. “Būtu nepieciešams izglītot plašāku speciālistu loku, izveidot jaunas programmas un piesaistīt akadēmiskos mācībspēkus,” sacīja iekšlietu ministrs. Iespējams, ka ar laiku varētu tikt atjaunota Policijas akadēmijai līdzīga mācību iestāde. Šis priekšlikums radies ne tikai tāpēc, ka ir problēmas izmeklētāju izglītošanā, bet arī tāpēc, ka sarūk policistu skaits – aizvadītajā gadā Valsts policijā strādāja par 108 policistiem mazāk nekā 2016. gadā. Turklāt spējīgākos aizvilinot Aizsardzības ministrija, lai iesaistītu Nacionālajos bruņotajos spēkos. Kaut gan ir noslēgusies policistu atalgojuma reforma, tomēr esot grūti piesaistīt jaunus cilvēkus, jo vienkāršs kvalificēts strādnieks varot nopelnīt vairāk nekā izmeklētājs.
Arī Kalnmeiers uzskata, ka būtu nepieciešams izveidot augsta līmeņa izglītības iestādi, kurā izglītotu operatīvos darbiniekus un izmeklētājus un kurā viņi varētu iegūt pirmā un otrā līmeņa augstāko izglītību.
Ievērojami samazinās arī prokuroru skaits – patlaban ir 21 vakance, bet 20 topošie prokurori vēl tikai stažējas. No kopējā prokuroru skaita – 454 prokuroriem – tikai 37% ir pieredzējuši prokurori, kuri savā amatā nostrādājuši 10 līdz 15 gadus.
Izrādās, ka joprojām nav apgūti no Eiropas Savienības fondiem piešķirtie 11,6 miljoni eiro tiesībsargājošo iestāžu personāla apmācībai. Kaut gan nauda ir piešķirta pirms diviem gadiem, tomēr Tiesu administrācija tikai vēl plāno apmācību sākšanu.
Kurš būs Eiropas prokurors?
Šogad Latvijai būs jāizvēlas augsta līmeņa tiesu varas pārstāvis, kurš strādās par Eiropas prokuroru Eiropas prokuratūras birojā, kas tiks izveidots, ņemot vērā Lisabonas līgumu. Martā Bulgārijā tiks sasaukta pirmā augsta līmeņa sanāksme par Eiropas prokuratūras izveidi. Ģenerālprokurors informēja, ka, visticamāk, šogad otrajā pusgadā tiks izsludināts konkurss uz Eiropas prokurora vietu, kur Latvijai esot jādeleģē viens pārstāvis, bet jānosauc trīs kandidāti. Ē. Kalnmeiers: “Mēs cieši sadarbojamies ar Tieslietu ministriju šajā jautājumā. Pēc sanāksmes Bulgārijā būs zināmi konkrēti kritēriji, kas jāņem vērā, izvēloties Eiropas prokuroru.”
